Nezināmais par Rīgu: Mežciema rašanās vēsture

Daudzi noteikti pat nenojauš, ka šīs apkaimes vēsture ir mērāma veselos gadsimtos. Kādreiz šeit atradās zemnieku sētas un muiža, kuras senais vārds iekodēts Gaiļezera nosaukumā.

No zemes īpašnieka vārda
Šīs vietas pirmais nosaukums bija Putniņi. Tā tika dēvēts arī Putniņezers, kas atradās turpat līdzās un kura krastos lielā skaitā ligzdoja putni. Par Gaiļa muižu tā kļuva vēlāk – 18. gadsimta 60. gados, un tur pie vainas muižas jaunais saimnieks. Par muižas īpašnieku bija kļuvis Rīgas namīpašnieks Hāns, kura uzvārds tulkojumā no vācu valodas nozīmē „gailis”. Savukārt pagājušā gadsimta 80. gados seno nosaukumu piešķīra jaunuzceltajam slimnīcu kompleksam „Gaiļezers”.
Biķeris, bites un Katrīna II
Senatnes notikumos vārda izcelsme meklējama arī Biķerniekiem, kas atrodas turpat līdzās Mežciemam. Šajā apvidū uz dzīvi bija apmetušies zemnieki, taču tie nekādi nespēja tikt pie labas ražas – zemes te bija pārāk smilšainas un purvainas. Tādēļ par galveno iztikšanas avotu kļuva zveja. Zvejots tika Juglas ezerā, un mēģinot šo arodu attīstīt, praktizētāji apvienojās zvejnieku ģildē. Ģildes ģerboni greznoja biķeris, ar kuru tad arī saistās izcelsme vietvārdam Biķernieki. Saskaņā ar kādu citu versiju šī vārda saknes gan ir meklējamas… biškopībā. 1349. gadā šīs teritorijas tika nodotas Salaspils līvu rīcībā bišu dravu ierīkošanai. Tiesa gan, darījums nenotika gluži par velti – trešdaļu produkcijas tika uzlikts par pienākums atdot Rīgas pilsētai. Tieši no vārda „bite” tad arī esot cēlušies Biķernieki. Uz šādu versiju norādījis slavenais novadpētnieks Johans Kristofs.
Taču ir arī vēl trešā hipotēze. Saskaņā ar to 1764. gadā, kad Rīgā ieradās Katrīna II, viņa šajā apvidū nolēmusi apstāties, lai remdētu slāpes. No viņas izdzertā biķera tad arī esot cēlies ciema nosaukums – Biķernieki. Pie šādas versijas pieturas Zelmārs Lancmanis savā grāmatā „Rīgas vārtos”, kas izdota 1933. gadā.

Baznīcas tornis ar ķiveri…
Arī jaunais dievnams, kas šajā vietā tika uzcelts par godu ķeizarienei, vēlāk tika iesvētīts Svētās Katrīnas vārdā. Biķernieku jeb Biķeru baznīca ir interesants objekts ne tikai rajona, bet visas Rīgas mērogā. Baznīcas dzimšana ir datēta ar 1765. gadu. Pirms tam šajā vietā atradās kapelas veida koka baznīca, kura 18. gadsimta sākumā tika pilnībā nopostīta, bet tās vietā vēlāk uzbūvēja jaunu mūra baznīcu. Būvniecībai nepieciešamos naudas līdzekļus savāca Lielās ģildes vecākais Ernests Heidefogels – viņš naudu ziedoja gan pats, gan arī nekavējās prasīt pēc draugu atbalsta. 1765. gada 2. maijā tika ielikts pirmais pamatakmens un parādījās vara plāksne ar uzrakstu latīņu valodā, kas aptuvenā tulkojumā vēstīja:

„Kungs Jēzu, Tu esi mūsu patvērums. Pamatakmens šeit ielikts ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā. Dievs! Šeit būs Tavas mājas un Tavs templis, Sargi pilsētu un zemes! Lai visām ļaužu kārtām ir laba dzīvošana, un lai tās plaukst! Šis akmens lai paliek tam par piemiņu!”

