PADOMI: Kā dzīvot ērtāk un lētāk - četri stāsti par māju atjaunošanu

Četrās Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās aizvadītajās brīvdienās tika atvērtas durvis kaimiņiem no dažādām Rīgas apkaimēm, lai parādītu kā ar saviem un ES fondu līdzekļiem iespējams izremontēt vai atjaunot savu māju, llai dzīvotu ērtākās un siltākās telpās, samazinātu savus komunālos maksājumus, iegūtu sapratni par kopīpašumu, apzinoties, ka arī šīs mājas daļas ir tavs īpašums.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas jautājums pašlaik ir ļoti aktuāls – katastrofālā tehniskā stāvoklī ir pārāk daudz māju, bet saņemt ES līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai varēs vien vēl dažus gadus.

Lai iedzīvotāji saprastu, vai un kāpēc arī viņiem nepieciešama dzīvojamās mājas atjaunošana, kas nepieciešams lai sagatavotu mājas atjaunošanas projektu, , kādi ieguvumi būs no mājas atjaunošanas un kā mainīsies rēķinos par siltumu un kopējās ēkas uzturēšanas izmaksās pēc darbu veikšanas, 2018. gada 27. janvārī Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” (REA) aicināja ikvienu interesentu izmantot unikālu iespēju apmeklēt vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, kuru atjaunošana veikta piesaistot ES līdzfinansējumu.
Pasākuma dalībniekiem tika nodrošināta iespēja viena kopīga brauciena ar autobusu ietvaros apskatīt vairākas pēdējā desmitgadē Rīgā energoefektīvi atjaunotās daudzdzīvokļu mājas abos Daugavas krastos, iepazīties ar tajās veiktajiem darbiem, kā arī uzdot sev interesējušos jautājumus šo māju atjaunošanu organizējušajiem cilvēkiem. Pēc šo māju atjaunošanas REA kopā ar sadarbības partneriem jau organizēja atsevišķus atvērto durvju pasākumus.

 

 

Pie pirmās mājas, kas sastāv no divām apvienotām “lietuviešu” projekta mājām Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4 (75 dzīvokļi, 464.sērija. Atjaunotas 2008.gadā. Projektu realizēja DzĪKS "Kurzemes nams 14".), interesenti satikās ar īpašnieku biedrības pārstāvi Valentīnu Jermaku, kura labprāt padalījās ar savu pieredzi šo māju atjaunošanā un apsaimniekošanā. Viņa pastāstīja, ka māja kopš 2001. gada jau ir pārdzīvojusi vairākus lokālus remontus par iedzīvotāju uzkrājumiem un renovāciju. Abām ēkām ir bijušas tipiskās problēmas: tecējis jumts, noplūduši piektā stāva dzīvokļu griestii, pirmajos stāvos bijis auksti, mājas ziemeļu puses iedzīvotāji sūdzējušies par pelējumu pie logiem. “Sākumā abās ēkās par iedzīvotāju finanšu uzkrājumiem tika nomainīts jumts, pēc gada – karstā ūdens padeves sistēma. Kā materiāls izvēlēts metāls, nevis plastmasa. 2006. gadā mainītas elektroinstalācijas, tostarp arī pagrabā. Gaismas ar kustību sensoriem kāpņu telpās ļauj ietaupīt elektrību. Paralēli veikts kāpņu telpu remonts un nosiltināts pagrabs,” pastāstīja Valentīna.

Pēc viņas vārdiem, visgrūtākais ir bijis pārliecināt iedzīvotājus par pirmo darbu nepieciešamību, kā arī par pēdējo vērienīgo renovāciju, kad atjaunota mājas fasāde, cokols, dzīvokļu radiatoriem uzstādīti alokatori attālinātajai siltumenerģijas patēriņa datu nolasīšanai, dzīvokļos un kāpņu telpās nomainīti logi, ēku ieejas durvis. “Es gāju pie katra dzīvokļa īpašniekiem un stāstīju, kāpēc ir nepieciešams veikt mājas renovāciju,” turpināja Valentīna, apliecinot, ka, pateicoties aktīvam darbam ar mājas iedzīvotājiem, viņas mājās pašlaik nav parādnieku.

Kopējais siltumenerģijas patēriņš mājā samazinājies no 331 kWh/m2 līdz 121 kWh/m2 gadā. Pateicoties atjaunotajai apkures sistēmai un mājas siltināšanai, vidējā maksa par apkuri divistabu dzīvoklī ziemas periodā ir 15 eiro mēnesī. Savukārt apsaimniekošanas maksa mājā kopā ar bankas kredīta dzēšanu ir 93-95 centi par kvadrātmetru.

Otrā māja, kas tika apmeklēta, ir Anniņmuižas bulvārī 60. Tā ir 464. sērijas māja, kas būvēta 1975. gadā (atjaunota 2009.gadā. Projektu realizēja Biedrība “AB60. Siltumenerģijas patēriņš ēkā pēc kompleksās renovācijas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Mājas vecākā Anita Bērziņa pastāstīja, ka nolēmusi par labu aktīvai rīcībai bezizejas dēļ, kad termometra stabiņš viņas dzīvoklī ziemas laikā uzrādījis +15 grādus, un pat kaķim nācies gulēt uz radiatora, lai sasildītos. Ar mājas dzīvokļu īpašnieku (to ir 45) atbalstu izdevies iegūt ES līdzfinansējumu un kredītu bankā uz 10 gadiem 87 000 eiro apmērā ar mainīgo likmi 4,587%.

