IeM sliktā tehniskā stāvoklī esošu ēku sakārtošanai līdz 2045.gadam nepieciešami 148 miljoni eiro

Iekšlietu ministrijai (IeM) ārkārtas tehniskajā stāvoklī esošu iekšlietu iestāžu ēku sakārtošanai no 2020.gada līdz 2045.gadam nepieciešami 148 850 000 eiro, liecina IeM sagatavotais ziņojuma projekts valdībai.

Lai nodrošinātu IeM valdījumā esošo nekustamo īpašumu, kas atrodas ārkārtas tehniskajā stāvoklī, atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, IeM rosinās valdību atbalstīt iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) priekšlikumu par ilgtermiņa saistībām IeM.

Laikā no 2020.gada līdz 2045.gadam ministrijai būtu nepieciešami ne vairāk kā 148 850 000 eiro. Nākamgad nepieciešami 500 000 eiro, 2021.gadā - 1 520 000 eiro, 2022.gadā - 7 571 740 eiro apmērā, 2023.gadā un turpmāk ik gadu būtu vajadzīgi 6 054 707 eiro.

Ņemot vērā minēto, IeM rosinās, lai Finanšu ministrija likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" sagatavošanas procesā palielinātu bāzes izdevumus IeM.

IeM norāda, ka tai piešķirtais finansējums valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai daudzus gadus ir bijis absolūti nepietiekams, lai būtu iespējams nodrošināt atbilstošu valsts nekustamo īpašumu pārvaldību un visu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, tā rezultātā valsts nekustamo īpašumu stāvoklis arvien turpina pasliktināties. Ņemot vērā to, ka IeM Nodrošinājuma valsts aģentūras esošais finansējums nekustamā īpašuma kapitālieguldījumiem ir 1 306 100 eiro gadā un ka Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldīšanā ir 655 būves, pieejamais finansējums vienas ēkas kapitālieguldījumiem gadā ir tikai 1994 eiro.

Liela daļa no IeM valdījumā esošajām ēkām ir būvētas 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā vai vēl padomju laikos. Ēkām ir liels konstruktīvo elementu nolietojums, tādējādi ar katru gadu pieaug uzturēšanas izmaksas.

IeM norāda, ka īpašumu sakārtošana nav bijusi valsts prioritāte, kā rezultātā liela daļa ēku jau ir avārijas vai pirms avārijas stāvoklī. Daļa ēku būtu nojaucamas, jo tās jau ir daļēji vai pilnībā sabrukušas un degradē vidi, taču arī tam nav līdzekļu.

Patlaban IeM ir saņēmusi jau deviņus Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumus par bīstamības novēršanu ēkās. Lai novērtētu situācijas bīstamību, birojs iesaka veikt nesošo konstrukciju padziļinātu izpēti, taču lielā daļā gadījumu to nav iespējams veikt finansējuma trūkuma dēļ. IeM vairākkārt ir lūgusi biroju pagarināt tā lēmuma izpildes termiņus, jo tai finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt lēmumu izpildi.

Liela daļa ēku ir tik sliktā stāvoklī, ka to atjaunošana vai pārbūve vairs nav lietderīga. Ekonomiski izdevīgāk ir uzbūvēt jaunu ēku, taču šādām iecerēm lielākoties nav nepieciešamā atbalsta valdībā, jo ir citas prioritātes. Tāpat ministrijas valdījumā ir ēkas, kurām ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss, kas apgrūtina un sadārdzina ēkas pārbūvi.

Minētā situācija rada pieaugošu spriedzi IeM padotībā esošajās iestādēs, demotivē nodarbinātos, un tas atsaucas arī uz darba rezultātiem.

Patlaban IeM ziņojuma projekts izskatīts valsts sekretāru sanāksmē.