Rīdzinieki jautā: kāpēc nepieciešama adrešu maiņa?

Rīgā turpinās adrešu maiņas projekts. Jaunās adreses jau veiksmīgi ir ieguvušas puse no plānotajām mājām un zemes gabaliem. Līdz 9. oktobrim noritēs publiskā apspriešana par vēl daļu jauno adrešu - 160 ēkām un 113 zemes gabaliem. Ikviens rīdzinieks, aizpildot aptaujas anketu, var izteikt savu viedokli par konkrētu adrešu maiņu. Riga.lv kopā ar Rīgas pilsētas būvvaldi pastāsta, kāpēc vispār ir nepieciešama adrešu maiņa, kas apmaksās dokumentu maiņu un vai no adreses maiņas ir iespējams atteikties?

1.Kāpēc nepieciešama adreses maiņa, kas to iniciē pašvaldība vai valsts? Kāpēc, piemēram, Sniega iela būtu jāmaina uz Staru ielu?

Laikam ejot, Rīgā ir attīstījusies apbūve, un ir izbūvēta jauna infrastruktūra. Tās rezultātā ir izveidojušies jauni adresācijas objekti, kā arī esošā adresācija daudzviet vairs neatbilst adresācijas pamatprincipiem. Tādēļ nepieciešams to sakārtot, jo loģiska un sakārtota adresācija ir priekšnoteikums, lai maksimāli vienkāršā un ērtā veidā pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu orientēties pilsētvidē, kā arī operatīvajiem dienestiem būtu atvieglota objektu atrašana apvidū.

Ņemot vērā, ka pēdējā adresācijas inventarizācija Rīgā veikta 1939. gadā, laika gaitā ir izveidojušās daudz situācijas, kad objektu atrašana pēc adreses ir problemātiska. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumu Nr. 698 „Adresācijas noteikumi” 9. punktu adreses piešķirt, mainīt vai likvidēt ir tiesīga vienīgi vietējā pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija. Rīgā adresācijas jautājumus risina Rīgas pilsētas būvvalde atbilstoši tai noteiktajām pilnvarām. Tādēļ Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gadā ir uzsākusi Adresācijas sakārtošanas projektu, kura ietvaros paredzēta Rīgas adrešu sakārtošanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem pamatprincipiem.

Adrešu piešķiršanu pēc vienota principa visā valsts teritorijā nosaka Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumi Nr. 698 „Adresācijas noteikumi”.

Galvenie adresācijas sistēmai noteiktie un piemērojamie principi:

administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties;
katram adresācijas objektam (ēkai, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai telpu grupai) piešķir vienu adresi;
ēkām un apbūvei paredzētām zemes vienībām numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu, ko nosaka, izvērtējot konkrēto situāciju.
Atbilstoši sākotnējam situācijas izvērtējumam tika paredzēts, ka adresācijas maiņa nepieciešama aptuveni desmit tūkstošiem Rīgas objektu, paredzot arī vairāku ielu nosaukumu maiņu vai piešķiršanu gadījumos, kad, piemēram, ir uzbūvēta daudzdzīvokļu māja un iela vairs nav izbraucama vai, izbūvējot jaunu maģistrālo ielu, tiek izveidot pārrāvums ar jau esošo ielu un tā nav izbraucama visā tās posmā. Šādos gadījumos, lai sakārtotu adresāciju un uzlabotu spēju orientēties pilsētvidē ir nepieciešams kādu no ielas posmiem pārdēvēt. Šobrīd adreses nomainītas jau aptuveni pusei objektu no sākotnēji plānotajiem.

Attiecībā uz jautājumu par Sniega ielas maiņu uz Staru ielu, jāpaskaidro, ka ielu nosaukumi šajā gadījumā netiek mainīti. Taču atbilstoši Ministru kabineta noteikumu pamatprincipam, ēkai ir jāpiešķir adrese no tās ielas, kura ir vistuvākā. Un konkrētajā gadījumā ēka ir pieguloša Staru ielai:

2.Kas mainīs plāksnītes uz mājām? Kā ir gadījumā, ja tā ir privātmāja?

Par ielu nosaukuma zīmes un ēkas numura zīmes izvietošanu pie ēkas vai žoga atbilstoši noteikumu prasībām ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, jo citām personām nav tiesības aizskart privātīpašumu. Taču, jānorāda, ka Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina ielu nosaukuma zīmju izgatavošanu par pašvaldības līdzekļiem. Lai saņemtu ielas nosaukuma zīmi, nekustama īpašuma īpašniekam ir jāvēršas attiecīgajā Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijā, aizpildot iesniegumu. Pēc ielas nosaukuma zīmes saņemšanas, personai tā jāizvieto nedēļas laikā.

Šeit var sīkāk uzzināt, kā nomainīt nosaukuma zīmi.

Savukārt ēkas numura zīme nekustama īpašuma īpašniekam ir jāizgatavo par saviem līdzekļiem un jāizvieto ne vēlāk ka 3 mēnešu laika pēc lēmuma pieņemšanas par adreses maiņu.

Gadījumos, kad ēkai ir apsaimniekotājs, pienākumu – nomainīt plāksnītes pie ēkas ar jauno ielas nosaukumu un ēkas numuru veic apsaimniekotājs.

3.Kas apmaksā ielas nosaukuma maiņu arhīvos, zemesgrāmatā?

Adreses maiņa arhīvos nav jāveic. Tāpat atbilstoši Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumu Nr. 698 „Adresācijas noteikumi” 32.punktam, ja ir adrese mainīta, kā arī, ja precizēta pieraksta forma, līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības, zemes robežu plāni, līgumi u. c. dokumenti), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā esoši, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs vai to paredz speciālais normatīvais akts. Norādāms, ka attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām, īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, kas mainīts netiek.

