Fakti: Viss, ko jūs vēlaties zināt par "šausmīgo" Skanstes tramvaju

Internets ir pilns kolāžu un demotivatoru par jauno Skanstes tramvaja līniju - tumša kapsēta, izmētāti galvaskausi ar tukšiem acu dobumiem, sadauzītas granīta plāksnes ar tādiem vārdiem kā Barons, Valdemārs un Pumpurs.

Portāls riga.lv ir nolēmis tikt skaidrībā ar šīm Helovīna "šausmenēm" un piedāvā uzticamu faktu izlasi par jauno tramvaja maršrutu - ar detalizētām kartēm un paskaidrojumiem.   1.Gar vai cauri?   Rīgā ir Senču iela, tā sākas no Miera ielas un ved līdz Brīvības ielai, kur pāriet Pērnavas ielā.

Tiem, kuri pa to nekad nav braukuši vai gājuši, būtu ieteicams to izdarīt.

Vai Jūs zināt, cik ir 400 metru? Tāds ir, piemēram, attālums no viesnīcas „Latvija” līdz Brīvības piemineklim! Salīdzinājumam jānorāda, ka no Andreja Pumpura kapavietas līdz Klusajai ielai ir mazāk nekā 25 metri.

Tādēļ jāatgādina vēlreiz, ka tramvaja līnija tieši tā, kā bija plānots jau kopš paša sākuma, tiks būvēta Senču ielas sarkano līniju robežās. Turklāt arī automašīnām paredzēto joslu skaits nesamazināsies.   2.Politika un provokācijas   Ieskatieties kapu „aizstāvju” uzsaukumos.

Viņi runā par 1500 apbedījumu iznīcināšanu, par izcilu rīdzinieku kapavietām. Apskatiet karti un Senču ielu, pa kuru kursēs tramvajs. Tad apskatiet kolāžas, kas publicētas virknē plašsaziņas līdzekļu, un vēlreiz ieskatieties kartē un paskatieties uz Senču ielu.

Visi šie uzsaukumi, kolāžas ar atraktiem kapiem un tramvaju starp tiem un attēli ar cilvēkiem, kuri protestē pret kapu apgānīšanu, ir tikai parasta politiska akcija pirms kārtējām vēlēšanām un nekas vairāk.

Atgādinām, ka līdz pat nesenam laikam gan Finanšu, gan Satiksmes ministriju vadīja tieši „Vienotība”. Savukārt Rīgas domē „Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti divas reizes vienbalsīgi nobalsoja „par” Skanstes tramvaja līnijas projektu. Lūk, balsošanas rezultāti: 2014. gada 27. maijā „Par Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam apstiprināšanu” – vienbalsīgi; 2016. gada 29. septembrī „Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2016.–2018. gadam apstiprināšanu” – vienbalsīgi.

Tas viss jau tika apspriests pēdējos četrus gadus.   3.Galvenie fakti par pašu projektu   Kurp vedīs jaunā tramvaja līnija? Jaunā tramvaja līnija šķērsos Skanstes apkaimi, taču tur nebūs galastacijas. Skanste ir tikai viens no rajoniem, caur kuriem kursēs tramvajs. Līnija savienos 5. un 9. maršrutu no Pētersalas ielas un Ganību dambja krustojuma ar Barona ielu krustojumā ar Pērnavas ielu.

Pirmkārt, jaunā tramvaja līnija radīs iespēju izveidot pirmo sabiedriskā transporta loka maršrutu apkārt pilsētas centram (skat. karti).   Foto: karte   Kustība pa loku ir sabiedriskā transporta organizācijas pamatā daudzās Eiropas pilsētās, tostarp Berlīnē un Madridē. Un tieši loka maršruts būtiski atvieglos pārvietošanos pilsētas centrā – pateicoties tam, ka Rīgā šogad tika ieviestas stundas biļetes.

Jau tagad pavisam noteikti var runāt par maršrutiem ar nosacītiem numuriem „6a” un „11a”. 6. tramvajs kursē no Juglas līdz pilsētas centram pa Barona ielu. Savukārt „6a” nogriezīsies no Barona ielas uz Pērnavas ielu un tālāk uz centru dosies caur Skansti. „11a” attiecīgi, braucot no Mežaparka, nogriezīsies no Miera ielas pa Zirņu ielu. Tiek strādāts arī pie citiem maršrutiem, kuru ietvaros tiks izmantota jaunā Skanstes līnija.  

