Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

 

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

«Izsoles ar lejupejošo soli ir efektīva metode, kas mums dod iespēju pārdot tos objektus, kuri nav pieprasīti konkrētajā reģionālajā tirgū un nav nepieciešami arī valstij. Valstij vidi degradējošo īpašumu uzturēšana ir papildus izmaksas, tādēļ esam ieinteresēti ātrākā un efektīvākā īpašumu pārdošanā, lai samazinātu ar šo īpašumu saistīto izmaksu slogu un iegūtos līdzekļus ieguldītu valsts nekustamo īpašumu attīstībai. Ieguvēji ir visi - valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi,» norādīja Andris Vārna.

Saskaņā ar Latvijas valsts normatīvajiem aktiem izsoles ar lejupejošu soli var rīkot, ja ir bijušas vairākas nesekmīgas izsoles ar augšupejošu soli. Izsoļu ar lejupejošu soli kārtība ir paredz, ka, ja neviens izsoles dalībnieks nepiekrīt iegādāties objektu par izsoles sākumcenu, sākas izsole ar lejupejošu soli, samazinot objekta izsoles sākumcenu pa vienam izsoles solim, līdz kāds izsoles dalībnieks izdara solījumu. Likums lejupejošās izsolēs neierobežo pārdošanas cenu, taču šo robežu nosaka pārdevējs, nosakot slepeno cenu, par kuru zemāk objekts netiek pārdots. Gala lēmumu par nekustamā īpašuma turpmāko pielietojumu (atsavināšanu, pārņemšanu) pieņem Ministru kabinets.

Pēdējo piecu gadu laikā VNĪ pārvaldīšanā ir pārņēmusi 143 ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, no kurām puse ir pārdotas izsolē vai nodotas valdījumā citām personām.

VNĪ plāno veidot kompaktu un efektīvu valsts nekustamā īpašuma portfeli, jo ilgtermiņā valsts nekustamo īpašumu, kuru lieto un izmanto pati valsts, vērtību raksturo nevis to daudzums un naudas plūsma, bet ilgtspēja un efektivitāte. Uzsāktais VNĪ pārmaiņu kurss paredz pakāpenisku valsts funkcijām nevajadzīgo īpašumu pārdošanu, lai ieguldītu līdzekļus jauna koncepta nākotnes birojos valsts pārvaldei, veidojot modernu darba vidi un ilgtermiņā optimizējot valsts tēriņus. VNĪ mērķis ir reorganizēts, gudri pārvaldīts, efektīvs un ilgtspējīgs valsts nekustamo īpašumu portfelis, kā arī mūsdienu prasībām atbilstošu biroju attīstīšana valsts pārvaldei.

VNĪ šobrīd pārvalda aptuveni ceturto daļu (23%) no valstij piederošajām ēkām. Daļa no VNĪ pārvaldītā portfeļa ir dinamiska - tas gan samazinās, noslēdzoties atsavināšanas procesiem, gan palielinās, valstij Finanšu ministrijas personā pārņemot nekustamos īpašumus valdījumā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, tiesas spriedumiem, notariālajiem aktiem u.c. un tos nododot VNĪ pārvaldīšanā. Perspektīvie īpašumi tiek attīstīti, lai tos nodotu kādas valsts iestādes vai vairāku iestāžu lietošanā, īpašumi, kam nav valstiska pielietojuma tiek virzīti atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā - pārdoti vai retāk, kad tie tiek atzīti par bīstamiem, nojaukti, tā sakārtojot Latvijas vidi.

Valsts īpašumu sakopšanas process nav ātrs, jo VNĪ pārvaldībā bieži nonāk ēkas vai ēku kompleksi sliktā tehniskā stāvoklī dažādos Latvijas reģionos un pilsētās, tās ir - arodskolu ēkas, kopmītnes, vecas palīgēkas attālās, mazapdzīvotās vietās, kam ir jāatrod jauns pielietojums. Valstij nelietderīgus īpašumus ilgtermiņā uzturēt nav lietderīgi un tam nav ekonomiska pamatojuma. Pārdodot tos ir iespēja rast tiem jaunu attīstības perspektīvu, bet iegūtos līdzekļus ieguldīt citos objektos. VNĪ portfelis kādā brīdī samazinās, tomēr tādā veidā tiks ietaupīti valsts līdzekļi.

A.Vārna norādīja, ka VNĪ mērķtiecīgi strādā pie graustu sakārtošanas programmas un katru gadu samazina vidi degradējošo objektu skaitu par vairākiem desmitiem, tie tiek atjaunoti, pārdoti vai nojaukti ar mērķi katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš - par 74 objektiem.