Kā samazināt nekustamā īpašuma nodokli: pabalsti, par kuriem daudzi nezina

---

Vispirms – elementārākais, kas jāzina

NĪN aprēķināšanu Latvijas Republikā regulē likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tas ir, šis nodoklis nav pašvaldības iegriba, kā daudzi uzskata.

Taču pašvaldībai ir tiesības, pieņemot saistošos noteikumus (kas tiek publicēti līdz katra gada 1. novembrim), noteikt NĪN likmi 0,2% - 3% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī samazinātās likmes – no 0,2% līdz 0,6% noteiktiem nekustamo īpašumu objektiem.

Tā kā aptuveni 85% rīdzinieku dzīvo tipveida dzīvokļos, viņu mitekļiem nodoklis tiek piemērots pēc šādām likmēm:

• 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 eiro
• 0,4% - ja kadastrālā vērtība ir 57 000 līdz 107 000 eiro;
• 0,6% - ar kadastrālo vērtību, kas pārsniedz 107 000 eiro.

Tāpat jānorāda, ka par zemi, tostarp zem daudzdzīvokļu mājā, nodoklis tiek piemērots 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.

NĪN aprēķināšanai par pamatu tiek ņemta īpašuma kadastrālā vērtība, ko savukārt aprēķina Valsts zemes dienests. Lai aprēķinātu NĪN tekošajam gadam, vērā tiek ņemta 2016. gada kadastrālo vērtību datu bāze. Konkrētā nekustamā īpašuma objekta kadastrālo vērtību iespējams bezmaksas uzzināt portālā www.kadastrs.lv.

“Jāatgādina, ka nodokļu politiku nekustamā īpašuma jomā izstrādā nevis pašvaldība, bet gan valsts,” skaidro Ilmārs Ziedonis. “Saeima un valdība nolemj, kādas būs nodokļu likmes, kā tās ir saistītas ar kadastrālo vērtību, un tamlīdzīgu. Savukārt pašvaldībai ir tiesības sniegt atbalstu noteiktām iedzīvotāju kategorijām un pēc saviem ieskatiem piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Kam un kādus pabalstus piešķirt – kopējas kārtības visām Latvijas pašvaldībām nav. Rīgā mēs paši vienojamies par atbalsta politiku un tās prioritātēm, protams, cilvēki labprāt gribēt arī lielākus pabalstus un mēs saprotam šo vēlmi, bet arī iedzīvotājiem pašiem ir jāsaprot, ka pašvaldības izdevumi gadu no gada pieaug, mums tiek uzdota dažādu jaunu funkciju izpilde, un tam visam nepieciešami līdzekļi no nodokļiem. Tāpēc mūsu uzdevums galvenokārt ir palīdzēt mazāk nodrošinātai iedzīvotāju kategorijai.”

Ja dzīvoklis ir tukšs – uzreiz 1,5% no kadastrālās vērtības

Vienkāršs noteikums: lai objektam vispār varētu pielāgot jebkādu pazeminātu nodokļa likmi (0,2% - 0,4% -0,6% likmi), dzīvoklī jābūt deklarētam vismaz vienam iedzīvotājam, kas atbilst šādām prasībām:

• Cilvēkam jābūt vismaz vienam no šiem statusiem: Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, citas ES valsts pilsonis, pilsonis valstī, kas ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, Šveices konfederācijas pilsonis vai persona, kas saņēmusi atļauja par pastāvīgu uzturēšanos Latvijā.
• konkrētajā adresē cilvēkam jābūt deklarētam jau līdz 1. janvāra plkst. 00.00 – tas ir, no taksācijas gada sākuma. Ārzemniekam papildus jau iepriekš Latvijā jābūt deklarētam vismaz 7 gadus. Norādītās prasības neattiecas uz bērniem, kas ir jaunāki par 7 gadiem.

