Aktīvie rīdzinieki apmainās idejām par pilsētas attīstību

---

Sadarbība ar talantīgajiem

Rīgas domes vadība, atklājot forumu, uzsvēra, ka katras valsts ekonomikas attīstības ātrums ir atkarīgs no tā, kā valsts ļauj tās talantīgajiem iedzīvotājiem sadarboties un attīstīt savus talantus. Izsakot savas domas par dienaskārtību un palīdzot pieņemt pareizos lēmumus, valsts iedzīvotāji veiksmīgi piedalās ikdienas dzīves noteikšanā.

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane atklāja, ka uz pirmo forumu nākusi ar zināmu satraukumu, jo nezinājusi, kāda būs cilvēku atsaucība un vēlme strādāt grupās. Tomēr bažām nav bijis pamata, jo cilvēki esot ārkārtīgi atsaucīgi un ieinteresēti tajā, kas nepieciešams pilsētai. “Šajās mazajās darbnīcās satiekas visdažādākie cilvēki, ir mazas idejas, kas īstenojamas ātri, bet ir arī lielas, kuru īstenošanai nepieciešams iesaistīt domes struktūrvienības, departamentus. Un tās nepazūd – jo, ja vārds ir izskanējis, tad tas ir kļuvis dzīvs un pavisam noteikti kādas dzirdīgas ausis sasniegs,” pauda Aldermane.

Tostarp viņa norādīja, ka sabiedrība arī noveco un ir daudz vientuļu cilvēku, kuri agrāk bijuši pilsoniski aktīvi, bet tagad neatrod vietu, kur likt savu aktivitāti. Tāpēc šādas sadarbības formas starp domes institūcijām un sabiedrību ir ļoti nozīmīgas, lai visi atrastu sev vietu un spētu kvalitatīvi iesaistīties pilsētas ikdienas darba procesos.

Dāvanai Rīgai – pilsoniski atbildīgs iedzīvotājs

Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktores pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga sacīja, ka rīdzinieku klātbūtne forumā apliecina, ka Rīgā dzīvo un strādā, un izglītojas daudz tādu cilvēku, kuri ir gatavi ieguldīt savu laiku un zināšanas, lai uzlaboti savu un apkārtējo dzīves kvalitāti, sakārtotu apkārtni un padarītu Rīgu par labāku vietu pasaulē.

Viņa atzīmēja, ka šodienas foruma pamattēma ir Latvijas simtgades svinības, tāpēc esot jāpadomā par iedzīvotāju dāvanu valstij tās svētkos. “Mērķis ir apzināt, kādas dāvanas mēs varētu dāvāt Latvijas valstij un Rīgai tās dzimšanas diena. Tās nav materiālas dāvanas, tās ir aktīvs un pilsoniski atbildīgs iedzīvotājs,” teica Zonberga.

Viņa norādīja ir jārunā par to, kā veicināt piederības sajūtu Rīgai jeb lokālpatriotismu, kā veicināt sadarbību starp pašvaldību un nevalstisko sektoru un biznesa sektoru, lai kopā īstenotu sabiedriskā labuma iniciatīvas.

Tostarp Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Ilona Stalidzāne informēja klātesošos par līdzdalības un sadarbības jomā padarīto šogad, uzsverot Rīgas apkaimju lomu pilsētas attīstībā.

Viņa pastāstīja, ka gada laikā izveidotas divas darba grupas un vairāki jauni konkursi, piemēram, konkurss apkaimju aktivitāšu atbalstam, kas ir pirmo darba grupu rezultāts. Viņa teica, ka tieši darbojoties grupās, cilvēki rezumējuši, ka līdzdalību un piederības sajūtu veicina tas, ka ļaudis var darboties tieši savā apkaimē, jo piederība savam rajonam esot visspēcīgākā.

Neprasi, ko Čiekurkalns var dot tev, prasi, ko tu vari dot Čiekurkalnam!

Čiekurkalna attīstības biedrības moto ir “Neprasi, ko Čiekurkalns var dot tev, prasi, ko tu vari dot Čiekurkalnam!” Biedrības vadītājs Kaspars Spunde atzīst, ka moto ir dzīvotspējīgs un labi ataino biedrības mērķi – negaidīt tiešu labumu sev, bet rīkoties,lai labums būtu visai apkaimei.

Ideja par biedrības dibināšanu radusies no personiskās pieredzes. Spunde uzskata, ka sakārtot sev apkārti var tikai tad, kad kārtībā ir paša māja un ģimene.  

»Tas bija tāds Konfūcija ceļš - pirms valdnieks sakārtoja valsti, viņš sāka ar savu ģimeni un mājām.»

“Es ieraudzīju ss.lv sludinājumā māju Čiekurkalnā. Tajā laikā meklēja māju ģimenei, ieraudzīju šo veco māju, tā bija ar plāksnēm sataisīta, kārtīgs eiroremonts. Es sameklēju būvvaldē veco projektu un rekonstruēju šo ēku pēc tā. Ja katrs desmitais iedzīvotājs saņemtos uz šādu soli, tad Čiekurkalns kļūtu par koka arhitektūras pērli, jo tur ir saglabājušies veseli vecās apbūves kvartāli, kur var sajust gadsimtu vēstures elpu,” stāstīja Spunde.

Ievērojuši kaimiņa rīcību, arī kaimiī saņēmuši stimuli un sākuši rekonstruēt savas ēkas. Spunde uzsvēra, ka šāda rīcība nozīmē, ka rajons “ir paceļams”, ka tam ir potenciāls augt un attīstīties. Tomēr tam ir vajadzīgs grūdiens, tāpēc ir izveidota biedrība, kas domā līdzīgi un ir gatava rīkoties.

Patlaban Čiekurkalna biedrība ir vairāk nekā 30 biedru un skaits turpina augt. Biedrības sastāvs ir ļoti dažāds – gan studenti, gan pensionāri, gan juristi, gan arhitekti, gan grāmatveži – kopumā ļoti reprezentatīvs pulciņš, kurš var pāstāvēt apkaimes kopējās intereses un vajadzības.

Spunde stāstīja, ka kopā tiek rīkoti pasākumi, mājražotāju tirdziņi, organizētas ekskursijas pa apkaimi, organizētas informatīvas lekcijas.

Paraksta sadarbības memorandu

Foruma ietvaros Rīgas nevalstiskās organizācijas arī pievienojās Rīgas pilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam. Tieši savstarpējā sadarbība starp iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldību un uzņēmumiem ļaus Rīgai savlaicīgi sagatavoties Latvijas simtgades svinībām.