KANALIZĀCIJAS NOTEKŪDEŅU INFILTRĀCIJA GRUNTĪ
INFILTRĀCIJA CAUR BETONA GRODU
Notekūdeņu infiltrācija gruntī caur betona grodu apakšējo daļu jau diemžēl ir pagājušais gadsimts, jo groda apakšdaļā ar laiku izveidojas nogulsnes kas būtiski samazina notekūdeņu iesūkšanos zemē, cik ātrā laikā tas notiek ir atkarīgs no kanalizācijas sistēmas izmantošanas biežuma un pašas grunts sastāva, ir gadījumi kad šāda sistēma kalpo vairāk kā 20 gadus, taču ir arī gadījumi kad notekūdeņu infiltrācija gruntī beidzas jau otrajā izmantošanas gadā.
Ja tomēr ir uznākusi vēlme izmantot jau pārbaudītas vērtības tad ieteikums būtu pirms guldam zemē betona grodu izraktajā bedrē iebērt smilšu slāni, virs tās ieklāt ģeotekstila audumu uz kura savukārt uzberam rupjas grants vai oļu slāni un tikai tad uz tā sēdinam betona grodu, šāda sistēma palielinās infiltrācijas sistēmas apjomu kas nodrošinās krietni labāku notekūdeņu iesūkšanos zemē.
Lai vēl vairāk uzlabodu šādas sistēmas darbību ieteicams arī groda sānos izveidot urbumus (caurumus), protams tas nav nekāds jaunums un tādēļ ir arī nopērkami jau gatavi betona grodi ar izveidotiem caurumiem groda sānos, šādi grodi protams būs dārgāki par standarta. Caurumus gan pašam veidot betona grodā būtu ieteicamāk veikt tikai tad kad grods jau novietots savā vietā, jo pretējā gadījumā pie tālākas transportēšanas grods var ieplaisāt vai sadalīties, jo ne visos betona grodos ir iestrādāta metāla armatūra.
Lai arī kādu infiltrācijas sistēmu jūs izmantotu derīgi būtu tomēr atcerēties kad notekūdeņiem izfiltrējoties caur grunti cietās daļiņas paliek grunts sastāvā kuras savukārt jau tālāk sadala dabiskās baktērijas, jo dziļāk būs izveidota infiltrācijas sistēma, jo mazāk baktēriju tur atradīsies, tieši tādēļ ideālais infiltrācijas lauka dziļums būtu līdz <strong>1100</strong> mm no zemes virskārtas, baktērijām līdzīgi kā cilvēkiem arī patīk uzturēties svaigā gaisā, tādēļ infiltrācijas lauka galā uzstādam nelielu ventilācijas izvadu un atcerieties vairāk baktēriju – zaļāka domāšana.
DRENĀŽAS CAURULES INFILTRĀCIJAI
Drenāžas caurules izmantošana notekūdeņu infiltrācijai gruntī ir viens no pēdējo gadu populārākajiem veidiem un tikai pāris gadus atpakaļ saraksta augšdaļā bija drenāžas caurules kas pavilktas ar kokosa šķiedru un ne velti, jo kokosa šķiedras nepieļauj zemes iekļūšanu pašā drenāžas caurulē bet bieži tiek burtiski nohaltūrēts guldot šādu cauruli vienkārši zemē bez citiem filtrējošiem elementiem (oļi, grants vai šķembas) kā rezultātā kokosa šķiedrām sajaucoties ar zemi pēc pāris gadiem drenāžaa vairs nefunkcionē un veido ap sevi slikti caurlaidīgu čaulu.
Derīgi atcerēties kad šādas caurules bez papildus grants un smilts slāņa iespējams guldīt tikai smilšainā zemē, pēdējo gadu prakse tomēr liecina kad visefektīvāk ir veidot notekūdeņu infiltrācijas lauku no standarta drenāžas caurulēm kuras izmanto kopā ar ģeotekstila audumu un šķembām vai raupjas grants.
