Vai pēc Zolitūdes nelaimes ēkas Latvijā kļuvušas drošākas?

Apritējuši četri gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kad Rīgā sabruka veikals "Maxima" un tā drupās gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēku.

Zolitūdes traģēdija bija kulminācijas punkts, pēc kura pamatoti daudzām lietām būvniecībā tika pievērsta uzmanība, veiktas izmaiņas "Būvniecības likumā" un Ministru kabineta noteikumos. Kopš tā laika ir mainījusies būvniecības dalībnieku attieksme. Pēc saviem novērojumiem varu teikt, ka nedaudz atbildīgāki ir kļuvuši būvuzraugi. Tā ir viņu atbildība būvlaukumā, lai tiktu pielietotas pareizās tehnoloģijas, pareizie materiāli, precīzi ievērots būvprojekts. Pirms diviem gadiem pats pārraudzīju lielus, ar tūrisma infrastruktūru saistītus būvobjektus visā Latvijā, būdams projekta vadītāja asistents, un toreiz bija patīkami vērot, ka tieši jaunās paaudzes būvuzraugi pret savu darbu izturējās ļoti atbildīgi.

Nedomāju, ka ēkas būtu bijušas nedrošas arī Zolitūdes traģēdijas laikā. Bet šī katastrofa bija dažādu apstākļu sakritību kompilācija, tā parādīja visas vājās vietas, kādas bija būvniecības procesā arī likumā un pārējā normatīvajā bāzē. Šeit bija visu apstākļu kopums – projektētāju bezatbildība, būvdarbu vadītāju, būvuzraugu nolaidība. Viss kopā. Viens no ēkas sabrukšanas iemesliem bija nepareizi izveidotas kopnes. Acīmredzot, tādēļ ka bija ļoti liels būves laidums, kopnes tika sadalītas divās daļās un savienotas ar slavenajām nekvalitatīvajām skrūvēm, bija nekvalitatīvs savienojums, un notika tas, kas notika. Teorētiski šāds risinājums un šādas projekta izmaiņas ir iespējamas. Es nevaru tagad teikt, ka kāds ir vainīgs, to pateiks tiesa. Mans redzējums ir tāds, ka katrs pieļāva nelielu bezatbildību. Piliens pie piliena, un bija kāds pēdējais piliens, kas lika ūdenim spainī plūst pāri malām.

Vērtējot pārmaiņas būvniecībā kopumā, jārunā par visu būvniecības procesu, sākot no projektēšanas līdz būves ekspluatācijai. Attieksmē pret lielākām un sabiedriskām būvēm projektētāji ir kļuvuši daudz atbildīgāki. Bet ir kāda problēma, kuras augļus sākam redzēt jau tagad. Ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Leonīdu Ribicki pārrunājām: satraucoši, ka naudas trūkums augstākajā izglītībā tieši ietekmē jauno būvniecības speciālistu kvalitāti. Domāju, ka citās augstskolās problēmas ir līdzīgas, un ir pēdējais laiks zvanīt trauksmes zvanus. Finanšu trūkuma dēļ katastrofāli samazinājies kontaktstundu skaits topošajiem inženieriem ar pasniedzējiem. Studentiem daudz laika būtu jāpavada laboratorijās. Ir atsevišķi studiju priekšmeti, kuri veido topošā inženiera izpratni par to, ko viņš dara, un to apgūšanai stundu skaits ir dramatiski samazināts. Pašlaik inženieru darbā liela ietekme ir datorprogrammām. Bet man reizēm rodas sajūta – jā, darbs ir izpildīts korekti, bet ja inženierim savs darbs būtu jāpārbauda manuāli, tad diezin vai viņš to spētu. Ja turpināsies inženierzinātņu studiju kvalitātes ignorance, tad tie, kurus saucam par inženieriem, drīz būs vien datoroperatori, kuri perfekti mācēs ievadīt datus. Bet dziļākas sapratnes par to, kas ir izveidots, var trūkt. Ir sajūta, ka inženieris ne līdz galam saprot, ko viņš dara, runājot par sarežģītākiem, arī industriāliem projektiem. Būvspeciālistu izglītības kvalitāte ir tiešā veidā sasaistāma ar būvniecības kvalitāti.

Finanšu un līdz ar to arī speciālistu un kapacitātes nepietiek arī pašvaldību būvvaldēm. To darbu gan atvieglina Valsts būvniecības kontroles birojs, kura kompetencē tagad ir atsevišķas nozīmīgas būves. Nereti būvinspektori spiesti strādāt vairākās būvvaldēs. Likumdošanu jau mēs izpildām visi. Bet kādreiz ir vēlēšanās iedziļināties darbā vairāk. Tomēr laika mums ir tik, cik tā ir.

Uz būvniecības kvalitāti neglābjami iespaidu atstāj arī tas, kādus būvniekus mēs izvēlamies konkursā un kādi ir bijuši konkursa kritēriji.

Ļoti svarīga un bieži vien aizmirsta lieta ir objekta ekspluatācija – arī ēkas lietotājam ir sava atbildība. Dažkārt, saņemot būvi, īpašnieks īsti nezina, kā to lietot. Ja nopirksim tosteri, saņemsim arī tā lietošanas instrukciju. Kāpēc gan lai būvnieks arī nedotu pasūtītājam līdzi būves lietošanas pamācību? To vajadzētu paredzēt likumā, jo ēkas lietotāji nav būvniecības profesionāļi. Paiet garantijas laiks, kādai konstrukcijai jāpievelk skrūves, kaut kas jānokrāso, varbūt elementāri zāle jānopļauj. Viss ir jāsaraksta. Pašreiz tas ir tikai pasūtītāja ziņā, vai viņš māk to paprasīt būvniekam. "Būvniecības likums" ir pilnveidojams. Normatīvā bāze nosaka spēles noteikumus, bet rezultāts nav atkarīgs tikai no noteikumiem, tas atkarīgs arī no spēlētāju profesionalitātes.

Jānis Grundbergs,
Pāvilostas novada būvvaldes vadītājs