Attiecībā uz Zemesgrāmatu, Būvvalde paskaidro, ka pēc adrešu maiņas informācija tiek nodota Valsts zemes dienestam, kas ir Valsts adrešu reģistra turētājs. Savukārt zemesgrāmata atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai saņem datus par īpāsuma sastāvu un sastāvā esošo objektu adresēm bez īpašnieku starpniecības, uzreiz no Valsts adrešu reģistra, kā rezultātā automātiski tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas par adresi. Tātad – ja adrese ir mainīta, tad Zemesgrāmatā adreses pieraksts mainās automātiski.

Valsts adrešu reģistra informāciju savā darbā izmanto arī visi operatīvie dienesti un valsts iestādes, tādēļ īpašniekam tie par adreses maiņu nav jāinformē. Izņēmums ir Uzņēmumu reģistrs, kuru komersantam ir jāinformē par adreses maiņu, iesniedzot iesniegumu (adreses maiņa Uzņēmumu reģistrā ir bez maksas, ja pašvaldība par adreses maiņu ir pieņēmusi lēmumu).

4.Vai jāmaina ielas nosaukums līgumos, piemēram, ja runa ir par hipotekāro kredītu? Kas to dara?

Ja personas ir noslēgušas savstarpējus līgumus un līguma nosacījumi paredz kādas informācijas maiņas gadījumā obligāti izdarīt izmaiņas noslēgtajos līgumos, tad pusēm tas ir jādara. Visbiežāk līgumā ir norādīts kādā kārtība informācija ir jāpaziņo. Izmaiņas dokumentos ir jāveic, ja pastāv speciālas likuma prasības kas nosaka pienākumu pamatdokumentu mainīt. Šāds regulējums ir tikai dažās specifiskās sfērā un neattiecās uz visu civiltiesiskā kārtībā veikto darbību kopumu, taču atsevišķos gadījumos izmaiņas ir jāveic, piemēram, ieroču glabāšanas atļaujas īpašniekiem ir jāvēršas Valsts policijas struktūrvienībā, kura izsniegusi pirmreizējo atļauju, un jāveic nepieciešamās darbības, lai saņemtu atkārtoto atļauju, kurā tiks norādīta jaunā adrese.

5.Vai pasts zinās, ka mainījusies adrese?

Adreses maiņas faktu apliecinās oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicētais lēmums, kas visiem ir pieejams bez maksas. Tāpat, pēc lēmuma pieņemšanas par adreses maiņu, pie ēku fasādēm tiks izvietoti informatīvie materiāli par adreses maiņu – līdzīgi kā tas ir šobrīd par publisko apspriešanu. Paralēli Adresācijas sakārtošanas projekta ietvaros Būvvalde informē vairāk nekā 200 institūcijām un uzņēmumiem, kas sniedz dažādus pakalpojumus, taču personām visvieglāk orientēties apvidū ir pēc numurzīmēm pie ēkām, līdz ar to, jo ātrāk pēc adrešu maiņas pie ēkas tiek piestiprināta jaunās adreses numurzīme, jo vieglāk apvidū ir orientēties ne tikai pašiem iedzīvotājiem un to viesiem, bet arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem.

6.Ja lielākā daļa iedzīvotāju ir pret adreses maiņu, vai tiks saglabāta vecā adrese?

Personu, kuru tiesības vai tiesiskās intereses tiek skartas adrešu maiņas procesā, sniegtais viedoklis un informācija tiks izvērtēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja Adresācijas noteikumi paredz adreses maiņu, tad adreses maiņa ir neizbēgama, jo normatīvo aktu prasības ir obligāti ieviešamas un tās ir jāizpilda, taču atsevišķos gadījumos piedāvātās adreses maiņa var tikt pārskatīta, piemēram, gadījumos, kad nekustamais īpašums atrodas pie krustojuma. Šādos gadījumos iedzīvotāji var norādīt, no kuras ielas ir visērtākā piekļūšana, un adrese tiek piešķirta no tās ielas.

7.Vai jādeklarējas no jauna, izmantojot jauno adresi?

Adreses maiņas rezultātā deklarētā dzīves vietas adrese tiek aktualizēta automātiski bez personas starpniecības datu apmaiņas rezultātā starp valsts nozīmes reģistriem. Tomēr, ja divām vai vairāk individuālajām dzīvojamajām mājām ir bijusi viena adrese, bet kādai no šīm ēkām adresācijas maiņas dēļ ir piešķirta cita adrese, iedzīvotājiem pašiem nepieciešams deklarēt dzīvesvietu no jauna vai precizēt deklarēto adresi visās ēkās, kurām adrese ir mainīta. Dzīvesvietas jaunās adreses deklarēšana portālā Latvija.lv ir bez maksas. Savukārt, ja dzīvesvieta deklarēta daudzdzīvokļu mājā un ēkai adrese ir mainīta, dzīvesvietas deklarēšana no jauna nav jāveic, jo tā notiek automātiski.

Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi iesakām veikt ne ātrāk kā desmit darba dienas pēc adresācijas maiņas, lai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtu nodrošināta aktuāla informācija par pareizām iedzīvotāju dzīvesvietu deklarētajām adresēm. Pārbaudi var veikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu „Mani dati Iedzīvotāju reģistrā”, vai arī vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās. Plašāka informācija ir pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā, sadaļa “Adresācijas sakārtošanas projekts”