Skates Gada labākā būve Latvijā 2016 žūrija vērtē būves Kurzemē

Kuras no Latvijas labākajām būvēm tiks virzītas skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” trešajai kārtai, skates žūrija lems 16. februārī. Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija skates otrajā kārtā jau sestajā kārtējā izbraukumā vērtēja būves Kurzemē. Ikvienā no braucieniem piedalās daļa no 33 cilvēku lielās žūrijas komandas – būvniecības praktiķi, mācībspēki, inženieri un arhitekti, – atbilstoši kategorijai, kurā pieteikti objekti. Šoreiz izvērtētas un uzteiktas būves nominācijās „Pārbūve”, „Publiskā jaunbūve”, “Ainava” un „Restaurācija”.

Viesnīcas ēkas pārbūve. „Kuršu krogs”, Mācītājmuiža, Lībagu pagasts, Talsu novads

Pasūtītājs: SIA „Kuršu krogs”, projekta autors: SIA „Smilšu pilis”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Stats”, būvuzraugs: Andris Girniuss.

Būvi raksturojošie lielumi – 591.5 m3, būves izmaksas – 174 214.98 eiro, būvniecības ilgums – 4 mēneši.

Bārbalu ģimene žūrijai izrāda visu ēku, stāsta par to kā trīs gadus lolojuši ideju par sava līdzšinējā kardinālā dzīvesveida maiņu no galvaspilsētas uz laukiem, līdz iegādājuši, šo teju sešus gadus pamesto namu un pārvērtuši par mājīgu un sirsnīgu pieturas vietu ceļiniekiem, kā arī svinību kārotājiem. Tik daudz emocijas! Tās pārņem te ierodoties. Bet kā ar būvi? Izrādās, ka to pārbūvēja Vilnis Mālmeisters, kurš savulaik cēlis veco ēku būdams tikko kā augstskolu absolvējis inženieris.

Žūrijas loceklis Egils Emersons, inženieris specializējies būvkonstrukciju hidroizolācijas jomā saka: “Te reāli katrā telpā redzam mīlestību. Tik ļoti saimniekiem patīk tas, ko viņi dara!”
Žūrijas locekle Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte turpina: “Dvēseliskums veido šīs ēkas auru. Sajūta, ka visas problēmas, kas ir un vēl būs, tiks atrisinātas, jo namu apsaimnieko paši īpašnieki.”

Pasūtītājs: AS “Latvijas Valsts meži”, projekta autors: SIA “5.iela” Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Selva Būve”, būvuzraugs: SIA “BaltLine Globe”, projektētājs konstruktors: SIA „BKB”.

Būvi raksturojošie lielumi: kopējā platība – 2595.7 m2, tilpums -8489 m3.

Būvniecības izmaksas 4146369.61 eiro, būvniecības ilgums – 16 mēneši.

AS “Latvijas valsts meži” nekustamo īpašumu projektu vadītājs Uģis Perševics stāsta, ka uzņēmums konsekventi realizē galveno ideju: “Koks ir mūsu zaļais zelts un tas jāizmanto Latvijā”. Par labu biroja ēkai Dundagā uzņēmums izšķīries tāpēc, ka Dundagas novads ir viens no mežiem bagātākajiem novadiem. Zaļā domāšana un rīcība izpaužas arī lietus ūdeņu savākšanā rezervuāros un tā tālākā izmantošanā tehniskām vajadzībām. Katrā telpā ir CO2 sensori. Apkurei izmantots gan siltumsūknis, kurš darbojas līdz – 10 oC āra temperatūrai, jo pie zemākas āra temperatūras apkurei tiek izmantots “Grandeg” granulu katls. Uģis Perševics atceras, ka teritorijā ir avots, kas šad un tad parādās un tad pazūd. Celtniecības laikā, februārī tas radīja problēmas, bet tad atkal pazuda.

