Merks vadītājs: Būvniecības likums ir izgāzies

Pirms trim gadiem pieņemtais jaunais Būvniecības likums ir izgāzies, "Colliers International" Baltijas nekustamo īpašumu tirgus pārskata prezentācijā sacīja būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

"Jaunajā likumā tos pašus vecos būvniecības procesus esam aprakstījuši nedaudz savādāk, bet darām tieši to pašu, bez jebkādām izmaiņām. Visas notikušās izmaiņas varēja aprakstīt piecās A4 formāta lapās. Sagatavojot jauno likumu, milzīgs apjoms cilvēkstundu ir iztērēts pa tukšo," teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka Ekonomikas ministrija (EM) patlaban šādu vērtējumu netieši apstiprina, jo visās likuma sadaļās nepieciešamas izmaiņas un EM piedāvā tās veikt.

"Strādājot pie likuma, dominēja uzskats, ka privātā sektora pārstāvji nespēj garantēt būvju drošību. Tas bija ļoti maldīgs uzskats, jo būvvaldes un ierēdņi nekad nespēs nodrošināt būvkonstrukciju drošību. Būvvalžu loma būvniecības procesā ir jāsamazina un lielāka atbildība jāuzliek uz būvspeciālistiem, ko valsts izglīto un pēc tam sertificē," norādīja Ozoliņš.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, lai pilnveidotu Būvniecības likumu, EM rosina veikt tajā grozījumus, precīzi nodalot būvniecības procesā iesaistīto atbildību un saīsinot lēmumu pieņemšanas termiņus.

EM norāda, ka nepieciešams precīzi nodalīt atbildību, lai par katru procesu ir viens civiltiesiski atbildīgais, kā arī nepieciešams panākt saskaņošanas procesu ne ilgāku par 78 dienām. Tāpat ir nepieciešams novērst pārmērīgas prasības ēku atjaunošanai vai pārbūvei, kā arī nodrošināt plašākas iespējas veikt grozījumus būvprojektā projektēšanas un būvniecības procesā.

Rosināto Būvniecības likuma grozījumu mērķis ir arī pārskatīt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, ļaut būvtehniķiem patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā un celt būvniecības kvalitāti.

EM rosinātie likuma grozījumi paredz, ka būvvaldes neizskata būvuzraudzības plānu un neatbild par būvprojekta kvalitāti. Paredzēts, ka būvvaldes kompetencē ir vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, tajā skaitā teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi, būvvaldei jāpārliecinās par prasības par trešo personu un valsts un pašvaldības institūciju saskaņojumu un atļauju nepieciešamību, vides pieejamības prasības. Tāpat būvvaldei jākontrolē atbilstošas kvalitātes būvspeciālistu piesaiste un būvju ekspluatācijas prasību ievērošana.

EM rosina būvprojekta saskaņošanas procesu saīsināt līdz 78 dienām, tajā skaitā būvatļaujas izsniegšanu būvvaldēm jāveic 21 dienas laikā, tehnisko noteikumu izsniegšanu - 14 dienās, būvprojekta skaņošanu ar komunikāciju turētājiem - 14 dienās, būvprojekta skaņošanu būvvaldē - 14 dienās, būves pieņemšanu ekspluatācijā - 14 dienās.

Grozījumi likumā paredz, ka būvprojektu skaņošanai un būves pieņemšanai-nodošanai piemēro klusēšanas-piekrišanas principu, nepagarinot lēmumu pieņemšanas termiņu.

EM rosinātie likuma grozījumi paredz arī to, ka BVKB neorganizē būvprojektu un būvju ekspertīzi, bet nodrošina būvdarbu valsts kontroli trešās grupas publisko ēku jaunajā būvniecībā vai pārbūvē. Paredzēts, ka BVKB pildīs būvvaldes funkcijas attiecībā uz būvēm, kas tiek celtas Latvijas iekšējās jūras ūdeņos, teritoriālās jūras un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tāpat BVKB jāpilda būvvaldes funkcijas attiecībā uz būvēm, kas tiek būvētas Aizsardzības ministrijas vai tās padotības iestāžu vajadzībām.