Galvenais: ja dzīvoklī nav deklarēts neviens iedzīvotājs, tad pazeminātās likmes vietā tiks aprēķina likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.

Piemēram. Dzīvoklis ar kadastrālo vērtību 20 000 eiro. Ja dzīvoklī ir deklarēts vismaz viens cilvēks, tad nodoklis sastāda 40 eiro gadā. Pretējā gadījumā NĪN sastāda 300 eiro. Atšķirība – 260 eiro gadā.

Dzīvoklim ar kadastrālo vērtību 50 000 eiro skaitļi ir vēl pārsteidzošāki. Ar deklarētu iedzīvotāju – 100 eiro gadā, bez deklarācijas – 750 eiro. Atšķirība – 650 eiro gadā.

“Piedeklarēt iedzīvotājus ir vienkāršākais, kas rīdziniekiem jādara, lai samazinātu nekustamā īpašuma nodokli,” skaidro Ilmārs Ziedonis. “2015. gadā Rīgā bija aptuveni 38 tūkstoši tukšu dzīvokļu, bet tagad tādu ir tikai 12 tūkstoši. Daudzi pie mums ierodas un saka, ka neesot paspējuši piedeklarēties, vai to var izdarīt tagad? Tas noteikti ir jāizdara līdz 1. janvārim, un tikai nākamajā gadā nodokli viņi varēs maksāt pēc pazeminātās likmes.”

Visiem tiem, kuriem ir bērni

Saskaņā ar Rīgas domes statistiku, visvairāk nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi attiecas tieši uz tiem dzīvokļiem, kuros ir deklarēti bērni. Runa ir nevis par pazeminātām nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, bet par pabalstiem 50%, 70% un 90% apmērā, ko pašvaldība piemēro aprēķinātajam nodoklim. Piemēram, pašlaik nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas pabalsti ģimenēm ar bērniem sastāda aptuveni pusi no visu pabalstu apjoma jeb 3,238 miljonus eiro. Kopā pabalsti piemēroti 39 353 dzīvokļiem – tur, kur deklarēti bērni.

Pabalsts ģimenei ar vienu bērnu sastāda 50% no aprēķinātās summas, ģimenei ar diviem bērniem – 70% no aprēķinātās summas, bet ģimenei ar trīs vai vairāk bērniem – 90% no aprēķinātās summas.

Svarīgi, ka pabalstu var saņemt ne tikai ģimenes ar bērniem vecumā līdz 19 gadiem – tas ir tās, kur bērni mācās skolā, bet arī ģimenes ar bērniem vecumā līdz 24 gadiem – ja viņi iegūst izglītību vispārējā, profesionālajā vai speciālajā mācību iestādē, pilna laika programmā.

Tas ir, abiem mūsu piemēriem ar dzīvokļiem, kuru kadastrālā vērtība sastāda 20 un 50 tūkstošus eiro, ja tajos būtu deklarēts tikai viens bērns (kam noteikti jābūt paša bērnam vai dzīvokļa īpašnieka adoptētam) būtu iespēja saņemt šo pabalstu.

Dzīvoklim, kura kadastrālā vērtība ir 20 tūkstoši eiro, no aprēķinātajiem 40 eiro NĪN būtu jāsamaksā 20 eiro.

Savukārt dzīvoklim, kura kadastrālā vērtība ir 50 tūkstoši eiro, NĪN būtu 50 eiro aprēķināto 100 eiro vietā. Ievērojiet, ka šis pabalsts attiecas arī uz nodokli par zemi, kas atrodas zem mājas.

Te iespējamas nelielas juridiskās viltības. Piemēram, ģimene, kas stājusies likumīgā laulībā, kurai ir divi bērni un kurai piederi divi dzīvokļi, no kuriem viens, pieņemsim, ir mantots no vecmāmiņas. Skaidrs, ka vecmāmiņas dzīvoklī noteikti jādeklarējas kādam no ģimenes locekļiem, piemēram, mammai, lai par to nebūtu jāmaksā pilna nodokļa likme.

