PADOMI: Kas jādara, lai apkures rēķins nebūtu lielāks kā kaimiņam

Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, gribot negribot vēlamies zināt, vai mans kaimiņš par tiem pašiem komunālajiem rēķiniem, piemēram, par apkuri, maksā mazāk, nekā es pats. Un kad noskaidrojas, ka tā arī ir, rodas jautājums: kāpēc? "Rīgas siltums" speciālisti pastāsta, kā veidojas maksa par apkuri un kā par radiatoru sildīšanu iespējams maksāt vēl mazāk.

Siltuma rēķina lielumu ietekmē divas pamata komponentes: siltuma cena un patērētais siltumenerģijas daudzums (ko savukārt ietekmē ēkas tehniskais stāvoklis un iedzīvotāju paradumi).

1.Siltuma cena
Siltumenerģijas tarifs Rīgā no 2017.gada aprīļa līdz šī gada februārim ir saglabājies nemainīgi zems - 44,39 EUR/MWh bez PVN. Tas ir ilgstoši zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu un Latvijas lielo pilsētu vidū; tas ir zemāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī. Zemais tarifs nav tikai nejaušu apstākļu sagadīšanās, bet gan mērķtiecīgs AS “RĪGAS SILTUMS” darbs daudzu gadu garumā īstenojot ilgtspējīgu attīstības politiku:

kopš darbības uzsākšanas (1996. gada) līdz šim brīdim ir samazināti siltuma zudumi pārvadē gandrīz 2,8 reizes;
izmantojot pasaulē vadošo uzņēmumu piedāvātos inovatīvos risinājumus, pastāvīgi tiek paaugstināta siltumenerģijas ražošanas efektivitāte;
mērķtiecīgi pastāvīgi strādājot pie jaunu klientu piesaistes ilgtermiņā, tiek dots būtisks ieguldījums uzņēmuma darbības attīstībā.

2.Siltumenerģijas patēriņš
Jo lielāks siltumenerģijas patēriņš, jo lielāks rēķins. Siltumenerģijas patēriņu ietekmē gan ēkas tehniskais stāvoklis, kā arī iedzīvotāju ikdienas paradumi.

Lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu (tādējādi arī apkures rēķinus), ko rada ēkas tehniskais stāvoklis, jānoblīvē spraugas, jānosiltina ēkas fasāde (jo energoefektīvāka tā ir, jo mazāk siltuma tiek nelietderīgi patērēts).

Savukārt attiecībā uz iedzīvotāju ikdienas paradumiem ir virkne pasākumu, kurus ikdienā ievērojot, var samazināt rēķinu par apkuri. Piemēram, nereti logi tiek ilgstoši atstāti vaļā vēdināšanas režīmā, tādējādi radot nevajadzīgi lielu siltumenerģijas patēriņu, jo telpa tiek pastāvīgi dzesēta. Tā vietā daudz racionālāk ir logus līdz galam atvērt uz dažām minūtēm un pēc tam aizvērt ciet. Joprojām ir ēkas, kurās ārdurvis pastāvīgi ir atvērtas, dzesējot kāpņutelpu. Šādā situācijā daudz racionālāk būtu ierīkot automātisko durvju aizvērējus.

Daudzās ēkās naktīs temperatūra tiek nedaudz pazemināta, jo zināms, ka, pazeminot temperatūru telpās par vienu grādu, gan siltuma patēriņš, gan arī rēķins par siltuma patēriņu samazinās par 5%.

Papildus var īstenot sekojošus pasākumus: visiem sildķermeņiem jāuzstāda termoregulatori jeb ierīces, ar kuru palīdzību iespējams regulēt temperatūru telpā, un alokatorus, kas reģistrē radiatoru proporcionālās siltuma atdevi telpā. Izpildot šos priekšnosacījumus, katram savā dzīvoklī, katrā istabā ir iespēja regulēt temperatūru un norēķināties tieši par savu patērēto siltumenerģiju .

Tādējādi ir iespējams sasniegt būtisku rēķinu samazinājumu gan konkrētam dzīvoklim (un maksāt par savā dzīvoklī patērēto siltumu), gan visai mājai kopumā, ko pierāda vairāki realizētie projekti gadu garumā (piemēram, Ulbrokas iela 13 korpuss 5, Aglonas iela 35 korpuss 1).

Kopš 2015. gada oktobra jebkuram interesentam pieejams Faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums. Tas aplūkojams www.rs.lv sadaļā Iedzīvotājiem - Patēriņa salīdzinājums. Redzot, ka identiskā ēkā siltumenerģijas patēriņš ir mazāks, iedzīvotāji biežāk meklē informāciju par iespējām samazināt siltuma patēriņu arī savā ēkā.