Ugunsdrošības noteikumu neatbilstības dēļ Rīgā varētu neatvērt aptuveni 15 āra kafejnīcas
Patlaban ugunsdrošības noteikumiem neatbilst 14 līdz 15 Rīgā plānotās vasaras āra kafejnīcas, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejai pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.
Jau tika vēstīts, ka vairāku restorānu īpašniekus un Latvijas Restorānu biedrības (LRB) pārstāvjus satraukusi Rīgas pilsētas pašvaldības, Rīgas pilsētas būvvaldes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iecere pāris mēnešus pirms vasaras sezonas sākšanās piemērot jau 2016.gada 1.septembrī pieņemtos Ministru kabineta noteikumus "Ugunsdrošības noteikumi".
LRB norāda, ka šādu noteikumu piemērošana esot "pēkšņa un bez brīdinājuma", un ka tādā veidā ir rupji pārkāpts gan labas pārvaldības, gan likumības princips valsts pārvaldes iestādēs, tādejādi uzņēmējiem radot nopietnus zaudējumus. Ja restorāns neatbilst ugunsdrošības noteikumu prasībām, tam netiek izsniegta atļauja atvērt vasaras terasi, bet saskaņā ar LRB aplēsēm, ja restorānam šāda iespēja tiek liegta, tad tipiska Rīgas restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro gadā.
Vircavs paskaidroja, ka šogad nekādi jauni noteikumi spēkā stājušies nav un satraukums uzņēmēju vidū valda par noteikumiem, kuri ir spēkā jau vairākus gadus, bet 2016.gadā atjaunoti jaunā, stingrākā redakcijā, kā rezultātā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sācis pastiprinātu to kontroli.
Pēc Vircava teiktā, problēmas visvairāk sagādā ugunsdzēsības hidranti un piebraucamā ceļa platuma regulējums. "Noteikumi nosaka, ka 1,5 metru radiusā no hidranta uzņēmējs nedrīkst neko izvietot, lai gan agrāk šāda regulējuma nebija. Ir arī noteikts, ka piebraucamā ceļa platumam, ar ko ir domāta tikai ielas daļa, jābūt 3,5 metrus platam. Mēs apzināmies, ka Vecrīgas ielas ir ārkārtīgi šauras un daudzas ir būvētas laikā, kad transportlīdzekļi bija pavisam citu izmēru, kā rezultātā mēģinājām rast kompromisu ar VUGD un noteikt, ka šos 3,5 metrus veido iela kopā ar trotuāru, taču VUGD to neatbalstīja," informēja Vircavs.
Pēc būvvaldes vadītāja rīcībā esošās informācijas, protokoli par šo noteikumu neievērošanu noformēti sešiem uzņēmumiem. No aptuveni 145 Rīgas vasaras āra terasēm aptuveni 14 līdz 15 kafejnīcām ir potenciāls risks saskarties ar šīm problēmām.
Viņš pastāstīja, ka ir notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan uzņēmēji, gan VUGD pārstāvji, gan citas iesaistītās institūcijas. Sākotnēji VUGD gan neesot vēlējušies iziet uz kompromisiem. "Es piedāvāju uzņēmējiem nelikt koka grīdu, bet pārvietojamus krēslus, kas nepieciešamības gadījumā ir viegli aizvācami, taču tas ugunsdzēsējiem nepatika. Arī par piedāvājumu izmantot ietvi ārkārtas gadījumā glābēji nebija pretimnākoši," sacīja Vircavs.
Tomēr pagājušajā nedēļā notikušajā sanāksmē tika panākts kompromiss, ka to kafejnīcu īpašnieki, kuriem draud neatbilstība saistošajiem noteikumiem, nāks ar saviem piedāvājumiem kā nodrošināt konkrēto prasību izpildi un viņi tiks vērtēti individuāli. Šajā sanāksmē ar VUGD un citām iesaistītajām pusēm tika panākta vienošanās apsekot katru no šīm kafejnīcām pēc kā VUGD mutiski sniegs atzinumu vai konkrētais risinājums ir pieņemams. Pēc Vircava teiktā - rakstiski šos atzinumus ugunsdzēsēji sniegt negribot, jo tas neatbilst Ministru kabineta noteikumiem.
Būvvaldes vadītājs neslēpa, ka, viņaprāt, ugunsdzēsēji bieži vien esot bijuši pārlieku drastiski un "visu mērījuši pa centimetriem", taču tam esot savs iemesls. "Kājas šiem drastiskajiem noteikumiem, kuri neparedz nekāda veida atkāpes, aug no tiesvedībām, kurās ugunsdzēsēji ir zaudējuši tikai tāpēc, ka kādam ir izbradājuši puķu dobi. Tādēļ noteiktas tik stingras prasības," paskaidroja Vircavs.
Lai nākotnē no šādām situācijām izvairītos būvvalde patlaban gatavo savu redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām saistošajos noteikumos un tuvākajā laikā plāno tos iesniegt atbildīgajai ministrijai izvērtēšanai.