10 padomi, ka tikt vaļā no žurkām un prusakiem

Pavasarī pamostas viss dzīvais, tostarp arī kaitēkļi. Ja esat pamanījuši, ka pie atkritumu tvertnēm mājas pagalmā rosās žurkas, bet pēc gaismas ieslēgšanas virtuvē metas bēgt rūsgani, ūsaini prusaki, šis Rīga.LV raksts var izrādīties ļoti noderīgs.

Ja dzīvokļu īpašnieki pamana žurkas, peles vai prusakus, ir jāvēršas pie nama pārvaldnieka ar lūgumu nekavējoties veikt deratizācijas vai dezinsekcijas pasākumus dzīvojamās mājas koplietošanas telpās, tostarp pagrabā.  

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu tieši pārvaldniekam ir pienākums gādāt, lai ēkas koplietošanas telpās nebūtu grauzēju un kaitēkļu.

„Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) ir noslēdzis līgumu ar uzņēmumu, kas ir uzvarējis publiskā iepirkuma konkursā un pēc noteiktā grafika veic deratizāciju un dezinsekciju,” norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Deratizācijas vai dezinsekcijas izdevumi ir iekļauti ēkas apsaimniekošanas maksā.  

Grauzēji un kukaiņi mitinās tur, kur tie var atrast barību.

Neizmētājot ēdiena paliekas, kārtīgi aizverot atkritumu tvertņu vākus un sakopjot teritoriju ap tām, žurku un peļu nebūs.

To pašu var attiecināt arī uz kukaiņiem, kuri ieperinās dzīvokļos un sagādā daudz nepatīkamu brīžu to iemītniekiem.

Lai pasargātu savu mājokli no šiem nelūgtajiem viesiem, rūpīgi jānovāc ēdiena paliekas, regulāri jāiznes atkritumi, hermētiski jānoslēdz krāni un jārūpējas, lai izlietnēs un vannasistabās neuzkrātos slapjums.

Grauzēji lieliski iedzīvojas arī ar kaķiem - tie grauzējiem nav drauds. Tāpēc, ja jūs barojat pagalma kaķus, sekojiet līdzi, lai barošanas vieta būtu tīra, ievērojiet sanitārās prasības. Tas pats attiecas uz kaķu nakšņošanas vietām pagrabos. Rūpējieties par kaķiem - dariet to rūpīgi.

Dažas citas nelūgto viesu uzturēšanās vietas ir dažādi veikali, tirdzniecības bāzes, pamestas ēkas. Tirdzniecības vietās deratizācija tiek veikta regulāri, jo žurkas pie ēdiena skrien kā maratonā. Pēc tam, kad žurkas sāk iznīdēt, tās "bēg no kuģa" un iemitinās tuvējās mājās.

Žurkas un peles dievina pamestas mājas. Kad tās nojauc - meklē jaunas mājas kaut kur tuvumā.

Dezinsekcija būs daudz efektīvāka, ja to veiks vairāki kaimiņi vienlaikus, jo kaitēkļiem nesagādā grūtības pārvietoties no viena dzīvokļa uz citu.

„Dzīvojamajās telpās mēdz mitināties astoņu veidu galvenie kaitēkļi – rudie prusaki, gultas blaktis, blusas, drēbju kodes, faraonskudras, miltu melnuļi, zvīņenes un augļu sviļņi,” stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Nikolajs Savenkovs.

Ja vēl pirms desmit gadiem īsta daudzdzīvokļu māju sodība bija virtuves prusaki (Blatella Germanica), tad tagad to skaits ir būtiski sarucis. Iespējams, viens no iemesliem ir masveidīgā logu nomaiņa, kā ietekmē telpās ir sausāks gaiss, bet šiem tropu kaitēkļiem tāds klimats nav pa prātam.

„Gandrīz izzudušas ir arī drēbju kodes (Tineola Bisselliella), jo to iecienītie dabiskie audumi arvien vairāk tiek aizstāti ar sintētiskajiem,” atzīst N. Savenkovs. „Mūsdienās retāk var sastapt arī gultas blaktis (Cimex Lectularius). Cīņai pret minēto veidu kaitēkļiem jālieto aerosoli.

Savukārt cīņā pret faraonskudrām (Monomorium Pharaonis) aerosoli nepalīdzēs. Mēs redzam sagādniekus – viņi pienes barību mātēm, no kurām siltajā migā rodas arvien jaunas skudru paaudzes. Tās var Iznīcināt ar lēnas iedarbības indēm, piemēram, borskābi.”

