Trešdaļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav pārliecināti par ēkas ugunsdrošību

Vairums iedzīvotāju uzskata, ka to mājoklis ir drošs, taču ir ievērojami mazāk pārliecināti par savām zināšanām, ja runa ir par ugunsdrošību, vēsta Gjensidige Latvija veiktās aptaujas dati. Tās rezultātā atklājās, ka 72% aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā dzīvo un ka trešdaļa (32%) aptaujāto savu mājokli uzskata par nedrošu pret ugunsnelaimēm. Lai uzlabotu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju zināšanas par ugunsdrošības jautājumiem un rīcību ugunsgrēka situācijā, ir izstrādāts informatīvs materiāls, kas speciāli pielāgots dažādu daudzdzīvokļu ēku tipiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017. gadā Latvijā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 tika dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji ap 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.

Pārliecinošs vairums aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju jeb 72% nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā tie dzīvo. Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

2017. gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde.

Puse no tiem daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji, kas ir saņēmuši ugunsdrošības instrukcijas, ir saņēmuši no ēkas apsaimniekotāja (41%), katrs piektais (20%) elektroniski e-pastā, bet nelielai daļai tas ir izvietots ēkas kāpņu telpā (16%) vai pastkastītē (10%).

"Katram daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotājam būtu jāapzinās, ka viņu rīcība dzīvoklī un koplietošanas telpās ietekmē ne tikai viņus pašus, bet arī visus kaimiņus. Tādēļ ir ļoti būtiski, ka par ugunsdrošību vienlīdz informēti ir visi ēkas iedzīvotāji. Atbildība par to būtu jāuzņemas daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājam un ēkas iedzīvotājiem būtu jāpieprasa ugunsdrošības instrukcija no atbildīgās personas," apgalvo Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Gjensidige Latvija veiktajā aptaujā noskaidrojās, ka pastāv atšķirība starp teorētiskām zināšanām un reālu spēju rīkoties ugunsgrēka situācijā. Vairums (56%) apgalvo, ka zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, taču par savām reālajām spējām rīkoties ārkārtas situācijā, ja ēkā, kurā dzīvo, ir izcēlies ugunsgrēks, pārliecināti ir vien 25% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju.

Iesaistoties šīs problēmas risināšanā, "Mājokļa Drošības Mēneša 2018" ietvaros ir izveidots informatīvs privātmāju un daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības materiāls, kas ikvienam iedzīvotājam ir pieejams lejupielādei mājaslapā www.majokladrosiba.lv, kā arī pieejams Gjensidige Latvija pārstāvniecībās visā Latvijā. "Mājokļa Drošības Mēnesi 2018" organizē Gjensidige Latvija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Ugunsdzēsības asociāciju un uzņēmumu "FN Serviss".

Par iniciatīvu "Mājokļa Drošības Mēnesis": Pērn Gjensidige Latvija sadarbībā ar Latvijas glābšanas dienestiem un drošības nozares pārstāvjiem aizsāka jaunu iniciatīvu – "Mājokļa Drošības Mēnesis", kuras mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par mājokļa drošības jautājumiem, tādējādi mazinot negadījumu skaitu valstī, kas saistīti ar mājokļa drošību. Oficiālā "Mājokļa Drošības Mēneša" atklāšanā tika parakstīts memorands par apņemšanos ik gadu martā vērst pastiprinātu uzmanību sabiedrības informēšanai un izglītošanai mājokļa drošības jautājumos.

Papildu informācija: Gita Deniškāne, Iniciatīvas "Mājokļa Drošības Mēnesis" sabiedrisko attiecību konsultante.