SIA “Selva būve” projektu vadītājs/atbildīgais būvdarbu vadītājs Gintars Dardets saka, ka līmētās konstrukcijas ir teju 445 m2, saplāksnis 2000 m2, bet kopējais koksnes daudzums 770 m3. SIA “Selva būve” būvdarbu plānošanā un organizēšanā ar BIM tehnoloģiju izveidoja ēkas parametrisko modeli. Tā izmantošana būvdarbu organizēšanā deva ievērojamu montāžas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, kā arī pilnībā izslēdza papildus neparedzētos darbus montāžas laikā, tādejādi ietaupot būtiskus gan cilvēku, gan finanšu resursus.

Žūrijas locekle Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte: “Šajā namā ir ļoti daudz ilgtspējīgas būvniecības aspektu: vietējie materiāli, ūdens taupīšanas režīms, energoefektivitāte, mazāk CO2 emisiju. Priecē būvnieka vēlme BIM uztvert nevis kā apgrūtinājumu, bet kā vēlmi precīzāk izdarīt. Piestrādāts pie detaļām.”

Lielā laukuma Ventspilī pārbūve un strūklakas „Fregate Valzivs” jaunbūve, Lielā laukuma labiekārtojuma 2.kārta

Pasūtītājs: Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde „Komunālā pārvalde”, projekta autori: David Cook, Vācija, Štutgarte, arhitektu birojs „haascookzemmrich STUDIO2050”, SIA „Arhitekta J.Pogas birojs”, SIA „LVCT”, SIA „ARHO”, SIA „ZALA landscape architecture”, SIA „apdALPS”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ostas celtnieks”, būvuzraugs: SIA „Forma 2”.

Būvi raksturojošie lielumi – kopējā platība 35947.8 m2, izbūvēti ceļi un laukumi -11790.7 m2, tajā skaitā ūdens spogulis, strūklakas baseins – 1343.3 m2, zaļā zona – 18157,1 m2

2016. gadā Ventspils pilsētas arhitektoniskās ainavas pilnveidojums ir Lielā laukuma pārbūves realizācija. Ir tapis jauns pilsētas centra simbols, tās identitāti atspoguļojot laikmetīgā vides dizainā. Plastiskā reljefa izveidi ir iedvesmojušas smilšu kāpas, kas pāriet topošās Ventspils mūzikas skolas ar koncertzāli būvapjomā. Akcents ir strūklaka “Fregate VALZIVS”, kuras tēls ir 1644. gadā Ventspilī būvētās Hercoga Jēkaba flotes kuģa “Wallfisch” veidola laikmetīga interpretācija ar inovatīvu formveidi un daudzveidīgām, neordinārām ūdens strūklu tehnoloģiju programmām. LED nakts izgaismojums 3,6 ha lielo laukumu padara mainīgu un atraktīvu, tā dažādie reljefa līmeņi atbilst universālā dizaina principiem. Jaunizveidotais komplekss kopumā ir pozitīvi novērtēts kā būtiska pievienotā vērtība pilsētvidei.

Konstrukcijas sarežģītība krietni vien spieda ”pasvīst” gan konstruktoriem, gan būvētājiem, lai radītu kompozīciju gan ar gaismām, gan ūdens veidoto miglu, ūdens kaskādi un ūdens strūklām. Sarežģītākais bija katrā rajā izveidot un ievietot individuālos inženierrisinājumus. Vantis nācās regulēt pat ar milimetru precizitāti. Masta pamatnē ir “glāze”, kurā masts ir iebetonēts. Granīts, kas ir baseinā un laukumā vests no Indijas.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: “Uzteicami, ka Latvijas klimatiskajos un īssezonālos apstākļos ir radīts tik iespaidīgs un grūti realizējams vides projekts.”

Vecā rātsnama restaurācija un rekonstrukcija, Baznīcas ielā 5 Kuldīgā

Pasūtītājs: Kuldīgas novada pašvaldība, projekta autors: SIA “WONDERFULL”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ostas celtnieks”, būvuzraugs: SIA “Būves un būvsistēmas”, projektētājs konstruktors: Ingus Veiss

Ēkas kopējā platība – 567,8 m2, būvdarbu platība - 387,8 m2, būvtilpums – 1370 m3. Būves izmaksas - 726797, 96 eiro, būves ilgums – 14 mēneši.