Bet te arī būtu rūpīgi jāapsver, kurā no dzīvokļiem deklarēt bērnus. Ja vecmāmiņas dzīvokļa kadastrālā vērtība ir pietiekami augsta, tad, iespējams, izdevīgāk būtu tajā deklarēt abus bērnus uzreiz, lai saņemtu 70% pabalstu par dārgāko nekustamo īpašumu, bet pirmajā dzīvoklī deklarētās personas statusā atstāt tikai tēti. Vai varbūt “sadalīt” bērnus uz abiem dzīvokļiem, lai par katru saņemtu pabalstu 50% apmērā. Taču jāatceras, ka mūsu piemērā, lai saņemtu tiesības uz pabalstu, kādam no šiem ģimenes locekļiem (mammai, tētim, vai pat bērniem), jābūt vecmāmiņas dzīvokļa īpašniekam.

“Tikai Rīgas pašvaldība ir atradusi iespēju piešķirt pabalstu par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu ģimenēm ar bērniem,” saka Ilmārs Ziedonis. “Citās pašvaldībās pabalsts attiecas uz maznodrošinātām ģimenēm, bet mēs bez daudzbērnu ģimenēm atbalstām visas ģimenes ar bērniem, ieskaitot tās, kurās audzina tikai vienu vai divus bērnus.”

Citi iedzīvotāji, kas var saņemt pabalstus

Svarīgi atzīmēt, ka Rīgā šogad saglabājušies arī pabalsti citām iedzīvotāju grupām. Kopumā pabalstus par NĪN saņem 66 409 cilvēki, kas deklarēti Rīgā (citas personu kategorijas, kurām pienākas atvieglojumi, par NĪN, skatiet pielikumā).

Pilnu sarakstu ar visiem, kam pienākas NĪN atvieglojumi Rīgā, iespējams atrast šeit.

 “Kopējais pabalstu apjoms, ko Rīgas pašvaldība sniedz galvaspilsētas iedzīvotājiem, katru gadu palielinās,” skaidro Ilmārs Ziedonis. “Taču ar nožēlu nākas konstatēt, ka ne visi galvaspilsētas iedzīvotāji zina par atvieglojumiem, kas viņiem pienākas. Uzskatāms piemērs – māksliniece no Mežaparka, Džemma Skulme, par kuru nesen rakstīts presē. Viņas ģimenei pieder māja prestižā Rīgas rajonā, tāpēc aprēķinātais NĪN, protams, izrādījies iespaidīgs. Bet, kad mēs veicām pārbaudi, tika noskaidrots, ka ģimenei ir tiesības uz ievērojamu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Bet nez kāpēc ģimene nezināja par savām tiesībām uz atvieglojumiem. Tāpēc es aicinu visus galvaspilsētas iedzīvotājus lieku reizi painteresēties, vai viņiem pienākas NĪN atvieglojumi.”

Tāpat Ilmārs Ziedonis atgādina, ka šogad uz NĪN atvieglojumiem 90% apmērā pretendē vēl divas iedzīvotāju grupas.

 “Tie ir iedzīvotāji, kas dzīvo nekustamajā īpašumā, kas atrodas Brīvostas teritorijā – tieši Mangaļsalā, Kundziņsalā un Bolderājā, viņi saņem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 90% apmērā. Otra kategorija – iedzīvotāji, kuri līdz 2014. gada 1. janvārim ir nosiltinājuši savas mājas fasādi. Arī viņiem pienākas NĪN atvieglojums 90% apmērā. Pabalsta saņemšanas priekšnosacījums – mājai jābūt energoefektivitātes sertifikātam, kas apliecina, ka mājas energoefektivitātes klase ir ne zemāka, kā “C”.”

Iedzīvotāji uztraucas!

