PADOMI: Siltās grīdas. Vai der visām telpām?

Siltās (apsildāmās) grīdas mājās – kurās istabās tās ir vēlamas un kurās ne? 

– Ja, veidojot ēkas apkures sistēmu, nolemts iztikt bez radiatoriem, siltās grīdas ir viens no labākajiem risinājumiem. Turklāt nav ierobežojuma, kurās istabās tās likt un kurās ne. Vienīgais nosacījums – katras telpas apkures kontūram jāparedz regulators, kas nodrošinās vēlamo temperatūru. Guļamistabā tai jābūt zemākai, bet dzīvojamajā istabā vajadzīgs mazliet vairāk siltuma. Piemērots temperatūras režīms jāizvēlas arī sanitārajām un citām saimniecības telpām. Galvenais, lai silto grīdu temperatūra nebūtu par augstu. Parasti ar pēdām siltumu nedrīkst just. Apgalvojumam, ka siltās grīdas ietekmē veselību, nav pamata.

Siltās grīdas nebūt nav tik jauns izgudrojums, kā šķiet pirmajā brīdī. Ir liecības, ka siltās grīdas ierīkotas jau Senajā Romā un arī citviet pasaulē. Tiesa, tās būtiski atšķīrās no mūsdienās izmantotajām, jo grīdu sildīja zem tās ierīkotie dūmu kanāli.

Aprēķināts, ka telpu apsildīšana ar siltajām grīdām ir 30–40% lētāka, nekā izmantojot radiatorus.

Silto grīdu vēlamie rādītāji
• Dzīvojamajās telpās, kur visbiežāk stāvat kājās, grīdas temperatūrai jābūt +21…+27 °C.
• Dzīvojamajās istabās un birojos +29 °C.
• Koridoros un vestibilos +30 °C.
• Sanitārajos mezglos un baseinu telpās grīdas temperatūrai jābūt +31…+33 °C.
• Jāņem vērā, ka radiatoros siltuma nesēja temperatūra var sasniegt pat +80…+90 °C, taču siltajās grīdās tā nedrīkst pārsniegt +60 °C.
• Optimāls temperatūras kritums starp ievadu un izvadu ir +55/+45 °C; +50/+40 °C; +45/+35 °C; +40/+30 °C.