Ļoti kvalitatīvs ieguldījums Kuldīgas vecpilsētas šarmā un kuldīdznieku ikdienā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Kuldīgas vecā rātsnama ēkas restaurācija. Nama restaurācijas idejas autore bija Kuldīgas pašvaldība, jo ēka ir Kuldīgas tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs. Kuldīgas pašvaldība iesniedza šo projektu Kultūras ministrijas rīkotajā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana” grantu shēmā “Kultūras mantojuma saglabāšana”. Tagad, pateicoties apjomīgai restaurācijai, vēsturiskais piemineklis atguvis izskatu, kāds tam bija 19. gadsimtā. Ēkā atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos stāvos, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunots viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem ar visu šīberi. Nama saimnieki to tagad dēvē par ēkas dvēseli.

«Projektā papildu izaicinājumus radīja atjaunojamās ēkas specifika – tā kā rātsnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, prioritāri bija saglabāt ēkas vēsturisko precizitāti. Mums nācās būt fleksibliem un projekta gaitā rast jaunus risinājumus atbilstoši tam, kas atklājās restaurācijas darbu laikā. Atsevišķos gadījumos pielāgojāmies situācijai un rīkojāmies citādi, nekā bija paredzēts, projektu plānojot. Cieši sadarbojāmies ar Kuldīgas novada pašvaldības arhitektiem, ņēmām vērā viņu ieteikumus, piemēram, saglabāt māla pildījumu starp pārseguma sijām – ņēmām to ārā, mērcējām un likām atpakaļ. Garās sijas, kas pēdējoreiz bija remontētas 80. gados, bija pārlūzušas, pasūtījām viengabala sijas no jauna,» atceras būvnieks Juris Pavlovs.

«Kā lielākos izaicinājumus rātsnama restaurēšanā izceltu pietiekami sarežģītos būvgaldniecības darbus un mūsdienām unikālā manteļskursteņa izbūvi. Šā uzdevuma izpildei ilgi tika meklēts meistars, jo mūsdienās speciālisti ar šādām prasmēm vairs nav atrodami. Patīkams pārsteigums bija zem daudzajiem apdares slāņiem atklātie dekoratīvie krāsojumi,” stāsta Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvis Gints Preiss. Vecajā vietā tika atjaunotas kāpnes. Tas bija īpaši sarežģīts uzdevums ierobežotā telpā iekombinēt kāpnes atbilstoši visiem normatīviem un izrēķināt augstumu, platumu un slīpumu. Tomēr meistars izmantoja vairākas amata viltības un spīdoši tika galā ar uzdevumu. Kāpņu ārējo izskatu precīzi kopēja no citiem tā laika vēsturiskajiem kāpņu analogiem, kas saglabājušies Kuldīgas vecpilsētā. “Daļa griestu seguma tika notīrīta un noklāta ar baltu lineļļas krāsu, vecākā griestu dēļu daļa tika notīrīta, fiksēta ar lineļļu un atstāta aplūkošanai. Pažobelē tika atjaunots pildrežģa fragments ar māla ķieģeļu pildījumu, uz griestiem atjaunots būvgružu un māla starpstāvu pārsegums. Daudzās vietās bija saglabājies vecais kaļķa apmetums. Sienas krāsojām ar līmes krāsu. Kopšanai tā ir apgrūtinoša, bet neviens to nesmērē. Priecē, ka darbi tika paveikti galvenokārt ar vietējo atbalstu – logi, durvis un kāpnes tapa “Rumbas galdniecībā”, jumiķi, elektriķi, namdari, krāsotāji ir vietējie, pat visas krāsas tapa uz vietas,» priecājas Juris Pavlovs, projekta galvenais restaurators.

***

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.