Cept šašliku, audzēt vistas: ko drīkst un ko nedrīkst darīt uz balkoniem

Balkoni un lodžijas – neaizvietojams mājas dekora un ērtības papildinošs elements. Tie var būt lieliska papildus telpa, kur audzēt ziedus un iedzert rīta kafiju. Vai, gluži pretēji – var kļūt par nevajadzīgu lietu noliktavu un pat būt drauds dzīvībai.

Balkonu un lodžiju stāvoklis galvenokārt ir atkarīgs no ēkas vecuma un tās tehniskā stāvokļa. Lielākā daļa Rīgas namu ir būvēti XIX – XX gadsimtā, tas ir, tie ir pietiekami pieklājīga vecuma – ap 30 – 40 gadu veci, taču ir arī 100 gadus vecas ēkas! Tieši tik cienījamā vecumā ir arī balkoni. Taču pat vienā un tajā pašā mājā balkoni var atšķirties. Viss ir atkarīgs no uzturēšanas apstākļiem un mērķiem, kādiem konstrukcija tiek izmantota. Portāls riga.lv apkopojis balkonu un lodžiju lietošanas noteikumus: ko ar tiem drīkst un nedrīkst darīt.

Galvenā balkonu un lodžiju funkcija – iespēja ieelpot svaigu gaisu, neizejot no mājas. Tie (jo īpaši balkoni) nav paredzēti paaugstinātai slodzei. Taču ļoti bieži mēs pārslogojam šo laukumu ar lielgabarīta lietām, kuras izmantojam reti – velosipēdiem, ragavām, mēbelēm, vai dažreiz tur vienkārši saliekam nevajadzīgas lietas.

Nav aizliegts uz balkoniem un lodžijām novietot mēbeles, taču tas jādara tikai tā, lai nepārkāptu ugunsdrošības noteikumus. Daudzstāvu mājās balkonos ir iestrādātas īpašas lūkas, kas paredzētas evakuācijai ugunsgrēka gadījumā. Piekļuvi šīm avārijas izejām nedrīkst noslēgt. Uz tām nedrīkst ne novietot mēbeles, ne aprīkot ar slēdzenēm. Tas ir minēts Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumos Nr. 83 (3. un 42.7. punkti).

Tāpat uz balkoniem nedrīkst glabāt gāzes balonus, viegli uzliesmojošas vielas un šķidrumus (55.7 un 84.4 punkti).

Veseli gaisa dārzi vai vienas vienīgas samtenes kastītēs, pētersīļi podiņos vai tomātu plantācija – to visu var audzēt uz balkoniem un lodžijās. Taču atkal ar vienu noteikumu: „puķu dobēm” nevajadzētu konstrukciju pārslogot, vai, nedod dievs, uzkrist kādam uz galvas vai sabojāt kāda cita īpašumu. Lietus un sniegs, kas uzsūcas augsnē, padara iekārtos puķu podus vēl smagākus, tas ir papildus slogs margām. Sākumā var šķist, ka šis svars ir nenozīmīgs: tas taču ir tikai viens puķu pids! Taču pēc tehniskajām īpašībām, ne balkoni (lodžijas) ne to margas nav paredzētas tam, lai tās tiktu noslogotas. Tāpēc balkonu apzaļumošanas konstrukcijas nav īpaši vēlamas. Taču kopumā šis jautājums ir uz dzīvokļu īpašnieku sirdsapziņu. Galvenais ir būt uzmanīgiem un ievērot drošības pasākumus.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.38 4.12.2.p nosaka: Galveno fasāžu izvirzījumi (erkeri, balkoni, jumtiņi virs ieejām u.c.) nedrīkst būt zemāk kā 3,0 m virs ietves, neatkarīgi no tās platuma. Zemāki izvirzījumi atļauti tikai tur, kur ietve platāka par 1,5 m, un tie drīkst izvirzīties ne vairāk kā 3 cm ik uz 30 cm ietves platuma, bet ne vairāk kā 30 cm. Visiem izvirzījumiem jābūt bez asām šķautnēm, kas varētu radīt traumas garāmgājējiem.

Vai uz balkona drīkst cept šašliku? Teorētiski var, bet praktiski ne visur. Ēdiena gatavošana svaigā gaisā nav aizliegta, ar noteikumu, ka netiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi. Tas nozīmē, ka nedrīkst izmantot atklātu uguni, bet gan īpaši  aprīkotu grilu. Pretējā gadījumā, redzot dūmu vālus no balkona, kaimiņi varētu izsaukt ugunsdzēsējus. Un tad šašliku ballīte būs beigusies. Taču ļoti daudz namu apsaimniekotāju kaut ko dedzināt uz balkoniem un lodžijās aizliedz,  tas ir minēts ēkas uzturēšanas iekšējās kārtības noteikumos. Tā, piemēram, daudzdzīvokļu namos Rīgas namu pārvaldnieks aizliedz „rīkot ugunskurus” uz balkoniem, vienalga, vai tas ir grils, vai atvērta tipa ogļu panna, tāpēc, ka tas ir reāls drauds iedzīvotāju drošībai un var negatīvi ietekmēt ēkas tehnisko stāvokli. Tāpēc, pirms kaut ko cept, labāk izlasīt nama apsaimniekošanas līgumu.

