PADOMI: Kā ierīkot dušu un tualeti, nepārkāpjot likumus

Daudzas pirmskara laika mājas nav celtas ar domu, ka noskalojamas tualete, duša un veļas mašīna katrā dzīvoklī būs ikdiena. Tie, kas dzīvo vecās ēkās, šo problēmu šķietami atrisina pavisam vienkārši – uzstāda visu nepieciešamo, pat neaizdomājoties, kādas sekas var radīt pašrocīgi veidots un nesaskaņots kanalizācijas pieslēgums. Kā aprīkot savu dzīvokli, nesabojājot māju un nekļūstot par likumpārkāpēju?

“Rīgas namu pārvaldnieka” Tehniskās pārvaldes Inženierkomunikāciju nodaļas vadītājs Edgars Akmens stāsta, ka mājās, kurās nav paredzētas visas ērtības, dzīvokļu cauruļu diametrs ir 50 milimetri. Tās nav spējīgas tikt galā ar mūsdienās šķietami parastām dzīvokļa vajadzībām – dušu, tualeti un veļas mašīnu.
“Kad šīs mājas tika būvētas, bija plānots, ka kanalizācijas sistēma ar visu tiks galā – bija grūti iedomāties, ka kādreiz katrā dzīvoklī būs vannas istaba. Cilvēki vēlas dzīvot labi un ērti, tāpēc uzstāda dušas kabīnes, noskalojamus podus un izbūvē vannas istabas. Sekas, kas var rasties pašdarbības rezultātā, var būt ļoti nopietnas,” stāsta speciālists.
Piemēram, mati un tauki, kas nonāk kanalizācijā, ātri vien noved pie aizsērējumiem arī tad, ja runa nav par tik šauru cauruli. Aizsērē stāvvadi, un beigu beigās gan paša, gan kaimiņu dzīvoklis var applūst ar kanalizācijas notekūdeņiem.

“Ir kāda māja, kurā pārdroši iedzīvotāji izdarīja visu paši – kanalizācija tecēja mājas pamatos. Pašlaik māja ir norobežota un to drīz nojauks – to bija neiespējami atjaunot – 15 gadu laikā iedzīvotāji savu kopīpašumu diemžēl pārvērta par graustu,” stāsta E. Akmens.

Pirms noslogot kanalizācijas sistēmu, jāuzlabo tās veiktspēja.

“Visos RNP iecirkņos ir inženieri, kas nodarbojas ar ūdens padeves un kanalizācijas jautājumiem, viņi pastāsta, ar ko jāsāk un kā plānot mūsdienīga risinājuma ieviešanu, jo nav vienota risinājuma, kas derētu visiem vienādi - katras mājas situācija jāizskata individuāli. Piemēram, Čiekurkalnā ir māja, kuras iedzīvotāji uzlaboja savus dzīves apstākļus arī bez pieslēguma pilsētas kanalizācijai – divas reizes mēnesī atbrauc asenizators, kas izsūknē kanalizācijas aku saturu. Protams, nomainītas kopējās komunikācijas, kas tiek galā ar apjomiem – vecā tipa cauruļvadi to nebūtu spējuši” stāsta speciālists.

Kanalizācijas sistēmu nomaiņa ir mājas dzīvokļu īpašnieku atbildība. Lai nomainītu sistēmu, iedzīvotājiem jāpieņem kopīgs lēmums un jālemj par to, kā darbus finansēt. Gadījumā, ja lielākā daļa iedzīvotāju atsakās ieguldīt remontā, ir varianti, kā vairāki iedzīvotāji var uzlabot kanalizācijas sistēmu – bet arī te jāizskata katrs konkrētais gadījums.

Pašrocīga kanalizācijas ierīkošana var novest pie naudas soda – būvvalde veic pārbaudes, un, ja atklājas, ka mājā ir nelegāls kanalizācijas pieslēgums, par to varētu nākties maksāt naudas sodu un veikt nelikumīgi uzstādītās sistēmas demontāžu. “Bet kas gan var būt briesmīgāks par situāciju, kad māja tiek novesta līdz tik kritiskam stāvoklim, ka to glābt vairs nespēj nekāds remonts? Mēs vienmēr aicinām cilvēkus šim jautājumam pievērsties atbildīgi, jo vēlme dzīvot ar visām ērtībām var novest pie ēkas bojāšanas un pavisam nepatīkama rezultāta,” – saka speciālists.

Pielāgot pirms vairākiem desmitiem un vairāk kā simts gadiem celtu māju mūsdienu ērtību prasībām ir iespējams, svarīgi ir to darīt pareizi, lai rezultātā tiktu sasniegts vēlamais mērķis - tiktu uzlabota dzīves kvalitāte, nebojājot mājas kopīpašumu. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā ikviens “Rīgas namu pārvaldnieks” klients var vērsties pie mums – teritoriālajā iecirkni pie galvenā inženiera – uzņēmuma speciālisti vienmēr palīdzēs rast risinājumu!