Kas notiks ar leģendāro Rīgas cirku?

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA) „Rīgas cirks” plāno nākamgad ķerties pie Rīgas cirka vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas darbu pirmā posma.

 

Ēkas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ (saskaņā ar SIA „CMB” veikto novērtējumu slēgšanas brīdī tās nolietojums bija 39 %) cirka izrādes tajā vairs nenotiek kopš 2016. gada februāra. 2017. gada sākumā tika nostiprināta fasāde Merķeļa ielas pusē, bet pēc tam sākās ēkas iekonservēšanas darbi. Taču tas nenozīmē, ka „cirks ir aizbraucis un klauni – izklīduši pa mājām”. Cirka jaunā vadība meklē jaunas formai sadarbībai un mijiedarbībai ar skatītājiem. 2018. gadā tika sarīkoti 42 pasākumi, tostarp Cirka dienas un cirka priekšnesumu izrādīšana citās uzstāšanās vietās – mākslas centrā Zuzeum, Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu pasts un skolās.

Cirkā tiek organizētas ekskursijas, kinoseansi un pasākumi profesionāļiem. Darbojas arī Cirka skola un ir sākta radošo rezidenču programma tiem, kuri meklē jaunas cirka priekšnesumu formas un saturu.

Turklāt šogad VSIA „Rīgas cirks” sarīkoja starptautisko metu konkursu „Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija”. Konkurss noslēdzās šāgada jūnijā. Tā mērķis bija saņemt no arhitektiem ierosinājumus par cirka ēkas rekonstrukciju ar konkrētiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un transporta risinājumiem, ko vēlāk varēs izmantot par pamatu būvniecības projekta izstrādei.

Absolūtais konkursa uzvarētājs netika noteikts, jo neviens no konkursam iesniegtajiem darbiem pilnībā neatbilda visām izvirzītajām prasībām. Tomēr žūrija piešķīra divas otrās un divas trešās vietas.

VSIA „Rīgas cirks” valdes locekle Ināra Kehre pastāstīja portālam Riga.lv, ka patlaban notiek sagatavošanās sarunu procedūrai ar visiem godalgoto vietu ieguvējiem. Sarunas attieksies uz rekonstrukcijas pirmo posmu, kura gaitā ir plānots uzlabot cirka ēkas energoefektivitāti, kā arī savest kārtībā apkures un ventilācijas sistēmas, lai ēka būtu ekspluatējama. „Mēs pašlaik strādājam Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšana”ietvaros. Mums pieejamais finansējuma apmērs ir 3 miljoni eiro. 2019. gadā VSIA „Rīgas cirks” plāno ķerties pie būvniecības projekta izstrādes vēsturiskās cirka ēkas energoefektivitātes palielināšanai,” piebilda I. Kehre.

»

Sadalīt visu rekonstrukcijas projektu konkrētos posmos būs iespējams tikai tad, kad būs noslēgušās sarunas un parakstīts līgums ar vienu no godalgoto vietu ieguvējiem. „Jebkurā gadījumā turpmākie posmi būs atkarīgi no līdzekļu pieejamības, ko mēs prognozēt nevaram. Tādēļ konkrēti pateikt, kad rīdzinieki un pilsētas viesi varēs ieraudzīt pilnībā atjaunotu cirka ēku kompleksu, pagaidām nav iespējams,” uzsvēra VSIA „Rīgas cirks” valdes locekle.

«

Viņa arī norādīja, ka visa projekta īstenošanas budžeta prognoze pašlaik būtu liela spekulācija. Vienīgie skaitļi, kurus iespējams nosaukt, ir tā ierobežojumi, kas tika noteikti konkursa nolikumā. Visiem konkursa dalībniekiem bija uzdots sagatavot tādu arhitektoniskā risinājuma piedāvājumu, kura īstenošanai nepieciešamās būvniecības izmaksas nepārsniegtu 2000 eiro uz vienu kvadrātmetru, bet viena kvadrātmetra restaurācijas izmaksas nepārsniegtu 3000 eiro.

Neoficiālā informācija, ko portāls Rīga.lv ieguva no konkursa dalībniekiem, liecina, ka viņu piedāvājumos norādītās visa projekta īstenošanas izmaksas atrodas diapazonā no 15 līdz 20 miljoniem eiro.

Zem cirka kupola

Viss cirka ēku komplekss aizņem teritoriju starp Merķeļa ielu un Alfrēda Kalniņa ielu. No starptautiskā konkursa dalībniekiem tika gaidīti risinājumi, kas ietver vienotu visu būvju rekonstrukcijas un visas teritorijas attīstības koncepciju, nevis attiecas tikai uz cirka ēku. Tā kā konkursā absolūtā uzvarētāja nebija, žūrija apsolīja nosūtīt godalgoto vietu ieguvējiem savus ieteikumus par projektu pilnveidi. Kā portālam Rīga.lv pastāstīja žūrijas priekšsēdētājs, arhitekts un Kultūras ministrijas konsultants Jānis Dripe, ieteikumus konkursa dalībnieki saņems pēc sarunu procedūras pabeigšanas. Nav izslēdzama iespēja, ka projekts, kurš rezultātā tiks izraudzīts, piedzīvos vizuālas un funkcionālas izmaiņas. Bet pagaidām par to, kā nākotnē varētu izskatīties cirka ēku komplekss, var spriest tikai pēc konkursam iesniegtajām skicēm.