Daži vārdi par to, kas pašlaik uztrauc rīdziniekus.

Pirmkārt, ļoti daudzi iedzīvotāji zvana Rīgas domes Ieņēmumu pārvaldei un jautā – kas būs nākamgad, kad noritēs nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācija. Cilvēki uztraucas, ka aprēķinātā NĪN summa pieaugs vairākas reizes.

 “Vēlos nomierināt lielāko daļu rīdzinieku – kadastrālās vērtības izmaiņas mazākā mērā skars tipveida projektu dzīvokļus, kas ir lielākā daļa galvaspilsētas dzīvojamā fonda,” skaidro Ilmārs Ziedonis. “Jebkurā gadījumā, noteikti risināsim iespējamā nodokļu sloga palielināšanās problēmu. Nav izslēgts, ka mēs paplašināsim to personu loku, kuriem pienāksies tiesības uz pabalstiem vai palielināsim atvieglojumus tiem cilvēkiem, kas tos saņem jau pašlaik.”

Vēl viena problēma, par kuru uztraucas cilvēki – tie ir parādi par nekustamā īpašuma nodokli.

 “To nav kļuvis vairāk,” apliecina Rīgas domes pārstāvis. “Pēdējo divu gadu laikā NĪN parādi samazinās. Nav tik daudz šīs problēmas risināšanas instrumentu, bet viens no tiem ir parāda apmaksa 3 gadu laikā. Līdz 2015. gadam bija iespējams sastādīt apmaksas grafiku tikai uz vienu gadu, bet tagad ir iespēja sastādīt grafiku uz 3 gadiem, un iedzīvotāji šo iespēju izmanto pietiekami aktīvi.”

Iedzīvotāji nesaprot, kāpēc šogad, neskatoties uz kadastrālās vērtības nemainīgumu, daži iedzīvotāji ir saņēmuši lielākus NĪN rēķinus, kā ierasts. Ar ko tas ir saistīts?

 “Tā nav Rīgas domes vaina,” saka Ilmārs Ziedonis. “2015. gadā Valsts zemes dienests pēc savas iniciatīvas izmainīja dažus noteikumus saistībā ar kadastrālās vērtības noteikšanu kultūrvēsturiskiem objektiem. Daļēji atcelts samazinošais koeficients tām ēkām, kam ir valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Tāpēc kadastrālās vērtības pieaugums šīs kategorijas nekustamajiem īpašumiem sastāda 30%. Praktiski visi iedzīvotāji, kas deklarējušies Vecrīgā, Mežaparkā, Torņakalna rajonā un Āgenskalnā ir saņēmuši lielākus NĪN rēķinus, kā pagājušajā gadā. Tas ir skāris aptuveni 670 īpašniekus (tajā skaitā 258 dzīvojamās mājas)”.

* Sakarā ar nekustamā īpašuma nodokļa reformu, no 2016. gada 1. janvāra dzīvojamām mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nodoklis tiek aprēķināts pēc jaunas shēmas. Pagājušajā gadā nodoklis tika aprēķināts sekojoši: uz vienu deklarēto personu mājā tika noteikti 50 kvadrātmetri. Šogad – 40 kvadrātmetri, bet, sākot no 2018 gada – 30 kvadrātmetri uz vienu deklarēto iedzīvotāju.

---

Kam vēl ir tiesības uz NĪN atlaidēm?

