Līdz 900 000 eiro palielinās finansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmā

Nākamgad Rīgas pašvaldība palielinās finansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanās programmā līdz 900 000 eiro. Šogad šiem mērķiem pašvaldības budžetā tika atvēlēti 650 000 eiro, bet pagājušajā gadā – 314 000 eiro.

Līdzfinansējuma programma nav tikai atbalsts ēku sakārtošanā vai atjaunošanā, tā motivē īpašniekus un vienlaikus veicina ekonomiku. Tādēļ ir plānots palielināt līdzfinansējuma apmēru, tā saucamajā lielajā līdzfinansējuma programmā, kas paredz vienam atjaunošanai pieteiktajam objektam piešķirt 20 000 eiro līdzšinējo 14 000 eiro vietā.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja 2. oktobra sēdē apstiprināja virkni grozījumu Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 225 „Par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu saglabāšanai Rīgā”. Bez procesuālo tiesību normu un nosaukumu precizējumiem, grozījumos divas galvenās lietas ir pretendentu loka, kuri varēs saņemt līdzfinansējumu, paplašināšana, kā arī līdzfinansējuma ēku saglabāšanai palielināšana.

Grozījumi saistošajos noteikumos paredz paplašināt pilsētas teritorijas, kurās esošās ēkas varēs pieteikties uz pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanu. Ja šobrīd līdzfinansējumu galvenokārt varēja saņemt par ēkām, kas atrodas Vecrīgā un Rīgas vēsturiskajā centrā, tad pēc grozījumiem saistošajos noteikumos, paplašināsies pretendentu loks un līdzfinansējumam varēs pieteikt ēkas, kuras atrodas apbūves aizsardzības teritorijās Āgenskalnā, Bolderājā, Čiekurkalnā, Dzegužkalnā, Jaunmīlgrāvī, Maskavas forštatē, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecdaugavā, Vecmīlgrāvī.

Šogad Rīgas pašvaldības kultūras pieminekļu saglabāšanai piešķīra 600 000 eiro lielu finansējumu. Rīgas domes atklātajā konkursā „Līdzfinansējuma piešķiršana kultūras pieminekļu saglabāšanai” kopumā pieteicās 92 pretendenti, bet par nolikuma prasībām atbilstošu tika atzīts 71 projekts. No pieteiktajiem projektiem 46 projekti saņēma līdzfinansējumu līdz 14 000 eiro, bet vēl 25 projektiem tika piešķirts līdzfinansējums 5000 eiro apmērā.

Preses brīfingā ar savu pieredzi dalījās Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzes pārstāve Vita Ļuta, nama Čaka ielā 61 līdzīpašnieks Gunārs Jansons, Rīgas Latviešu biedrības valdes locekle Marija Heislere – Celma, ēku apsaimniekotājs Andis Vītols, Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Poga un Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins, kuri šogad ar pašvaldības līdzfinansējumu ir atjaunojuši vēsturisko ēku fasādes un to detaļas, kā arī restaurējuši logus un ieejas. Šogad ar domes līdzfinansējumu atjaunotas ēkas A. Čaka ielā 61, Merķeļa ielā 13, kur atrodas Rīgas Latviešu biedrības nams, tāpat ēka 11.novembra krastmalā 35, Bruņinieku ielā 81 un citviet.

Veicot būvdarbus ēkām ar kultūrvēsturisku vērtību, tās īpašniekam tiek uzlikts pienākums saglabāt oriģinālās konstrukcijas, to plānojumu, apjomu, materiālus, apdari, vērtīgus interjera elementus, detaļas, rotājumus, vēsturiskās iekārtas un komunikācijas. Savukārt 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā būvētām koka mājām, kā arī mūra ēkām, kas būvētas līdz 1940. gadam, svarīgākās aizsargājamās vērtības ir autentisks būvapjoms, oriģinālajam būvperiodam raksturīga fasādes arhitektūra un detalizācija, konstruktīvā sistēma, ēkas autentiskums un saglabātība.

Grozījumus saistošajos noteikumos plānots apstiprināt trešdien, 18.oktobra, domes sēdē. Plānots, ka jau 3. novembra Vidi degradējošu būvju komisijas sēdē tiks apstiprināts nākamā konkursa nolikums, bet 22. novembrī visi interesenti ir aicināti Rīgas domē piedalīties seminārā par līdzfinansējuma programmu. Tiek plānots, ka līdzfinansējuma saņemšanai varēs pieteikties līdz nākamā gada 2. martam.