Investīciju samazinājums bremzē ekonomikas izaugsmi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tas ir palielinājies par 0,2% (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem). Ekonomikas izaugsme šajā gada ir krietni lēnāka nekā pagājušā gadā.

 

IKP dinamika
izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

 

Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors ir investīciju samazināšanās ES struktūrfondu programmu lēnās uzsākšanas dēļ. Būvniecības līmenis šogad 3. ceturksnī bija par 22% mazāks nekā gadu iepriekš. Nepiepildījās arī cerība, ka gada otrajā pusē šīs aktivitātes palielināsies; uzsākti tiek galvenokārt maz apjomīgi projekti.

 

Arī privāto investīciju dinamika joprojām ir ļoti lēna. Galvenokārt to ietekmē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar nenoteiktību ārējā vidē (gan ekonomiskā, gan politiskā), kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika un vēl arvien relatīvi augstais uzņēmumu un mājsaimniecību parādu saistību līmenis. Privātās investīcijas daļēji arī aizkavējas, gaidot ES struktūrfondu atbalsta pieejamību.

 

Pozitīvi izaugsmi ietekmē privātā patēriņa pieaugums, kas 3. ceturksnī sasniedza 3,2% un eksporta pieaugums – par 2,4 procentiem

 

Nozaru griezumā jāatzīmē pieaugums apstrādes rūpniecībā (par 3,7%). Labi izaugsmes rādītāji ir gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, bet vislielāko ieguldījumu nodrošināja elektrisko un optisko iekārtu, kā arī kokapstrādes ražošanas apjomu palielinājums. No pakalpojumu nozarēm lielākā izaugsme ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem (par 10,6%).

 

Secināms, ka bez pozitīvas investīciju dinamikas mēs nevaram cerēt uz straujāku ekonomikas izaugsmi, kas tuvotos vismaz 3% gadā. Tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt aktīvāku ES struktūrfondu programmu īstenošanu un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu.