Saulkrastu iedzīvotājus satrauc jūrā plānotā dabasgāzes termināļa būvniecība
Rīgas jūras līcī, iepretim Skultes ostai, iecerētā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un ar to saistītā gāzes cauruļvada būvniecība ieinteresējusi un satraukusi vismaz 100 Saulkrastu novada iedzīvotājus, kuri sestdien Saulkrastos bija ieradušies uz projekta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, un daudzi no viņiem pauda bažas par to, kādu ietekmi šis projekts atstās uz visdažādākajām dzīves jomām – gan cilvēku ikdienu, gan vidi, gan tūrismu.
Sanāksme noritēja relatīvi šaurā telpā, un apspriešanās laikā vairāki iedzīvotāji to atstāja, bet vēlāk viņu vietā ieradās citi. Sanākušie pauda satraukumu par AS "Skulte LNG Terminal" iecerētā termināļa un gāzes cauruļvada būvniecības ietekmes uz cilvēku ikdienas dzīvi neizvērtēšanu, kā arī izteica bažas par projekta, iespējams, negatīvo ietekmi uz dzīvi Saulkrastos kā kūrortpilsētā kopumā. Izskanēja bažas arī par hlora radīto potenciālo kaitējumu jūras ūdenim, kā dēļ varētu iet bojā zivis.
Iedzīvotājus bažīgus darīja arī projekta īslaicīgums – 20 gadi, nodarītais ainaviskais kaitējums Rīgas jūras līcim un dažādu ietekmes uz vidi faktoru padziļināta neizvērtēšana. Daļa satraucās arī par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības apgrūtinājumiem projekta īstenošanas gaitā, nekustamo īpašumu vērtības kritumu, trokšņiem, nepatīkamu aromātu un citiem, iedzīvotāju skatījumā, būtiskiem negatīviem aspektiem.
Vides konsultāciju biroja Vides nodaļas vadītāja Sandra Broka iedzīvotājiem pastāstīja, ka projekta sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 15. jūlijam, kad Vides pārraudzības valsts birojā var iesūtīt priekšlikumus, iebildes un bažas par projektu. Viņa arī pastāstīja – tā kā termināli būvē jūrā, būtisks būs pieaicināto ekspertu viedoklis par to. Līdz šim gan projekta ietekme uz vidi nav pētīta, gatavs ir vien sākotnējais novērtējums, tāpēc gaidāma padziļināta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
Latvijas Nacionālā gāzes termināla biedrības pārstāvis un projekta vadītājs Renārs Miķelsons iedzīvotājiem apstiprināja, ka lēmums projektu īstenot vai nē tiks pieņemts, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu. Tikmēr iedzīvotāji viņam pauda, ka ikviena sabiedrības iedzīvotāja pamattiesības ir dzīvot labvēlīgā vidē, ko projekta autori, pēc satraukto iedzīvotāju domām, neņem vērā. Iedzīvotāji rosināja papildus ietekmei uz vidi novērtēt arī projekta ietekmi uz cilvēku ikdienas dzīvi, ko projekta autori nevērtēšot.
Ar projekta autoru iebildēm, ka pirms termināļa un gāzesvada celtniecības tiks piesaistīta arī Veselības ministrijas pakļautībā esošā Veselības inspekcija, iedzīvotāji nebija mierā, norādot, ka inspekcija nebrauks uz mājām un nevērtēs, kā iedzīvotāji jūtas, bet tā būs procedūra tikai "pēc papīriem", nevērtējot skaņas, vizuālo negatīvo iespaidu, smakas, piesārņojumu un arī ekonomiskos aspektus, tostarp nekustamo īpašumu vērtības kritumu. Iedzīvotājus Saulkrastos bažīgus darīja arī zinātnieku pētījumos par līdzīgiem projektiem gūtās atziņas, ka jūra līdz ar sašķidrinātā gāzes termināļa izbūvi varētu tikt uzsildīta par septiņiem grādiem un tā darbības rezultātā radies hlors ūdenī varētu nogalināt zivis.
Tāpat iedzīvotājus bažīgus darīja, ka uz tik nozīmīga projekta apspriešanu nav ieradušies nevienas valsts iestādes oficiālie pārstāvji, bet gan tikai privātu uzņēmumu pārstāvji, kā arī tas, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu sagatavos projekta pasūtītājs, kas arī apmaksās sertificētos ekspertus.
No iedzīvotājiem izskanēja arī jautājums, cik iedzīvotāju parakstu ir nepieciešams, lai projekta īstenošana tiktu atlikta pavisam. Uz šo jautājumu iedzīvotāji saņēma atbildi, ka šādu lēmumu nepieņems iedzīvotāji, bet tas jāakceptē četru novadu, tostarp Saulkrastu, domēs un gala lēmumu pieņems valdība. Ministru kabinets projektu neakceptēs, ja kaut viena no pašvaldībām to neatbalstīs, skaidroja projekta īstenotāji.
Runājot par ieguvumiem projekta īstenošanas rezultātā, tā autori norādīja, ka projekta gaitā tiks būvēts tiešais cauruļvads ar Inčukalna gāzes krātuvi un patērētājiem, tostarp Saulkrastu iedzīvotājiem, būs pieejamāka un lētāka gāze. Tāpat šis projekts iegūšot nacionālo interešu statusu, kas Latvijai garantēšot enerģētisko drošību.