90% atlaidi no NĪN apmaksas summas saņem:

• personas, kas pēc likumā noteiktās kārtības vai ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu atzītas par trūcīgām; pašlaik tas ir 1131 cilvēks, kopējā pabalstu summa – 15 539 eiro.
• vientuļie pensionāri, vientuļie 1. vai 2. grupas invalīdi, šīs atlaides saņem 4065 cilvēki, kopējais pabalstu apmērs – 280,9 tūkstoši eiro.  
• trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 19 gadiem vecāki. Pabalsts attiecas arī uz bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ar noteikumu, ka viņi nestrādā, bet tikai mācās skolā vai augstskolā pilna laika programmā. Kopumā šo pabalstu saņem 2602 cilvēki, kopējā summa – 471 tūkstotis eiro.
• personas, kas no taksācijas gada 1. janvāra bijušas bērna aizbildņi, saņem apgādnieka zaudējuma pensiju; kopā tie ir 826 cilvēki, kopējais pabalsta apmērs – 58,8 tūkstoši eiro.
• personas, kas saņem apgādnieka zaudējumu pensiju, ja tām pieder dzīvoklis, Pabalsts attiecas arī uz bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ar noteikumu, ka viņi nestrādā, bet tikai mācās skolā vai augstskolā pilna laika programmā. Šo pabalstu saņem 291 cilvēks, kopumā tie ir 22 tūkstoši eiro.
• bērni – invalīdi; personas, kurām ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar bērnu – invalīdu; kopā tādi ir 160 cilvēki, kopējais pabalsta apmērs – 16,8 tūkstoši eiro.

70% atlaidi no apmaksas summas:

• personas, kas ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu atzītas par maznodrošinātām; tādi pašlaik ir 5024 cilvēki, kopējā pabalstu summa – 62,8 tūkstoši eiro
• pensionāri vai 1., vai 2. grupas invalīdi, kuriem nav pilngadīgu bērnu, un kuri dzīvo dzīvoklī ar vēl vienu cilvēku, kas ir pensionārs vai 1., vai 2. grupas invalīds. Pabalstus saņem 1265 cilvēki, kopējā summa – 88 tūkstoši eiro.
• divu bērnu vecumā līdz 19 gadiem vecāki. Pabalsts attiecas arī uz bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ar noteikumu, ka viņi nestrādā, bet tikai mācās skolā vai augstskolā pilna laika programmā. Kopumā šo pabalstu izmanto 11 935 cilvēki, kopējā summa – 1,210 miljoni eiro.

50% atlaidi no apmaksas summas:

• pensionāri, kuriem ir pilngadīgi bērni, un kuri dzīvo dzīvoklī ar vēl vienu cilvēku, kas ir pensionārs vai 1., vai 2. grupas invalīds; šo NĪN pabalstu saņem 7018 cilvēki, kopējā summa – 387,4 tūkstoši eiro.
• 1. vai 2. grupas invalīdi vai bērni – invalīdi; pabalsta saņēmēju skaits – 2330, kopējā summa – 115,5 tūkstoši eiro.
• daudzbērnu ģimenes, kuru vecāki audzina trīs vai vairāk bērnus, ieskaitot bērnus no iepriekšējām laulībām vecumā līdz 18 gadiem. Šajā gadījumā vecāku laulībai jābūt oficiāli reģistrētai, gan vīram, sievai, un visiem bērniem jābūt deklarētiem vienā dzīvoklī; kopā šo pabalstu saņem 90 cilvēki, kopējā summa – 11,7 tūkstoši eiro.
• personas ar politiski represētās personas statusu. 1020 pabalsta saņēmēji, kopējā summa – 211,6 tūkstoši eiro.
• viena bērna vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 19 gadiem. Pabalsts attiecas arī uz bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ar noteikumu, ka viņi nestrādā, bet tikai mācās skolā vai augstskolā pilna laika programmā. Kopumā pabalstu saņem 24 726 cilvēki, kopējā summa – 1,545 miljoni eiro.
• personas, kuri deklarējušies vienā dzīvesvietā kopā ar 1. vai 2. grupas invalīdu, kas ir nodokļa maksātāja vai viņa/s vīra/ sievas bērns, mazbērns, brālis, māsa, vīrs, sieva, vecāki, vecmāmiņa vai vectētiņš. Kopumā šo pabalstu saņem 1124 cilvēki, kopējā summa – 66 tūkstoši eiro.