Konkursā uz Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatu pieteikušies seši pretendenti

 Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā uz Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora amatu pieteikušies seši pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 18.maijā, norisināsies trijās kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. 

Pretendenti, kuri tiks izvirzīti konkursa otrajai kārtai, komisijai skaidros motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī atbildēs uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un VZD darbības jomu. Amata pretendenti arī izklāstīs redzējumu par dienesta attīstību turpmākajos piecos gados. 

Uz konkursa trešo kārtu izvirzītie pretendenti tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, pārmaiņu vadīšanu un orientāciju uz rezultātu sasniegšanu. 

Šos atlases procesus Valsts kanceleja ir gatava nodrošināt attālināti.

Konkursa noslēgumā augstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā. 

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā ir tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina un Tieslietu ministrijas Personālvadības departamenta direktore Airisa Auzāne. Ar padomdevēju tiesībām piedalās pārstāvji no Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas. 

Jau ziņots, ka iepriekš VZD vadīja Solvita Zvidriņa, taču pirms vairākiem mēnešiem viņai tika piemērots disciplinārsods - atbrīvošana no amata. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka Zvidriņa nav īstenojusi labu pārvaldību VZD vadīšanā un tam doto uzdevumu izpildes nodrošināšanā.

Disciplinārlietas izmeklēšanas laikā tika konstatēti vairāki pārkāpumi, tostarp iestādes reorganizācija un strukturālās izmaiņas bez saprotama pamatojuma, piemēram, VZD reģionālās nodaļas likvidēšana bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības praktiski likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem, kas varēja ļoti negatīvi ietekmēt informācijas tehnoloģiju sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu, uzsvēra ministrs.

Tāpat tika konstatētas problēmas finanšu pārvaldībā un personāla novērtēšanā, un arī pilnvērtīgas informācijas ilgstoša nesniegšana ministram un ministrijas amatpersonām. Minētie pārkāpumi būtiski apdraudēja VZD normatīvos noteikto funkciju īstenošanas nepārtrauktību un iestādei uzticēto valdības uzdevumu izpildi, norādīja Bordāns.

Jau pērn 23.decembrī par VZD ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju tika iecelta Ineta Baldiņa.