На русском
Jau 2016. gada jūlijā, kad ēkas augstums bija sasniedzis tikai pusi no plānotā, tā jau pārspēja līdz šim lielākos Eiropas debesskrāpjus – Briseles Tour du Midi (150 metri), Roterdamas Maastoren Nīderlandē (165 metri) un Malmes augstceltni Zviedrijā (190 metri).
Eiropas augstākais debesskrāpis jau drīz būs gatavs
Piektdiena, 1 martā, 2019
Jāteic gan, ka Eiropa nav debesskrāpju kontinents – vairums augstceltņu nemaz nevar konkurēt ar tām ēkām, kas slejas ASV, Āzijas vai Apvienoto Arābu Emirātu zemēs. Kaut arī šeit ēkas mākoņus sveic tikai retajās pilsētās, tomēr nu Eiropai būs jauns debesskrāpju rekordists – ēka Sanktpēterburgā, Krievijā.
Smailais pumpura formas debesskrāpis būs gatavs jau šogad, bet iekšdarbus plānots pilnībā pabeigt līdz nākamā gada beigām – tā vēsta ziņu portāls CNN. 87 stāvu tornis sniegsies 360 metru augstumā, tāpēc no restorāna, kas atradīsies ēkas augšējos stāvos, būs redzams elpu aizraujošs skats uz Somu līci.
Lakhtas centra jeb Krievijas un Eiropas augstākās celtnes plānošana un būvniecība aizsākās jau 2012. gadā. Šā gada vasaras beigās ir plānots pabeigt pašu ēku, bet, sākot ar 2019. gadu, aktīvi norisināsies iekšdarbi. Šī ēka kalpos kā Krievijas gāzes giganta “Gazprom” centrālā mītne – viens no augstceltnes arhitektiem, Filips Nikandrovs, atklāj, ka pati ēka līdzināsies uguns liesmai, kas attēlota kompānijas “Gazprom” logotipā.
Iedzīvotāji neļauj būvēt
Sanktpēterburgā runas par “Gazprom” torni ilgst nu jau vairāk nekā dekādi – milzīgo ēku bija plānots būvēt jau 2006. gadā, taču tolaik ēkas plānotāji saskārās ar pamatīgu vietējo iedzīvotāju neapmierinātību. Daudzi apgalvoja, ka modernā būve sabojās vēsturisko Sanktpēterburgas ainavu – ne velti vecpilsēta ir ierindota UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pēc neskaitāmām debatēm un kašķiem Sanktpēterburga tika iekļauta Pasaules 100 apdraudēto vietu sarakstā, tāpēc “Gazprom” labprātīgi atmeta izredzētajai vietai ar roku. Pēc tam kompānija izvēlējās būvniecības vietu Lakhtas rajonā, kas atrodas vien astoņu kilometru attālumā no vecpilsētas.
Arhitekts stāsta, ka ēka aizņems trešdaļu no kopējā rajona platības. Šeit atradīsies arī vairākas publikas vietas – konferenču zāle, iepirkumu centrs, ārstniecības iestāde, fitnesa centrs, zinātnes muzejs un planetārijs. Apkārt ēkai ir uzceltas vairākas sabiedriskās ēkas – trīs picērijas, amfiteātris, pludmale un promenāde.
Par ekoloģiju ir padomāts
Ēkas pamati ir iedzīti 82 metrus zem zemes, tādējādi iekļūstot 2015. gada Ginesa rekordu grāmatā kā garākais nepārtrauktais cementa izlējums – jau pēc diviem gadiem šo rekordu pārspēja kāda ēka Apvienotajos Arābu Emirātos.
Vēja ātrums, kādā tas triecas pret ēkas smaili, ir 37 m/s, kad lejā ir teju vai bezvējš, tāpēc arhitektiem īpaša uzmanība bija jāpievērš tieši ēkas stabilitātei. Ēku stabilizē 15 perimetra kolonnas, kas darbojas tikai uz svara pārnešanu no ēkas centrālās daļas.
Lakhtas torņa fasādi veido 16 500 atsevišķi stikla paneļi, kas aprīkoti ar automātiskajiem slēģiem un velvēm, kas kontrolē temperatūru iekštelpās. Tāpat ēkas arhitekti ir izstrādājuši īpašu videi draudzīgu ūdens sistēmu – ūdens tiks attīrīts turpat uz vietas, tornī, un izmantots atkārtoti.
