Swedbank: Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī uzlabojusies Rīgā un Tallinā

Mājokļu pieejamība šogad pirmajā ceturksnī uzlabojusies Rīgā un Tallinā, bet Viļņā pasliktinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā bankas Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa datiem.

Bankā informēja, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 182 punkti. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā (1203 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi pirmajā ceturksnī bija par 82% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Gada laikā Mājokļu pieejamības indekss Rīgā uzlabojies par 15,8 punktiem. To noteica straujā vidējās neto algas gada izaugsme (par 10,1%) un hipotekāro kredītu procentu likmju samazinājums (par 11 bāzes punktiem gada laikā), kas atsvēra vidējās dzīvokļu darījumu cenas par kvadrātmetru kāpumu.

"2018.gads iesācies ar straujāko vidējās neto algas izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā neto alga augusi par vairāk nekā 10% gada laikā, kas ir gan silstošā darba tirgus, gan nodokļu reformas, kā arī minimālās algas kāpuma nopelns. Tomēr straujais ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē pagaidām atspoguļojies mēreni. Viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka daļai strādājošo algu kāpums ietver arī legalizācijas efektu, kā rezultātā patiesais algu pieaugums ir mazāks. Taču šī ir arī pozitīva tendence - legāli ienākumi ir vitāli nepieciešami, lai varētu iegādāties mājokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Līdz ar to, iespējams, daļai mājsaimniecību tas pavērs iespēju iegādāties kāroto mājokli," sacīja "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Savukārt Tallinā Mājokļu pieejamības indekss šogad pirmajā ceturksnī bija 152 punkti, kas ir par 5,9 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Mājokļu pieejamības indekss uzlabojās strauja vidējās neto algas kāpuma dēļ, pat par spīti augošajai vidējai dzīvokļu cenai un hipotekāro kredītu procentu likmēm.

Tajā pašā laikā Viļņā Mājokļu pieejamības indekss gada laikā pasliktinājies par 1,5 punktiem - līdz 133.1 punktam. Pasliktinājumu noteica vidējās dzīvokļu cenas un procentu likmju kāpums, ko nespēja atsvērt straujais algu pieaugums.

Bankas apkopotie dati arī liecina, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī laika posms, kas "standarta" mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz mazāk kā divi gadi, proti, 23,6 mēneši, kas ir par aptuveni diviem mēnešiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski īsāks, jo tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa.

Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai šogad pirmajā ceturksnī samazinājās par vienu mēnesi un trim nedēļām salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni - līdz 28,5 mēnešiem, bet Viļņā samazinājums bija par trim nedēļām - līdz 34,4 mēnešiem.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.