Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

 

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Latvijas laikā nesabojāja

Padures muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; liela veiksme un liels retums ir tas, ka pilī ir saglabājušās visas oriģinālās interjera detaļas – grīdas, durvis, logi, astoņas krāsnis, turklāt katrā istabā ir atrodami oriģināli sienu un griestu zīmējumi un ornamenti, kas slēpjas zem krīta balsinājuma slāņa. Jānis Lazdāns skaidro, ka par visu jāpateicas apstāklim, ka Latvijas brīvvalsts laikā vienkārši nav pieticis naudas remontam. «Kad pilī bija ierīkota lauksaimniecības skola, bija plāns ēku pārbūvēt un remontēt, bet valstij pietrūka līdzekļu. Līdz ar to daudz kas vienkārši netika sačakarēts, kā tas bieži notika tieši 20. un 30. gados,» stāsta muižas saimnieks. Pēdējos gados Padurē lēnām un pārdomāti notiek rekonstrukcijas un restaurācijas darbi; tiek atjaunotas durvis, kāpnes, logi, jumts u.c. Pateicoties Padures muižas valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam, ar finansējumu palīdz Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, arī Kuldīgas novada dome, savukārt Eiropas struktūrfondu finansējums piesaistīts elektroinstalācijas ierīkošanai pagrabtelpā, kur paredzēts izvietot mūsdienīgu virtuvi dažādām gatavošanas meistarklasēm – viena no idejām ir ierīkot te desu meistardarbnīcu. Darba procesā ir arī kanalizācijas ierīkošana, tuvākās nākotnes plānos – arī apkures sistēmas izbūve, kas jau pavērtu jaunas iespējas muižas apsaimniekošanā.

Būs viesnīca gardēžiem

Padures muižas saimnieks uzsver, ka galvenais šāda īpašuma pastāvēšanas priekšnosacījums ir atrast koncepciju un funkciju. Muižas vēsturiskā koncepcija ir zudusi, un ir jāprot pielāgoties jauniem spēles noteikumiem. «Mums ir kopuzņēmums ar vāciešiem, mēs pārdodam muižas, tostarp piedāvājam arī Latvijas muižas vāciešiem. Lielākā problēma ne tikai pie mums, bet arī Vācijā un visā Eiropā ir tā, ka ir ļoti daudz muižu, kas brūk kopā, un tikai tāpēc, ka trūkst koncepcijas. Bieži vien cilvēks muižu iegādājas, pēc tam netiek ar šo īpašumu galā, bet arī nepārdod, jo uzskata, ka tā tikai zaudēs naudu – bet nesaprot, ka, nedarot neko, viņš zaudēs vēl vairāk. Latvijā šī tendence ir ļoti izteikta, arī ar lauku mājām, jo cenas ir nesamērīgas un neatbilst nekādai loģikai,» tā situāciju tirgū ieskicē Jānis Lazdāns. Viņa lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot Padures muižā gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām. Kā uzskata Jānis Lazdāns, galvenā mērķa grupa šim piedāvājumam varētu būt ārzemnieki, piemēram, vācieši; viena šāda tematiskā gatavošanas nedēļa maksātu 1500 – 2000 eiro. Un papildus vēl varētu paceļot – uz Kuldīgu, Jūrkalni.