Latvijas Nacionālā gāzes termināļa biedrības pārstāvis un projekta vadītājs Miķelsons stāstīja, ka projekta būvniecības izmaksas ir apmēram 100 miljoni eiro. Viņš arī informēja, ka jūras līcī plānotais terminālis tiks izvietots perpendikulāri krasta līnijai, un tas būs šaurāks, nekā sākotnēji bija paredzēts. Tā sauszemes izvads būs 0,5 kilometrus no krasta un tiks veidots ar horizontālas urbšanas metodi. Pazemes cauruļvada garums būs 29 kilometri. Trase maksimāli apiešot visas apdzīvotās teritorijas.
Tikmēr iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka attiecībā uz projektu nav veikta ģeoloģiskā izpēte, lai gan esot pazīmes, ka šī vieta nav piemērota šādam projektam – dabā esot dabīgais mols ar akmeņiem un, ja tam kaut kas notiks, varētu rasties virkne problēmu. Tāpat iedzīvotājus bažīgus darīja tas, vai pēc būvniecības darbu pabeigšanas zemi virs cauruļvada varēs izmantot lauksaimniecības vajadzībām, uz ko viņi saņēma apstiprinošu atbildi. Vienlaikus iedzīvotāji nebija mierā ar to, ka sašķidrinātās gāzes termināļa drošības zonā nevarēs būvēt jaunas būves. Tāpat iedzīvotāji bažījās par iespējamiem trokšņiem un smakām.
Miķelsons uzsvēra, ka terminālis atradīsies aptuveni 2,5 kilometru attālumā no jūras piekrastes, tāpēc iespējamā ietekme uz iedzīvotājiem no iekārtu ekspluatācijas laikā radītā trokšņa būs neliela vai arī tās nebūs vispār. Viņš arī sacīja, ka terminālī iztvaicēšanā tiks izmantota dabasgāze, kas rada būtiski mazāk kaitīgo izmešu salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas un propāna izmantošanu ģeneratoru un kompresoru darbībā. Termināļa darbības rezultātā radītais vienīgais piesārņojums būšot tikai tajās dažās dienās, kamēr notiks kuģa izkraušana.
Tāpat iedzīvotājus interesēja, kas ir Miķelsona pārstāvētās Latvijas Nacionālā gāzes termināļa biedrības patiesā labuma guvēji, uz ko detalizētu atbildi saulkrastieši nesaņēma. Iedzīvotājus interesēja arī, vai projekta autori nav cilvēki, kas saistīti ar uzņēmumu "Latvijas gāze" un kas ir projekta politiskie atbalstītāji. Vairāki jautājumi bija par vidi – kādi nopietni negadījumi pēdējos gados peldošajos sašķidrinātās gāzes termināļos notikuši, ko projekta autori nevarēja pateikt.
Iedzīvotājos bažas raisīja arī tas, kāds piesārņojums radīsies būvniecības procesa laikā ne tikai uz zemes. Sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā tas neesot minēts. Tāpat iedzīvotāji jautāja projekta autoriem, uz kādu laika posmu plānots attiecīgais bizness un vai tas atbilst Parīzes klimata konvencijā nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem, jo fosilais kurināmais nākotnē tikšot izskausts.
Miķelsons pastāstīja, ka AS "Skulte LNG Terminal" sašķidrinātās dabasgāzes terminālis darbosies 20 gadus. Savukārt atjaunojamie enerģijas resursi ir ļoti dārgi, tāpēc uz tiem iespējams pāriet vien pakāpeniski, viņš sacīja. Vairums sanāksmē sanākušo darīja zināmu, ka ir ar mieru maksāt vairāk, lai tikai Rīgas jūras līcis paliktu tīrs.
Miķelsons uzsvēra, ka projekta īstenošanas rezultātā Saulkrasti iegūs pieeju gāzei, kas esot ērtākais un lētākais resurss, tāpat pašvaldība gūšot papildu ieņēmumus un vairāk nekā 20 jaunas darbavietas. Tāpat, pēc viņa sacītā, projekts tiek īstenot saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un terminālis tiks būvēts tā, lai netraucētu Saulkrastu iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka "Skulte LNG Terminal" iecerējis sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Rīgas jūras līcī, Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos, 2,5 kilometru attālumā no krasta. Sašķidrinātās dabasgāzes terminālī plānots pieņemt piegādes kuģus ar ietilpību no 40 000 kubikmetriem līdz 174 000 kubikmetriem.
Savukārt gāzes pārvadīšanai plānots izbūvēt pazemes gāzes cauruļvadu ar kopējo trases garumu apmēram 39,5 kilometri no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Aptuvenais garums zemūdens cauruļvadam līdz krasta zonai būs 5,5 kilometri, zem kāpu zonas – 0,5 kilometri, bet sauszemes pazemes cauruļvada garums būs apmēram 33,5 kilometri. Izejas mezglam no jūras caur kāpu zonu līdz trasei "VIA Baltica" piedāvāti trīs trases alternatīvi risinājumi, kuri izvietoti starp apbūvētajām teritorijām "Ārņi" un "Lauči". Savukārt Limbažu, Sējas un Krimuldas novadā piedāvāti divi trases varianti ar trīs apakšvariantiem.
Uzņēmuma pārstāvis aģentūrai LETA pastāstīja, ka projekts vēl ir sākuma stadijā, tāpēc pagaidām runāt par konkrētiem projekta īstenošanas termiņiem vai investīcijām ir pāragri. Šāda informācija precīzāk varētu būt zināma tuvāko mēnešus laikā. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes jau šo sestdien notika Raganā un Saulkrastos, bet 6. jūlijā plkst. 11.00 šāda pati sanāksme plānota Limbažu novada domes zālē un plkst. 15.00 Sējas novada domes zālē.
Kompānija "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016. gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānijas īpašnieki un patiesā labuma guvēji nav uzrādīti, liecina "Firmas.lv" dati.