Jūrmalas dome izsludinājusi metu konkursu Dzintaru koncertzāles lielās zāles atjaunošanai

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles lielās zāles atjaunošanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības pārstāve Zane Leite.

Konkursa mērķis ir izstrādāt metu koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai. Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Arhitektu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, kā arī SIA "Dzintaru koncertzāle" administrācijas ēkai. Tāpat pretendentiem jāveic kompleksa teritorijas analīze un pielāgošana publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir arī rast risinājumus, kas ļautu paildzināt koncertzāles izmantošanas laiku pirms un pēc vasaras sezonas, piebilda Leite.

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 5.jūlijam, bet 25.aprīlī interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un koncertzāles pārstāvjiem.

Konkursa godalgu fonds ir 25 000 eiro. Tomēr, kā norādīja Leite, dalībnieki, kas netiks godalgoti, bet kuru iesniegtais piedāvājums un kvalifikācijas dokumenti atbildīs visām nolikuma prasībām, saņems proporcionālu daļu no maksājumu fonda līdz 4000 eiro.

Dzintaru koncertzāles kompleksa galvenās daļas ir Mazā jeb slēgtā zāle, kas būvēta 1936.gadā, un Lielā zāle, kas uzbūvēta 1963.gadā, piedzīvojot vairākas pārbūves. Arhitektonisko un māksliniecisko vērtību dēļ koncertzāles teritorija un būves ir nozīmīgs kultūras un vēstures objekts Jūrmalā, kas vairākus gadu desmitus tiek izmantots kā galvenā mūzikas un kultūras pasākumu norises vieta Jūrmalā.

Leite atgādina, ka slēgtās koncertzāles restaurācijā pašvaldība no sava budžeta ieguldījusi vairāk nekā 12 miljonus eiro, un tas bijis vērienīgākais projekts pilsētas vēsturē. Restaurētā Mazā zāle durvis apmeklētājiem vēra 2015.gada maijā un kopš tā laika pilnvērtīgi uzņem klausītājus arī ziemā.

Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir senākā koncertzāle Latvijā un vienīgā koncertzāle valstī, kas iekļauta kultūras kanonā.