Vai jūs zinājāt, ka pirms pāris gadiem uz balkoniem nedrīkstēja žāvēt veļu? Par šādu rīcību varēja piešķirt sodu, tāpēc, ka pastāvēja Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 125, kuros bija minēts aizliegums visu acu priekšā žāvēt apakšveļu, t-kreklus un citus garderobes elementus. Tagad šie noteikumi ir atcelti un veļu var žāvēt svaigā gaisā!

Nekādā gadījumā balkona grīdu nevajadzētu noklāt ar linoleju. Zem tā uzkrājas mitrums, kas veicina metāla konstrukciju koroziju un bojāšanos. Vispiemērotākais ir flīžu segums, kas labi izskatās un aizsargā no nokrišņiem. Pat tāda vienkārša lieta kā laicīgi notīrīts sniegs pagarinās konstrukcijas kalpošanas laiku.

!Rīgā ir 12000 daudzdzīvokļu namu, 211 000 lodžiju un balkonu

Balkona īpašniekam par tā ārējo stāvokli jārūpējas patstāvīgi. Sakārtot, nepārblīvēt ar priekšmetiem, remontēt to. Piemēram, sava balkona margu apstrādi ar pretkorozijas līdzekli, veikt balkona grīdas flīzēšanu u.tml., lai uzlabotu balkona tehnisko stāvokli un padarītu to lietošanā ilgtspējīgāku.

Savukārt mājas pārvaldnieks nodrošina balkonu kopīpašumā esošo konstrukciju atjaunošanu un remontēšanu. Tieši mājas pārvaldniekam jāseko līdzi lodžiju un balkonu tehniskajam stāvoklim un savlaicīgi jāinformē iedzīvotāji par to remonta nepieciešamību, jāveido finanšu uzkrājumi, tāmes un iespējamo darbu plāni.

Ceri uz citiem, bet pats arī pieliec roku.

Visizplatītākās balkonu un lodžiju kaites ir konstrukciju balsta un rāmja korozija un betona plākšņu un apmetuma erozija. Lūk, pazīmes, kuras liecina par problēmām:

• vietām nobiris apmetums – tas nozīmē, ka mitrums iekļūst materiālos un drīz metāla konstrukcijas skars rūsa;
• klauvējot pa apmetumu, dzirdama dobja skaņa – tas nozīmē, ka apmetums šajā vietā ir atdalījies no nesošās konstrukcijas.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) darbinieki katru gadu apseko uzņēmumā apsaimniekotās dzīvojamās mājas, lai novērtētu balkonu stāvokli. Diagnostiku veic ne tikai no ārpuses, bet arī dzīvokļu iekšpusē, tāpēc šajā procesā tiek iesaistīt arī dzīvokļa iemītnieki.

RNP aicina iedzīvotājus informēt par balkonu stāvokli un šaubu gadījumā izsaukt RNP speciālistus, kas var profesionāli novērtēt balkona tehnisko stāvokli. Saņemot pieteikumu no dzīvokļa īpašnieka, RNP darbinieki sazinās ar pieteikuma iesniedzēju un vienojas par balkona apsekošanas dienu un laiku. Ikviens SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klients var pieteikt balkona apsekošanu, zvanot uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900 vai pie sava nama apsaimniekotāja.

Par balkona apskati nav jāmaksā, jo šis pakalpojums jau ir iekļauts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksā. Arī nelieli remontdarbi tiek veikti bez papildu samaksas.

Uz balkoniem un lodžijām smēķēt ir aizliegts - šis aizliegums attiecas arī uz elektroniskām cigaretēm. To paredz 2014. gada oktobrī pieņemtie grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”.

Patvaļīgi nav atļauts pārkrāsot lodžijas vai balkonus krāsās, kuras neietilpst ēkas projektā. Nevar savu balkonu pārkrāsot violetu ar sarkaniem punktiņiem, ja visi kaimiņu balkoni ir ar iedzeltenu apmetumu.

Turēt uz balkona dzīvniekus ir kategoriski aizliegts. Vienalga, vai tas ir liels suns vai mazs kāmītis. Piedevām nedrīkst pārvērst balkonus un lodžijas par mini trušu un vistu audzēšanas fermām. Dzīvnieku turēšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Ja šādi rīkojas kaimiņš, jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā, zvanot pa tālruni 67027402 vai iesniedzot sūdzību elektroniski www.pvd.gov.lv.