Griestu siltināšana. Īpašības un materiāli

Lielākā daļa siltā gaisa izplūst caur jumtu. Lai no tā izvairītos, ir jāveic griestu siltināšana.

 

Griestu siltināšana mājā atrisina divus svarīgus uzdevumus:

1. Siltuma saglabāšana.

2. Optimāla mitruma līmeņa uzturēšana.

Uz plakaniem griestiem, atšķirībā no slīpajiem jumtiem, nav iespējas nodrošināt kondensāta noteci. Tāpēc ir jānodrošina ūdens tvaiku novadīšana uz augšu, lai tie brīvi izietu cauri visiem slāņiem.

 

Pastāv divi pārsegumu veidi:

1. Siltie. Šādiem pārsegumiem izmanto materiālus ar zemu siltumvadītspēju. Pietiek ar to siltināšanu no augšas. Uz pārseguma jāieklāj tvaikizolācija, izvairoties no spraugām. Pēc tam - siltinātāju. Starp šiem diviem slāņiem jāatstāj gaisa telpa, lai nodrošinātu ventilāciju.
2. Aukstie. Ir jāsiltina gan no augšas, gan apakšas. Siltinātājam jābūt mitrumizturīgam.

 

Siltinātāju veidi

Minerālvate. Siltināšanai nav jāizmanto īpašs aprīkojums. Pieejama plāksnēs un ruļļos. Ieklāšanas laikā ir jāuzrauga saduras. Spraugai ir jābūt pēc iespējas mazākai. Ir nepieciešama kondensāta novadīšana.

Putupolistirols. Populārākais materiāls siltumizolācijai. Tas ir panelis ar rievpāli. Spraugas noblīvē ar montāžas putām. Putupolistirols nebaidās no mitruma un temperatūras izmaiņām.

Ekovate. Izgatavota no pārstrādāta papīra. Šķiedrām pievieno līmi. Zem spiediena maisījumu ievada dobumā vai uz virsmas, un tas sacietē. Mitruma iekļūšanas gadījumā, zaudē dažas īpašības. Pēc izžūšanas - atjaunojas.

Keramzīts. Sliktākā siltumvadītspēja salīdzinājumā ar mūsdienu materiāliem. Slānim jābūt diezgan lielam. Nedegošs, mitrumizturīgs.