Rail Baltica trase kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs jāmaina

Pabeigta ‘’Rail Baltica’’ trases izpēte kultūras vērtību aizsardzībai, un pētnieki secinājuši, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai plānotais trases maršruts nebūs jāmaina, informē Eiropas Dzelzceļa līniju komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Pētījumu ap 200 km garajā trasē veica Latvijas Universitātes Vēstures institūta un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” eksperti. Pētnieki gatavo gala ziņojumus un rekomendācijas turpmākai kultūras vērtību aizsardzībai.

Plānotās Rail Baltica trases centrālās daļas jeb gredzena apsekošana pabeigta 2018.gada vasaras sākumā, secinot, ka identificēto kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Trases centrālā daļa ir kultūrvēsturiski piesātinātākā, tādēļ slēdziens sniedza papildu pārliecību, turpinot projektēšanas un būvniecības plānošanu. Rudenī apzinātas kultūras vērtības virzienā uz Lietuvas un Igaunijas robežām, un arī šajos posmos nozīmīgi arheoloģiski atradumi nav konstatēti.

Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots. Uzieti un neitralizēti sprādzienbīstami priekšmeti, kā arī identificētas trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības sākšanas veikt padziļinātu izpēti.

Vēl pirms izpētes sākšanas bija zināms, ka Rail Baltica trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus – dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, Rīgas centrālo staciju, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu, kā arī divus satiksmes pārvadus Torņakalnā. Šiem objektiem veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai fiksētu to kultūrvēsturisko vērtību un rekomendētu labāko risinājumu izstrādi trases projektēšanas laikā. Objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams atjaunot oriģinālajā veidolā.

Izpētes gaitā Rail Baltica posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti. Ieteikti saglabāšanai: Acones stacijas pasažieru ēka, dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu, slepenais objekts Nr.100, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, Torņakalna stacijas apbūve, viadukts pār dzelzceļu Torņakalna un Altonavas ielā. Ziņojumi tiks iesniegti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, un papildu izpētes, kā arī arheoloģiskā uzraudzība vietās, kur tāda nepieciešama, tiks organizēta sadarbībā ar pārvaldi.

Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, arheoloģe, “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja: “Rail Baltica trases kultūrvēsturiskā apzināšana bija lielākā arheoloģiskā un kultūrvēsturiskā apzināšanas un izpētes ekspedīcija pēdējo 50 gadu laikā, kas deva daudz jaunas atziņas gan par apzināšanu, tās metodiku, pielietojumu un efektivitāti. Tā arī papildināja Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un vēstures lapaspuses ar iepriekš nezināmu informāciju. Veikta liela apjoma industriālu objektu 3D skenēšana un uzmērīšana. Iegūta būtiska pieredze arhitektu un lāzerskenēšanas speciālistu sadarbībā, lai iegūtu kvalitatīvu un tālākā darbā izmantojamu gala rezultātu. Būtiski nodrošināt arheoloģiskās uzraudzības darbus paralēli zemes rakšanas darbiem visā trases būvniecības laikā – īpaši sagatavošanas darbu – koku ciršanas un grunts izlīdzināšanas laikā.”

Valdis Bērziņš, arheologs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks: “Darbu rezultātā ir iegūtas būtiskas jaunas liecības par cilvēka darbību senākos laikos Latvijas piejūras teritorijās, bet šajā pārsvarā mežainajā apvidū ar apzināšanas metodēm nav iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par arheoloģiskajām vērtībām, tāpēc pastāv iespēja, ka dzelzceļa būvniecības gaitā, kad tiks noņemta zemes virskārta, būs vēl citi atklājumi.”