Pa gaisa laipām

OTRĀ VIETA. Arhitektu birojs NRJA (saīsinājums no angļu valodas: No Rules Just Architecture jeb „Nekādu likumu, tikai arhitektūra”)

Birojs piedāvā apvienot cirka ēku kompleksa iekšējos pagalmus, izveidojot gājēju pasāžu, bet virs ēku jumtiem izbūvēt trīsdimensiju metāla kopņu konstrukcijas, kas nodēvētas par „pilsētpētnieka laipām”. No tām pavērtos skats uz pilsētu un cirka kompleksu. Alfrēda Kalniņa ielas pusē tās noslēgtos ar sēžamām kāpnēm, no kurām iespējams vērot cirka skolas priekšnesumus. Cirka ēku komplekss ir veidots kā atvērta ārtelpa, no kuras ir nodrošināta piekļuve kasei, vestibilam, vēsturiskajai    manēžai un jaunajai skatuvei, kā arī cirka skolai un mākslinieku rezidencēm. Kupols kā ēkas galvenā vērtība saglabātos, bet tieši aiz tā fonā būtu novietots jaunais zāles „black box” („melnā kaste”) apjoms ar ieliektu priekšējo sienu. Arhitekti ierosina atjaunot ēkas fasādi pirmatnējā veidolā, kādā tā tika uzbūvēta 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta 50. gados ēkai tika piebūvēts parapets, kas, pēc biroja NRJA arhitektu domām, liek tai izskatīties neveikli un smagnēji. Tiek ierosināts nojaukt parapetu un čuguna kāpnes, lai atdotu fasādei tās sākotnējo izskatu un atsegtu skatam kupolu.

Harmonija starp veco un jauno

OTRĀ VIETA. Biroju „Trīs arhitektūra” un „Sudraba arhitektūra” apvienība

Šī projekta autori ierosina ar pienācīgu pietāti attiekties pret cirka ēku kompleksa vēsturiskajiem materiāliem un elementiem, cik vien iespējams, saglabājot to autentiskumu, un vienlaikus papildināt vēsturisko apbūvi ar jauniem objektiem un materiāliem. Attiecības starp veco un jauno ir raksturotas kā harmoniska mijiedarbība. Arī šī projekta ietvaros ir paredzēts padarīt cirka teritoriju par publikai atvērtu telpu ar iekšējo pasāžu, komerctelpām un mākslinieku darbnīcām.

Cirks kā dzīve, dzīve kā cirks

TREŠĀ VIETA. Arhitektes Brigitas Bulas birojs sadarbībā ar Ventura Trindade Arquitectos Lda (Portugāle)

Šī projekta pamatā ir doma par to, kā savijas parastā dzīve, kas norit ārpusē, uz ielas, un cirka dzīve, taču šajā gadījumā cirks ir jāsaprot nevis kā ēka vai izrāde, bet gan kā māksla un vesela pasaule. Apbūve Merķeļa ielas pusē tiek organizēta ap vēsturisko arēnu un zeltainas krāsas kupolu, saglabājot un izmantojot esošās telpas, konstrukcijas un interjera elementus. Apkārt kupolam, virs stikla jumta veidojas neparasta brīvdabas skatuve ar ārējām kāpnēm, platformām un terasēm, kas piebūvētas pie ēku fasādēm. Teritorijas centrā atrodas foajē, restorāns un pagalms, caur kuru paveras skats uz visu pirmo stāvu no Merķeļa ielas līdz pat Alfrēda Kalniņa ielai. Alfrēda Kalniņa ielas pusē saskaņā ar arhitektu ieceri būtu izvietotas cirka skola, administrācija, palīgtelpas, jaunā zāle un rezidences, savukārt iekšpagalmu sistēma apvienotu Merķeļa ielu ar Berga bazāru.

Racionāla pieeja

TREŠĀ VIETA. Arhitekte Sintija Vaivade

No vecā cirka saglabātos tikai vēsturiskās ēkas fasāde un arēna ar kupolu. Kompleksa pārējā daļa ir veidota kā pilnīgi jauna struktūra ar racionālu plānojumu. Un arī šis projekts paredz pārvērst kvartālu par publikai atvērtu telpu, caur kuru var brīvi pārvietoties starp Merķeļa un Alfrēda Kalniņa ielu. Par kvartāla galveno arhitektonisko elementu kļūtu jaunais vestibils, no kura var nokļūt gan cirka vēsturiskajā arēnā, gan daudzfunkcionālajā zālē „black box”, kam pieslēdzas restorāns, birojs, cirka skola un rezidences, kas atrodas Alfrēda Kalniņa ielas pusē. Ēku atturīgās fasādes šajā pusē nekonkurē ar izteiksmīgo Merķeļa ielas fasādi, ko projekta autore rosina aktīvi izmantot ikdienā. Saskaņā ar ieceri pa restaurētajām kāpnēm uz biroju dosies administrācijas darbinieki. Turklāt tiek piedāvāta arī jauna krāsu gamma ar balta struktūrapmetuma apdari visam kvartālam, vēsturiskajai cirka ēkai un pasāžai izvēloties zeltainu toni.

MAZLIET NO VĒSTURES

Rīgas cirka ēka ir būvēta 1888. gadā pēc arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projekta. Būvniecības pasūtītājs bija tālaika slavenais cirka mākslinieks, zirgu dresētājs un uzņēmējs Alberts Salamoniskis. Viņš bija darbojies kā cirka direktors un dibinātājs arī citas pilsētās – Berlīnē, Maskavā un Odesā. Pirmā izrāde Rīgas cirka arēnā notika tieši pirms 130 gadiem – 1888. gada decembra beigās. Rīgas cirka ēka ir viena no Eiropā vecākajām cirka ēkām un vienīgā cirka ēka Baltijas valstīs, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tai ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Ēkas simbols un galvenais elements ir kupols, kura konstrukcija – tāpat kā skatītāju zāles balsti – ir izgatavota no dzelzceļa sliedēm.