Kanalizācijas infiltrēšanas kasetes ir ļoti tuvs radinieks drenāžas caurulēm, izmaiņas ir tikai izmēros – tilpumā jo infiltrācijas kasetēm šis apjoms atkarībā no ražotāja ir no 20 litriem līdz pat 500 litriem. Šīs kasetes ir ērti savienot gan savstarpēji, gan ar kanalizācijas cauruļu palīdzību šādi palielinot infiltrācijas lauku un novietojumu notekūdeņu iepludināšanai gruntī. Infiltrācijas kasetes veidotas no izturīgas un ilgmūžīgas palastikas un to piedāvājums tirgū ir salīdzinoši plašs, ieteicamāk būtu izvēlēties infiltrācijas kasetes kuras viscaur veidotas no režģa jo tās spēs izturēt lielāku zemes spiedienu, kasetes ar tukšu vidu būs vairāk piemērotas lietus ūdens infiltrācijai gruntī, jo tās parasti montē tikai pāris centimetrus zem zemes virskārtas līmeņa.
Ievietojot infiltrācijas kasetes gruntī ieteicams tās no visām pusēm apvilkt ar ģeotekstila audumu, pretējā gadījumā ar laiku grunts caur infiltrācijas kasetes sieniņām nokļūs infiltrācijas kasetes iekšpusē šādā veidā ar laiku pilnīgi nosprostojot notekūdeņu infiltrācijas lauku.
KOPSAVILKUMS
<strong>Akas grods</strong> – ir tā notekūdeņu infiltrācijas sistēma ko mūsdienās izmanto ļoti reti, jo betona grods vairāk kā 100kg smags un tieši tādēļ ir neērti transpotējams un montējams, pluss vēl pašam betona grodam nepieciešams nosedzošais vāks kas izmaksu ziņā to jau nostāda uz vienas atzīmes ar infiltrācijas tuneļiem.
<strong>Drenāžas caurules</strong> – ir noteikti dārgākais notekūdeņu infiltrācijas veids no šiem trijiem taču arī noteikti pats efektīvākais galvenokārt tādēļ kad no drenāžas caurulēm iespējams izveidot plašu infiltrācijas lauku nekoncentrējot to vienuviet kas nozīmē to kad pati izveidotā sistēma strādās efektīvāk, protams arī iestrādes ziņā tas būs pats dārgākais, jo šeit visvairāk būs nepieciešami papildmateriāli un ieguldītais darbs.
<strong>Infiltrācijas kasetes</strong> – ir vieds kā ietaupīt laiku un naudu, šīs kasetes ir veidotas no vieglas palstmasas kas nozīmē kad šīs kasetes būs iespējams atvest mājās kaut nostiprinot uz auto jumta, pašu kasešu iestrāde ir līdzīga kā betona grodiem jo būs nepieciešama grants un ģeotekstila audums bet pateicoties tā reždžotajai formai notekūdeņu iepludināšana gruntī notiks daudz efektīvāk salīdzinot ar betona grodu sistēmu.
AUGSTI GRUNTSŪDEŅI
Ja kādreiz ēkas cēla rūpīgi izvēloties vietas un pašas ēkas novietojumu, tad mūsdienās tās tiek būvētas pat purvainās vietās un šeit protams rodas nākošā problēma, augsti gruntsūdeņi kur ar parasto notekūdeņu infiltrāciju iegūsim gluži pretēju efektu, viss mitrums kas atrodas zemē iesūksies mūsu infiltrācijas sistēmā un tālāk jau septiķī, kā rezultātā kanalizācijas sistēma vienkārši nefunkcionēs, lai arī cik reizes mēs izsauktu asinizatoru, problēma paliks. Kā ar šo problēmu cīnīties lasi jau nākošajā
Ziņas un publikācijas topas sadarbība ar būvniecības namu "Kurši"! Īstie būvmateriāli: www.kursi.lv .