Jau gadu vēlāk jaunā baznīca tika iesvētīta. Dažus gadus tajā dievkalpojumus ir vadījis arī slavenais vācu apgaismotājs Johans Gotfrīds Herders.
Ja gadās būt šajā apkaimē, pavērsiet skatu augšup un aplūkojiet baznīcas torni. Jumta daļa pēc formas atgādina ķiveri, kas Rīgas arhitektūrā ir retums. Ko līdzīgu var redzēt vēl Ķīpsalā – Balasta dambī. Tiesa gan, tur šāds tornis grezno laicīgu celtni – jahtkluba ēku, kas 1898. gadā celta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta.

…un mākslinieku darbnīcas
Rīgas pilsētas administratīvā teritorijā tagadējais Mežciems tika iekļauts pakāpeniski – tas notika 20. gadsimta 30. un 70. gados. Pēdējā laikposmā šeit tika sākta arī dzīvojamā masīva celtniecība. Arhitekti to uzskata par vienu no veiksmīgākajiem padomju laika mikrorajoniem, lai arī ne visas projektētāju ieceres izdevās īstenot dzīvē – apkaimes sabiedriskais centrs tā arī palicis tikai skicēs. Turpretī mākslinieku darbnīcas dzīvojamo ēku augšstāvos gan izdevās izbūvēt. Dzīvokļi šajā rajonā tika piešķirti ne tikai kultūras darbiniekiem, bet arī ārstiem un slavenu galvaspilsētas uzņēmumu – VEF, RVR, „Rīgas manufaktūras” un citu lielo rūpnīcu darbiniekiem. Te var dabā apskatīt teju visu sēriju daudzstāvu namus, kādi savulaik būvēti Rīgā: gan tā saukto lietuviešu projektu, gan 104., 602. un 609. sēriju, gan 16 stāvu namus ar mākslinieku darbnīcām augšējos stāvos. Starp citu, Rīga tolaik ierindojās otrajā vietā starp visām pasaules pilsētām pēc mākslinieku skaita uz vienu pilsētas iedzīvotāju…

No slimnīcu kompleksa līdz Motormuzejam
Par visplašāk zināmo sabiedrisko objektu Mežciemā ir kļuvis slimnīcu komplekss „Gaiļezers”, kura būvniecība tika pabeigta 1982. gadā. Projekta autori ir arhitekti Andris Purviņš un Valērijs Kadirkovs.

Ārpus Latvijas robežām ir pazīstams arī mūsu Motormuzejs, kas mājvietu radis Mežciemā. Tas tika atklāts 1989. gadā, un tagad tajā apskatāmas dažādu marku un izlaiduma gadu automašīnas, motocikli un velosipēdi. Starp tiem ir arī daudzi tepat pie mums tapuši modeļi – sākot no slavenajiem pirmsrevolūcijas spēkratiem „Russo-Balt”, Leitnera velosipēdiem un automobiļiem, ko pirms kara ražoja „Ford-Vairogs”, līdz pat Jelgavas mikroautobusiem jeb „rafiņiem”. Turklāt, mūsu muzeja kolekcija ir vislielākā Baltijā.

Visgarākās ielas
Motormuzejs atrodas Sergeja Eizenšteina ielā – vienā no lielākajām šī dzīvojamā rajona ielām. Izcilā rīdzinieka vārdā jaunā iela tika nodēvēta 1978. gadā. Mežciema otra garākā iela ir Hipokrāta iela. Tā ir nedaudz vecāka un pastāv kopš 1970. gada, taču toreiz tā nesa pavisam citu vārdu. Līdz 1991. gadam šī iela saucās medicīnas zinātnieka un viena no PSRS stomatoloģijas pamatlicēju Paula Dauges vārdā.

„Kas kaitēja nedzīvot... Mežciemā!”
Kas vēl padara šo rajonu īpašu salīdzinājumā ar citiem? Ezeri. To šeit ir veseli divi – Gaiļezers un Linezers. Turklāt, abos ezeros mājo zivis, kuras citviet ir pat diezgan reti sastopamas. Piemēram, Gaiļezerā mitinās vēdzeles un rotans. Tādēļ makšķernieki var doties pēc lielā loma, līksmi dungodami: „Kas kaitēja nedzīvot Gaiļezera maliņā…” Foto: Mežciems 20. gadsimta 70.–80. gados.