Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn pieaudzis par 1,3 procentpunktiem - līdz 22%

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017" rezultāti.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2%, kā arī neuzrādītie darbinieki - 17,4%.

Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka atzina, ka lielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kurām arī ir vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs.

Vienlaikus Sauka norādīja - ir cerības, ka nodokļu reformas rezultātā aplokšņu algu un neuzrādīto ienākumu komponente mazināsies, tomēr to rādīs laiks.

Pēc viņa teiktā, pērn vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpa no valsts, Latvijā bija 17,1%, kamēr Lietuvā tā bija 12,8%, bet Igaunijā - 9,7%. "Igaunijā situācija ir labāka, iespējams tāpēc, ka tur jau ir stājušās spēkā lietas, kuras paredz arī Latvijas jaunā nodokļu reforma," pieļāva Sauka.

Viņš piebilda, ka atbilstoši pētījuma datiem vidējā algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts, Latvijā pērn bija 20,9%, Igaunijā - 18,1%, bet Lietuvā - 15,2%. "Aplokšņu algas Latvijā pieaug, bet tās pieaug arī Igaunijā un Lietuvā," teica Sauka, norādot, ka starp Baltijas valstīm šajā ziņā nav būtiskas atšķirības. Tāpēc joprojām ir jāstrādā pie aplokšņu algu īpatsvara samazināšanas.

Pētījuma dati arī liecina, ka nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars Latvijā pērn veidoja 6,5% no IKP, kamēr Lietuvā tas bija 8,6%, bet Igaunijā 7%. Pēc Saukas teiktā, Latvijā tie pārsvarā ir mazi uzņēmumi, un ir nepieciešams pastiprināt kontroles, lai šādu situāciju novērstu.

Latvijā, pēc pētījuma datiem, lielākais ēnu ekonomikas apmērs ir Rīgā un Pierīgā, bet no nozarēm - būvniecībā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka pēdējos gados bija ierasts redzēt ēnu ekonomikas samazināšanos, taču tas nav vienmērīgs un vienvirziena process, tādēļ ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums pagājušajā gadā īsti nepārsteidz.

"Pašreizējais kāpums, jo īpaši visās Baltijas valstīs, varētu būt skaidrojams ar ekonomikā notiekošo. Respektīvi, iepriekšējos gados izaugsme bija mērena, kas ļāva labāk izjust un nostabilizēt legalizēšanās procesu. Savukārt pērn, ekonomiskā aktivitāte strauji kāpa, kas no vienas puses ļāva legalizēšanās procesam turpināties, ko redzam nodokļu un algu tendencēs, bet no otras puses pieauga iespējas arī ēnu ekonomikā iesaistītajiem. Aktivizējās nozares, piemēram, būvniecība, tirdzniecība, kur ēnas ir visaktīvākās. Skaidrs, ka piedzīvotā augšupeja nenozīmē to, ka visi steidzas ieguvumus legalizēt vai darboties legāli. Izmaiņas ekonomikā nenotiek proporcionāli un šāds uzrāviens var arī novest pie šāda rezultāta," teica Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka darbība ēnu ekonomikā joprojām ir izdevīga, tādēļ to mazināt nebūs ne ātrs, ne viegls process, kā arī noritēs ar mainīgiem panākumiem. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, jāsaglabā politiskais fokuss un jāvirza nozares uz sakārtošanos. Ļoti būtisks būs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbs, jo īpaši jaunā vadītāja spēja turpināt iesākto darbu.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūra LETA pauda viedokli, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā nav pieaudzis. "Es nedomāju, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis. Ja mēs salīdzinām, kā ir mainījies nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) jeb IKP naudas izteiksmē bez inflācijas korekcijas, un kā ir mainījies nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs, ir nepārprotami redzams, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir samazinājies apmēram par procentpunktu," viņš sacīja.

Strautiņš piebilda, ka pagājušajā gadā nominālais IKP auga par 7,7%, bet nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšana palielinājās par 8,8%. Lielu makroekonomiski nozīmīgu nodokļu izmaiņu 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu nebija.

Viņš arī norādīja, ka attiecīgais "SSE Riga" pētījums ir ēnu ekonomikas uztveres, nevis ēnu ekonomikas mērījums, proti, tas ir balstīts uz aptaujām. "Cilvēku priekšstatus par dažādām parādībām nosaka ne tikai viņu pieredze, bet arī informācijas fons plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos. Šī pētījuma rezultāti ir interesanti, taču precīzāku priekšstatu par ēnu ekonomikas īpatsvara izmaiņām var gūt no citiem datu avotiem. Šī pētījuma rezultāti pagātnē, pirmkārt jau izmērītais ēnu ekonomikas kritums no 38,1% 2010.gadā līdz 21,1% 2012.gadā, nav savienojami ar makroekonomisko datu lielo kopainu," teica Strautiņš.

Jau tika vēstīts, ka trešdien Rīgā notika ikgadējā konference "Ēnu ekonomika Latvijā", kurā prezentēja pētījumu "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017".

2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 20,7% no IKP, kas bija mazāk nekā gadu iepriekš.