Kāpēc pirmskara mājās ir logi starp vannas istabu un virtuvi?

Mūsdienu dizaineri jaunajos projektos nereti piedāvā jau ierastu variantu: logu starp virtuvi un viesistabu vai virtuvi un ēdamistabu, padarot virtuvi daļēji atvērtu un izvairoties no nepraktiskiem studijas tipa variantiem. Šāds plānojums atrisina problēmas ar vietas un gaismas trūkumu. Bet kāpēc pirmskara laika mājās logs savieno virtuvi ar vannas istabu? Uz šo jautājumu mēs atbildi saņēmām Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Nav gluži tā, kā visās pirmskara mājās ir logs starp virtuvi un vannas istabu. Piemēram, arhitekta Tīlmaņa bloku ēkās Jāņa Asara un Lomonosova ielās vannas istabas ir ierīkotas telpās ar logu fasādē, citās, kā tagad, ar logu savienota virtuve un viesistaba. “Otrās gaismas” logu var sastapt sanitārā mezgla telpās Hruščova laika māju dzīvokļos. Šis logs starpsienā tika ievests, lai nodrošinātu dabisko apgaismojumu.

Vannas istaba un tualete ir vistumšākās telpas dzīvoklī. Gaisma tajās neiekļūst. Šāda loga esamība palīdzēja ekonomēt elektrību un bija ļoti svarīga avārijas gadījumos, kad elektrības padeve tika pārtraukta vispār.

Ja logs ved tieši uz ielu, tad saulainā laikā bija iespējams iet vannā, neieslēdzot gaismu. Šāds logs vizuāli paplašina telpu, kas ir svarīgi cilvēkiem ar klaustrofobiju.

Mūsdienās daudzdzīvokļu mājās tualetes un vannas istabas ir daudz plašākas. Turklāt logs starp vannas istabu un virtuvi nedrošina skaņas izolāciju.

Problēmu ar elektrību vairs nav, tāpēc “logus uz ārpasauli” vairs neveido. Bet privātmāju projektos logi ne tikai uz virtuvi, bet arī uz ielu, ir atrodami vēl šobaltdien.