На русском
Jūrmalā apkures sezona sākusies ar siltuma tarifa samazinājumu
Apkures sezonu Jūrmalā jau šoruden uzsākta ar jūtamu tarifa samazinājumu. SIA „Jūrmalas siltums” prognozē, ka jaunā šķeldas katlumāja ļaus samazināt to vēl vairāk.
Siltumenerģijas tarifs oktobrī, kā arī prognozes novembrim un decembrim noteiktas, pamatojoties uz AS „Latvijas gāze” publicēto paziņojumu par dabasgāzes tirdzniecības cenu oktobrim 156,52 EUR/tūkst. nm³ un prognozi novembrim un decembrim 149,40 EUR/tūkst. nm³.
Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, attiecīgi var samazināties vai palielināties arī siltumenerģijas tarifs.
Siltumenerģijas tarifu janvārim–aprīlim vēl nav iespējams prognozēt, jo vēl nav paziņota dabasgāzes tirdzniecības cena turpmākajiem mēnešiem. Siltumenerģijas tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK); SIA „Jūrmalas siltums” tarifs apstiprināts 2013. gada 1. oktobrī.
SIA „Jūrmalas siltums” un Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir ieguldījusi ievērojamus finanšu līdzekļus siltumenerģijas infrastruktūras attīstībā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un rastu iespēju vēl vairāk samazināt siltumenerģijas tarifu.
Jaunuzbūvētā šķeldas katlumāja Kauguru rajonā tiešā veidā ietekmēs visus siltumenerģijas patērētājus, jo tā dos iespēju samazināt dabasgāzes īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā. Jau šobrīd SIA „Jūrmalas siltums” strādā pie jauna siltumenerģijas tarifa aprēķināšanas, ejot uz samazinājumu.
Jauno tarifu priekšlikumu uzņēmums plāno iesniegt apstiprināšanai SPRK 2017. gada janvārī.
Siltumenerģijas tarifa projekti SPRK izskata vidēji trīs mēnešu laikā. Jauno apkures sezonu uzsākot, tiks piemērots spēkā esošais siltumenerģijas tarifs, bet, tiklīdz būs saņemts lēmums par samazinātu siltumenerģijas tarifu, „Jūrmalas siltums” informēs klientus un aprēķinus veiks pēc jaunā – samazinātā – siltumenerģijas tarifa.
Veikta siltumtrašu rekonstrukcija Šogad „Jūrmalas siltums” ir veicis būtiskus finanšu līdzekļu ieguldījumus šķeldas katlumājas izbūvei Kauguru rajonā un siltumtrašu rekonstrukcijai. Gatavojoties apkures sezonai, tika veikta tīklu rekonstrukciju, nomainītas novecojušās siltumcaurules uz rūpnieciski izolētām siltumcaurulēm Rūpniecības ielā, Slokas ielā, Dubultu prospektā, kā arī uzsākta siltumtrašu rekonstrukcijas projektēšana.
Siltumkamerās papildus ierīkotas vairāk nekā desmit noslēgarmatūras, kas ļaus operatīvi reaģēt uz avārijas situācijām siltumtrasēs.
Lai pārliecinātos par siltumtīklu un katlu drošu un nepārtrauktu darbību, tika veiktas hidrauliskās pārbaudes, kā arī profilaktiskie darbi – katlu iekārtu, degļu, automātikas iekārtu pārbaudes un citi sagatavošanas darbi, lai ziemas periodā varētu maksimāli strādāt, izmantojot šķeldas un gāzes katlumājas piegādāto siltumenerģiju. Siltumtrašu rekonstrukcijas rezultātā samazināsies siltumenerģijas zudumi.
Jāsaprot, ka siltumenerģijas zudumi rodas ikvienā siltumapgādes sistēmā, un svarīgākais uzdevums ir tos maksimāli samazināt. „Jūrmalas siltums” ražo un piegādā siltumenerģiju katras ēkas siltuma punktam, kas parasti ir atbildības dalījuma robeža starp uzņēmumam piederošiem maģistrālajiem siltumtīkliem un siltumenerģijas lietotājam piederošo ēkas iekšējo siltumapgādes sistēmu.
Siltumenerģijas skaitītājus uzstāda ēkas siltumpunktos aiz maģistrālajiem siltumtīkliem, tāpēc siltumenerģijas zudumus maģistrālajos siltumtīklos ēkas siltumenerģijas skaitītājs neuzskaita un siltumenerģijas lietotājiem par tiem nav jāmaksā. Šie zudumi ir siltumenerģijas piegādātāja zaudējumi, kurus tas pats arī sedz. „Jūrmalas siltums” plānveidīgi veic siltumtīklu renovāciju, lai radikāli samazinātu zudumus un līdz ar to arī uzņēmuma zaudējumus.
Ja ir zudumi ēkas iekšējā siltumapgādes sistēmā Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ēkas iekšējā siltumapgādes sistēma (siltumpunkts, apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas cauruļvadi) ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, un dzīvokļu īpašnieki kopā ar ēkas pārvaldnieku ir atbildīgi par sava kopīpašuma tehnisko stāvokli un ekspluatāciju.
Ēkas siltumenerģijas skaitītājs uzskaita visu ēkas siltumapgādei patērēto siltumenerģijas daudzumu, tajā skaitā arī zudumus ēkas iekšējā siltumapgādes sistēmā, tāpēc iedzīvotājiem jānorēķinās arī par tiem. Tieši tādēļ dzīvokļu īpašniekiem kopā ar mājas pārvaldnieku jāieplāno un jāveic energoefektivitātes pasākumi, sakārtojot ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas, nosiltinot ārsienas, pagrabus, bēniņus un citas koplietošanas telpas, kā arī ieregulējot apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu darbību ekonomiskā režīmā.
Ieteikumi iedzīvotājiem Ēkas iekšējo apkures cauruļvadu sistēmu tehniskais stāvoklis, atsevišķos dzīvokļos uzstādītie neatbilstošie sildķermeņi, radiatoru ūdens plūsmas regulēšanas termostatisko vārstu trūkums, stāvvadu līdzsvarošana u.c. darbības var būt šķērslis, lai nodrošinātu vienādu iekštelpu temperatūru visos dzīvokļos.