Lai tiktu vaļā no miltu melnuļa (Тenebrio Molitor), kas bojā miltus un miltu izstrādājumus, hermētiski jānoslēdz šādu produktu uzglabāšanas trauki. Cīņā pret miltu melnuli palīdz arī produktu sakarsēšana cepeškrāsnī līdz 50–60 grādiem.

Viens no mūsdienās izplatītākajiem kaitēkļiem ir augļu svilnis (Plodia Interpunctella). Tīmeklis produktā ir pirmā pazīme, ka  tajā ir ieperinājies augļu svilnis. Šis kukainis ir ienācis no siltajiem austrumiem, tādēļ baidās no aukstuma. To var iznīdēt, produktus novietojot aukstumā.

Zvīņene (Lepisma Saccharina) mīt mitrās vietās. Lai izvairītos no tās, mājoklī nedrīkst pieļaut pelējuma veidošanos.

Nosaukums jau saka priekšā, ka kaķu blusas (Ctenocephalides Felis) visbiežāk no pastaigām pārnes kaķi. Tādēļ ieteicams tiem aplikt pretblusu siksniņas un mazgāt ar īpašiem šampūniem.

„Blusa ir ceļotāja. Tā var ieceļot līdz ar cilvēku no visdažādākajām vietām – pludmales, transporta vai veikala. To kodumi ilgi niez un izraisa alerģiskas reakcijas, blusas pārnēsā dažādas slimības,” klāsta N. Savenkovs.

Blusas var iznīcināt ar ķīmiskiem līdzekļiem.

 Veselības inspekcija  (turpmāk – Inspekcija) izskata dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzēju paziņojumus par komercdarbības uzsākšanu un Inspekcijas mājas lapā uztur datu bāzi par minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Kārtību, kādā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējs paziņo par komercdarbības uzsākšanu, noteikta 13.04.2014. Ministru kabineta noteikumos Nr 350 „Kārtība, kādā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējs paziņo par komercdarbības uzsākšanu”. Noteikumi paredz, ka pirms komercdarbības uzsākšanas pakalpojumu sniedzējam Inspekcijā  jāiesniedz iesniegums un darbinieku saraksts, kuri sniegs dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus, un viņu izglītību apliecinošus dokumentus.

Ja nama pārvaldnieks savlaicīgi neiznīcina nevēlamos ciemiņus, ar iesniegumu var vērsties Veselības inspekcijā (adrese – Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1011, tālr. 67081600), norādot iesniedzēja vārdu un uzvārdu, adresi un citu kontaktinformāciju. Inspekcija izskata iesniegumus par grauzēju un insektu  klātbūtni  un uzrauga, vai tiek veikta profilaktiskā deratizācija vai dezinsekcija. 

Iesniegumu var nosūtīt pa pastu, nodot personīgi vai iesniegt elektroniskā formā, izmantojot Veselības inspekcijas mājaslapas sadaļu Pakalpojumi.

Iesnieguma izskatīšana ir bezmaksas.

Ja 2015. gadā Inspekcija saņēma septiņus iesniegumus par grauzējiem, no kuriem divi bija pamatoti. Savukārt par kaitēkļiem tika saņemti deviņi iesniegumi, bet pamatoti izrādījās četri no tiem, tad  2016. gadā iesniegumu  skaits  par grauzējiem un insektiem Rīgas teritorijā ir pieaudzis līdz 29. Iesniegumiem , no kuriem 16 ir par insektiem, 9 par grauzēju klātbūtni, bet 4 iesniedzēji  norāda gan uz insektu, gan grauzēju klātbūtni  dzīvojamās, kā arī publiskās telpās  Pēc iesniegumu izskatīšanas, par pamatotām tiek atzītas 22 sūdzības. Kopumā valstī 2016. gadā saņemti 49 iesniegumi par problēmām ar grauzējiem un insektiem(pamatoti 37) .

Nemēģiniet iznīdēt žurkas savā mājā pašrocīgi! Deratizāciju un dezinsekciju veic īpaši apmācīti cilvēki, kam ir gan nepieciešamā izglītība, gan iemaņas. Veselības inspekcijā reģistrēto uzņēmumu saraksts atrodams mājaslapā.