Privātie investori plāno šeit būvēt arī lielu konferenču centru, biznesa centru un viesnīcas. Vēl viena ļoti svarīga objekta – jaunas koncertzāles būvniecību šeit ir ieplānojusi arī Kultūras ministrija sadarbībā ar privātās uzņēmējdarbības pārstāvjiem. Turklāt Rīgas dome par Eiropas naudu Skanstes apkaimē – tur, kur patlaban atrodas pamesti mazdārziņi un būtībā ir kādreizējā purva teritorija, – izbūvēs četras jaunas ielas ar visām komunikācijām un izveidos jaunu parku ar dīķi. Tādēļ saskaņā ar „Rīgas satiksmes” aprēķiniem ir sagaidāms, ka potenciālā pasažieru plūsma šeit būs apmēram 4,3 miljoni cilvēku. Tie būs gan „Arēnas Rīga”, jaunā modernās mākslas muzeja, jaunās koncertzāles un jaunā konferenču centra apmeklētāji, gan visu šejienes biroju un banku darbinieki, gan, protams, apkaimes iedzīvotāji.

Pats par sevi saprotams, ka tie būs arī visi tranzīta pasažieri, kas izmantos jaunos maršrutus – no galapunkta līdz „6a” vai „11a”. Kāpēc par Eiropas naudu nevar būvēt tramvaja līniju uz kādu citu pilsētas apkaimi? Lai saņemtu Eiropas līdzfinansējumu, ir jāizpilda vesels saraksts visdažādāko prasību, ko izvirza gan Eiropas Komisija, gan Latvijas atbildīgās ministrijas. Daļa no šīm prasībām īsumā skan šādi: teritorijai saskaņā ar pilsētas attīstības plānu jābūt atzītai par prioritāri attīstāmu teritoriju. Rīgā par šādām teritorijām tiek uzskatītas teritorijas, kurās ir attīstības potenciāls un būtisku privāto investīciju klātbūtne, taču kuras vienlaikus ir degradētas. Turklāt tam ir jābūt jaunam rajonam, nevis vecam.

Tas nozīmē, ka, piemēram, Rumbula šīm prasībām neatbildīs. Attīstība tur patlaban diemžēl netiek novērota, arī privāto investīciju nav. Tādēļ pilsētas attīstības plānos tā nav atzīta par prioritāri attīstāmu teritoriju.

Patlaban Purvciema tramvaju var pievienot tikai esošajai līnijai, kas iet K. Barona ielu. Taču, ja pa K. Barona ielu jau esošajiem 6. un 11. maršruta tramvajiem pievienosies 8–10 tramvaji stundā, kas kursēs uz Purvciemu, iela to vienkārši neizturēs. Taču vienlaikus ir ļoti svarīgi norādīt, ka tramvaja līnija uz Purvciemu arī tiks izbūvēta. Rīgas dome par Eiropas līdzekļiem izbūvēs tramvaja līniju pa Skansti un uzreiz pēc tam – jau par pilsētas naudu – sāks būvēt uz Purvciemu.

Vēl pavisam nesen Lucavsalā atradās pamesti mazdārziņi, un tur varēja uzņemt pilnvērtīgas šausmu filmas. Un doma par turienes labiekārtošanu varēja šķist, maigi izsakoties, dīvaina. Taču tagad Lucavsalā atrodas viens no iecienītākajiem pilsētas parkiem, kur atpūsties dodas desmitiem tūkstoši rīdzinieku un tiek organizēti lieli pasākumi. Deglava ielā atradās izgāztuve.

Izgāztuve kā jau izgāztuve, pat mazliet līdzīga kalnam, ar visai romantisku nosaukumu – Plikpauris. Nevienam šī izgāztuve it kā pat īpaši netraucēja. Tagad šeit ir ierīkota atpūtas zona 25 hektāru platībā. Un brīvdienās vai vakaros var intereses pēc turp aiziet un paskatīties, cik daudz ģimeņu ar bērniem no Purvciema un Pļavniekiem ir ieradušās atpūsties un izkustēties. Un degradētais Daugavas krasts?