Mājai nosiltināta fasāde, atjaunots cokols un starpstāvu pārsegums, nosiltināts starpstāvu pārsegums piektajā stāvā, dzīvokļos un kāpņu telpās nomainīti logi ar vēdināšanas funkciju, nomainītas ieejas durvis kāpņu telpās un pagrabā, izremontētas kāpņu telpas, veikta apkures sistēmas renovācija (uzstādīti jauni radiatori un termoregulācijas ventiļi). Rezultāts ir iespaidīgs, ja pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņš bijis 174 kWh/m2 gadā, tad tagad – vidēji 90 kWh/m2 gadā. Maksa par apkuri pirms renovācijas bijusi 0,39 eiro par kvadrātmetru, tagad – 0,14 eiro. Kopā kādreiz jāmaksā bijis 0,76 eiro (maksa par apsaimniekošanu + apkuri), tagad tas ir samazinājies līdz 0,70 eiro par kvadrātmetru (maksa par apsaimniekošanu, apkuri + kredīts).

Ar iedzīvotāju prezentāciju, kurā viņi soli pa solim pastāsta par savas mājas renovācijas pieredzi, iepazīties var šeit un šeit
Nākamā māja - ir deviņstāvu ēka Lielvārdes ielā 115 (104.sērija. Atjaunota 2013.gadā. Projektu realizēja DzĪKS “BĀKA-2”). Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Bāka-2” pārstāvis Sergejs Sidorko uzreiz sāka sarunu ar galveno: “Iespējams, ka daudzi nolems, ka renovācijai ekonomiskā ziņā nav nekādas jēgas. Bet daudzas daudzdzīvokļu mājas jau ir tuvu avārijas stāvoklim un tās tā vai citādi nāksies remontēt. Un labāk to ir izdarīt tagad, kad ir pieejams Eiropas finansējums, kā arī jau šogad būs iespējams saņemt 50% līdzfinansējumu no Rīgas domes par mājas remontu, nekā tad, kad māju sliktā tehniskā stāvoklī nāksies sakārtot pilnībā uz dzīvokļu iedzīvotāju rēķina.”

Mājā nosiltinātas ārsienas, tostarp kāpņu telpās, un cokols, izbetonēti pamati, nosiltināti bēniņi, nomainīti logi un durvis koplietošanas telpās, uzstādīti ventilācijas režģi, salabota karstā ūdens padeves sistēma un apkures sistēma. Dzīvokļos nomainīti arī radiatori un uzstādīti alokatori. “Mēs nenodarbojamies ar kosmētisko remontu, jo tas ir dārgi. Tiek veikti tikai paši nepieciešamākie darbi, tādi, kurus atlikt vairs nedrīkst,” atzīmēja Sergejs, rādot, ka tādu renovētu māju viņa biedrībā ir jau sešas.
Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Rīgā, A. Dombrovska ielā 49 ir deviņstāvu ēka, kuras atjaunošanu ēkas dzīvokļu īpašnieki ir uzticējuši organizēt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (602.sērija. Atjaunota 2015.gadā. Projektu realizēja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”). Ēka nodota ekspluatācijā 1981. gadā.

Ēkā ir veikta tās norobežojošo konstrukciju (bēniņu pārsegums, savietotais jumts virs kāpņu telpas, ārsienas, lodžiju margas, cokols, pagraba griesti) siltināšana. Ēkas gala sienu siltināšanai izmantots ventilējamās fasādes apdares risinājums un tā ir vienīgā māja Latvija ar ventilējamo fasādi.

"Mēs izmantojam cementšķiedras plāksnes. Protams, ka tas ir dārgāk, nekā apmesta fasāde. Bet šī māja pierāda to, ka var izmantot arī dārgākus materiālus, lai iegūtu ilgāk kalpojošu risinājumu, kas ir pieejams iedzīvotājiem. Ja apmestai fasādei kalpošanas laiks ir 20 gadi, tad šai fasādei tie ir 40 gadi. No ārpuses ir svaiga gaisa ieplūdes vārsti, lai dzīvokļos būtu svaigs gaiss," piebilda Romaņenko.
Projekta ietvaros mainīti kāpņu telpu un dzīvokļu logi, renovētas ārdurvis un vējtvera durvis, kā arī renovēta apkures sistēma pagrabā, bēniņos un dzīvokļos, sakārtota un uzlabota ventilācija.

RNP pārstāvis Juris Romaņenko uzskatāmi parādīja, kā samazinājušies šīs mājas iedzīvotāju izdevumi salīdzinājumā ar iedzīvotāju maksājumiem līdzīgās mājās. Ja ēkā A.Dombrovska ielā 49 2017. gada decembrī maksa par apkuri 30 m2 lielā dzīvoklī ir bijusi 20,33 eiro, tad kaimiņu mājā – 29,42 eiro.

Kopīgais visām apmeklētajām mājām ir tas, ka:

-to atjaunošana veikta ar ES struktūrfondu atbalstu,
-kredīta daļas atmaksāšana tiek pabeigta desmit līdz piecpadsmit gados (divām mājām tas ir šogad),
-siltumenerģijas patēriņš apkurei samazinājies vidēji uz pusi,
-samazināta apkārtējās vides postošā iedarbība uz māju ārējām norobežojošām konstrukcijām,
-ir samazinājušies izdevumi māju uzturēšanai,
-saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem attiecas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% apmērā uz desmit gadiem.