Katlakalna evanģēliski luteriskās baznīcas draudze grib pārdot zemi Daugavas krastā, lai tur varētu būvēt dzīvojamo ēku kvartālu

Katlakalna evanģēliski luteriskās baznīcas draudze uzsākusi lokālplānojuma izstrādi Rīgā, Lejupes ielā, esošajam zemesgabalam, lai nākotnē to varētu pārdot un kāds investors tur varētu attīstīt dzīvojamo namu kvartālu.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Pastorāts" mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka gandrīz piecus hektārus lielu zemesgabalu Lejupes ielā 1C baznīca grib pārdot par 3,93 miljoniem eiro.

Pēc draudzes ierosinājuma Rīgas dome atļāvusi uzsākt Lejupes ielā 3 esošās teritorijas lokālplānojuma grozījumu izstrādi. Kopējā teritorijas platība ir 5,95 hektāri un patlaban tajā noteikts jauktas apbūves ar dzīvojamo zonu izmantošanas veids. Tas paredz atļaut dzīvojamo māju, savrupnamu, skolu, noliktavu un cita veida ēku būvniecību.

Tomēr, kā savā iesniegumā Pilsētas attīstības departamentam norāda draudzes pārstāvji, apbūves maksimālais atļautais augstums īpašuma lielākajā, Daugavai tuvākajā daļā, ir četri stāvi un vien nelielā, jau apbūvētā daļā pie Lejupes ielas atļauts 9.stāvu apbūves augstums.

Draudze norāda, ka Dienvidu tilta mezglā ir noteikta paaugstinātā apbūve - līdz 12 un 17 stāviem, bet Ķekavā tuvējās teritorijās maksimālais atļautais apbūves augstums ir līdz 32 metriem. "Skatot apbūves nosacījumus mūsu īpašumam tuvējās teritorijās, konstatējam, ka apbūves ierobežojumi līdz četriem stāviem Lejupes ielā 3 nav pietiekami argumentēti pilsētbūvnieciskā kontekstā, turklāt būtiski ierobežo iespējas racionāli izmantot zemes vienību un atvēlēt pietiekami lielu teritoriju apstādījumiem un labiekārtotai ārtelpai. Pašreizējie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi rada nesamērīgus izmantošanas ierobežojumus privātpersonas tiesību realizācijai, šādam aprobežojumam nav pamatojuma un kompensējoša mehānisma," pauž draudze.

Līdz ar to draudze lūgusi pašvaldībai izstrādāt teritorijai atsevišķu lokālplānojumu, izvērtējot iespēju koriģēt maksimālo apbūves augstumu, lai veidotu izteiksmīgu apbūves grupu, kas ierakstītos kopējā Daugavas krasta silueta kompozīcijā.

Kā liecina draudzes ieceres apraksts, šajā teritorijā plānots uzbūvēt daudzdzīvoklu dzīvojamo ēku kompleksu ar kopējo stāvu platību aptuveni 90 000 kvadrātmetri. No tiem aptuveni 60 000 kvadrātmetru plānota dzīvojamās apbūves stāvu platība.

Teritorijā iecerēts veidot arī plašu ārtelpu ar apstādījumiem un dažādām rekreācijas iespējām. "Mūsu iecere ir veidot kvartālu, kurā ēku augstums variē amplitūdā no sešiem līdz aptuveni 12 stāviem, pakāpeniski pieaugot virzienā no Daugavas krasta uz iekšzemi un Dienvidu tilta pusi. Šāda kompozīcija papildina ainavu ar izteiksmīgu telpisku akcentu Daugavas kreisajā krastā un risinājums saskan arī ar Daugavas kreisā krasta koncepcijas nostādnēm," pauž draudze.

Vienlaikus draudze norāda, ka ierosinājums lokālplānojuma izstrādei nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un arī teritorijas attīstības iecere saskan ar visiem pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem.

Draudzes priekšnieks Dzintars Štāls aģentūrai LETA pastāstīja, ka pati draudze dzīvojamo kvartālu gan būvēt tur neplāno, un, ka ar šādu ierosinājumu vienkārši cenšas "paaugstināt zemes vērtību." Proti, zemesgabals jau gadu esot izlikts pārdošanā, taču konkrētu pircēju pagaidām tam neesot. "Summa, ko baznīca vēlas iegūt par zemi, ir pietiekoši augsta, taču pie pašreizējiem apbūves noteikumiem mēs īsti nemaz nevaram prasīt šādu summu," skaidroja Štāls.