Iznācis žurnāla Būvinženieris 2018. gada aprīļa numurs

Iznācis žurnāla "Būvinženieris" Nr.61 aprīļa numurs.
Žurnālu "Būvinženieris" 2018. gadam varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās ,vai varat to iegādāties Preses servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā.
Neliels ieskats dažās no žurnāla tēmām:

• Pavasara numurā atskats uz Latvijas Būvinženieru savienības XXX kongresu un valdes vēlēšanām.
• “Visa pamatā ir sadarbība.” Tā uzskata būvniecības nozares fanātiķis, kurš šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 20 gadu, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, būvinženieris, būveksperts, inženieru kompetences centra SIA “ CMB” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvinženieru savienības un biedrības “ Passive House Latvija “ valdes loceklis Artis Dzirkalis. 
• Nodokļu ieņēmumi un parādi mazāki. Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares nodokļu maksātājiem 2017. gadā bija 191,21 miljons eiro jeb par 9,7% mazāki nekā 2016. gadā. 
• Skatei “ Gada labākā būve Latvijā 2017” šogad divdesmit gadu jubileja.
• Gada labāko būvju skatē viens no izcilākajiem objektiem ir VEF ražošanas korpusa 1. kārta, kas pieteikta pārbūvju nominācijā, un fasādes, kas tika vērtētas restaurācijas nominācijā. Celtne, kas vairākām paaudzēm bijusi aktīvas un nozīmīgas ražošanas simbols, pārcietusi ne vien aizmirstību pēc rūpniecības flagmaņa VEF izjukšanas, bet arī ugunsgrēku 80. gadu beigās. Objektā strādājušie nozares pārstāvji apliecina, ka šis bija vienlaikus profesionāli sarežģīts un vēsturiski nozīmīgs projekts, par kura labo rezultātu ir īpašs gandarījums.
• Pagājušā gada nogalē tika pabeigta Siguldas lietus kanalizācijas sistēmas pārbūves 1. kārta, kur projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā cauruļvada izbūvē izmantota horizontāli virzīta urbšanas metode pie aptuveni 80 metru lielas augstumu starpības. Tā ir otra lielākā augstumu starpība Eiropā, kur izmantota šī metode.
• Jaunā biroja ēka Katrīnas osta izceļas ar augstu būvniecības kvalitāti un gada labāko būvju skatē pieteikta publisko jaunbūvju nominācijā. Biznesa centrs Katrīnas osta ir A klases biroju ēka, maksimāli ergonomiska un funkcionāla. Ekspluatācija jau pierādījusi, ka bija vērts ieguldīt naudu, laiku, enerģiju un būvnieku prasmi, lai izveidotu objektu, kas uzstāda augstu kvalitātes latiņu tuvējai apkaimei.
• Būvju konstrukciju risinājumus skatē “Gada labākā būve Latvijā 2017” var vērtēt, galvenokārt izskatot iesniegtos materiālus: rasējumus, aprēķina atskaites un veiktās izpētes. Tieši tā Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji izskatīja skatei “ Gada labākā būve Latvijā 2017” iesniegtos materiālus. Tāpēc “ Būvinženieris” aicināja šo biedrību pārstāvjus, žūrijas locekļus Normundu Tirānu, Kasparu Kurtišu, Kasparu Bondaru un žūrijas priekšsēdētāju Normundu Grinbergu dalīties savos iespaidos par būvkonstrukciju risinājumu līmeni šogad.
• Sarunā ar Būvindustrijas lielās balvas par mūža ieguldījumu laureātu Indriķi Teivānu ik pēc brīža ieskanējās šie vienkāršie un dziļie vārdi: “Būvniekam ir jādomā”. Tieši tāpēc par daudziem, kas savulaik strādājuši ar leģendāro būvnieku, saka: “Viņš izgājis Teivāna skolu”.
• Koka karkasa ēkas arvien noteiktāk ieņem tām pienākošos vietu dzīvojamo, ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecībā. Piemērots materiāls to būvniecībā ir arī fibrolīts.
• Hamburgas jaunais vizuālais simbols – Elbas filharmonijas ( Elbphilharmonie ) koncertzāle, kuru cēla ar mērķi papildināt pasaules izcilāko mūzikas atskaņošanas telpu pirmo desmitnieku, netapa gludi. Par gadsimta būvi dēvētā ēka ir veca ķieģeļu noliktava, kam uzlikta stiklota tērauda jaunā konstrukcija. Tā paceļas 110 metru virs Hamburgas ostas, apvienojot koncertzāli, sabiedrībai pieejamu telpu ar krāšņu skatu uz pilsētu un akvatoriju, kā arī viesnīcu un dzīvojamos apartamentus. Celtne tapusi desmit gadu, arvien pārveidojot un uzlabojot projektu, pārvarot grūtības un skandālus.
• Mājokļa un biroja pārvaldīšanai tirgū pieejamas dažādas viedās mājas sistēmas, un viena no tām ir automatizācijas sistēma Gudrā māja , kas darbojas grupas Draugiem birojā un vēl vairākos tūkstošos māju, biroju un dzīvokļu Latvijā un citās Eiropas valstīs. Viedās mājas sistēma palīdz taupīgāk un ērtāk apsaimniekot telpas, nodrošinot vajadzīgo komfortu. Tā ikdienā palīdz uzturēt vēlamo siltumu un svaigu gaisu telpās, attālināti regulēt apkuri, nodrošināt piemērotu klimatu, birojā pārbaudīt, vai ir brīvas vajadzīgās koplietošanas telpas. Gudrās mājas automatizācijas sistēma ļauj ietaupīt līdz 40% izdevumu par mājokļa vai biroja apsildi apkures sezonā un nodrošināt vienmērīgu siltumu visās istabās, gaisa temperatūru telpās kontrolējot ar mobilās aplikācijas palīdzību viedtālrunī.

Lasiet, vērtējiet, izmantojiet noderīgo un uz tikšanos nākamajos numuros!