Tallinas šosejas posmā no Duntes līdz Svētciemam atjaunots ceļa segums

Valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) posmā no no Duntes līdz Svētciemam 33,2 kilometru garumā pabeigti seguma atjaunošanas darbi, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas valsts ceļi".

Darbu ietvaros veikta asfalta seguma izlīdzinošā frēzēšana, karstā asfalta dilumkārtas būvniecība, caurteku tīrīšana, nomaļu atjaunošana, akustisko ribjoslu iefrēzēšana visa objekta garumā, kā arī horizontālo apzīmējumu atjaunošana.

Būvdarbus laikā no šā gada maija līdz septembra vidum veica SIA "Binders", tie tika finansēti no valsts budžeta un to līgumcena ir 5,3 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Tuvākajās dienās vēl turpināsies pļaušanas darbi ceļa nodalījuma joslā, līdz ar to līdz nedēļas beigām visā objekta garumā tiks saglabāts ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā. Savukārt no Duntes līdz Liepupei ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā saglabāsies līdz septembra beigām, kamēr mērījumi neuzrādīs, ka saķere ir pietiekama.

Atjaunotajos ceļu posmos uz laiku saglabāts ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, jo pēc seguma virskārtas izbūves ceļu klājošā bitumena saistviela veido neredzamu plēvīti, kas var būt slidena. Ir nepieciešams laiks, lai ar automašīnu riepām šo plēvīti nodeldētu. Ātruma ierobežojums tiek noņemts tad, kad saķeres mērījums atbilst normai.

"Latvijas valsts ceļi" norādīja, ka autoceļus nepieciešams ne tikai remontēt, bet arī pienācīgi uzturēt. Pareiza uzturēšana nozīmē arī savlaicīgu autoceļu seguma atjaunošanu posmos, kuri ir sasnieguši normatīvo atjaunošanas laiku: seši līdz 12 gadi atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes, kuras uzrāda kā mērījumi, tā arī pieredzējušu inženieru vizuālais novērtējums.

Autoceļa segums jānomaina, kamēr plaisas ir mazas, skaidroja "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji. Ja autoceļa seguma virskārtu nenomaina, mazās plaisas kļūst lielākas, caur tām ūdens piekļūst ceļa apakšējām kārtām, un rezultātā ceļš tiek pamatīgi bojāts un nākamais remonts būs jau krietipri dārgāks. Veicot segumu atjaunošanu savlaicīgi, tiek pielietota lētāka atjaunošanas metode, ar kuras palīdzību izlīdzina rises un uzklāj jaunu dilumkārtu.

Šādā veidā būtu jāuztur visi asfaltētie autoceļi, tomēr finansējuma trūkuma dēļ patlaban to nav iespējams nodrošināt, norādīja "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji. Tiem autoceļiem, kas ir pārbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, virskārtas atjaunošana attiecīgajos periodos jānodrošina obligāti, lai tiktu nodrošināts maksimālais ceļu kalpošanas mūžs, kā to pieprasa Eiropas Komisija, un to var panākt pareizi uzturot autoceļus un savlaicīgi mainot virskārtu.