Zaļās būvniecības sistēmas izveides priekšdarbi būs viena no Būvniecības padomes prioritātēm šogad

Zaļās būvniecības sistēmas izveides priekšdarbi būs viena no Latvijas Būvniecības padomes prioritātēm šogad, aģentūru LETA informēja padomes pārstāvji.

Latvijas Būvniecības padome, kas apvieno nozares 15 biedrību deleģētus pārstāvjus, ir noteikusi piecus galvenos darbības virzienus 2021.gadā. Padomes dalībnieki ir vienojušies, ka šogad jāturpina pilnveidot būvniecības regulējums, būvspeciālistu sertificēšanas sistēma, publisko iepirkumu sistēma, jāizveido priekšnoteikumi efektīvai zaļās būvniecības attīstībai un jāveic kvalitatīvas izmaiņas pašā Latvijas Būvniecības padomes darbības modelī.

Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norādīja, ka 2021.gads vēl tiks aizvadīts pandēmijas apstākļos, tomēr būvniecības nozares uzņēmēji un speciālisti ir pierādījuši, ka spēj droši darboties gan birojos, gan būvlaukumos. Tāpat Miķelsons uzsvēra, ka 2020.gadā nozares apgrozījums noturēts 2019.gada līmenī. 

"Šogad tiks turpināts darbs pie iesāktiem būvniecības nozares īstermiņa jautājumiem, būvniecības regulējuma un publisko iepirkumu procesu standartizācijas, lai mazinātu administratīvo slogu un pušu strīdus. Kā vidēja termiņa būtiska prioritāte ir definēta zaļās būvniecības sistēmas izveide, lai kopā ar valsts pārvaldi vienotos par jauniem nozares standartiem un ekonomikas atveseļošanās pasākumu programmu," skaidroja Miķelsons.

Izmaiņas būvniecības regulējumā nozīmētu apstiprinātus grozījumus ar skaidrāk definētām būvniecības procesa dalībnieku atbildībām Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, kā arī jauna Būvprojekta standarta izstrādi un obligātās apdrošināšanas sistēmas izveidi. Tāpat Būvniecības padomes ieskatā šajā gadā jāpārskata arī citi saistītie Ministru kabineta noteikumi, lai precizētu būtiskās prasības būvēm un vienkāršotu ēku pārbūves un pieņemšanas ekspluatācijā procedūras. 

Tiks turpināts darbs pie Būvniecības informācijas sistēmas otrās kārtas ieviešanas un tiks definētas prasības sistēmas trešās kārtas attīstībai, lai veicinātu nozares digitalizācijas priekšrocību izmantošanu.

Būvniecības padomes ieskatā nepieciešams veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" saistībā ar deleģējuma līgumu pārslēgšanu. Tāpat nepieciešams izstrādāt vienotas vadlīnijas sertificēšanas institūcijām, t.sk. precizēt ugunsdrošības projektēšanas un uzraudzības jomu atbildības.

Publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanā šajā gadā nepieciešama straujāka virzība, jo to nosaka esošā ekonomiskā situācija, kas izveidojusies pandēmijas rezultātā, uzskata Būvniecības padome. Lai būvniecības nozare tās plašākajā izpratnē varētu pārliecinoši reaģēt uz tirgus vajadzībām, nepieciešams izveidot publiskā pasūtījuma prognožu sistēmu vismaz turpmākajiem diviem līdz trīs gadiem ar iekļautu atbalstu no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas programmām. 

Būvniecības padomes pārstāvji norādīja, ka šajā gadā būtu jāredz rezultāts iepriekš iesāktajam darbam pie tipveidu līgumu ieviešanas. Līdz ar ES zaļā kursa uzstādījumiem, nepieciešams pārskatīt vadlīnijas par saimnieciski izdevīgākajiem kritērijiem, definējot tā saucamos zaļos kritērijus. Savukārt, lai publiskie iepirkumi būtu efektīvāki, jārisina standartu formu ieviešanas jautājums elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).

Latvijas būvniecības nozarei sekojot globālam pieprasījumam ir jāuzsāk kopīgas aktivitātes pie zaļās būvniecības sistēmas izveides, pirmkārt, būtu jānodefinē precīzāk, kas ir zaļās būvniecības prioritātes, kā arī jāveicina plašāku starptautiski atzītu zaļās būvniecības mērījumu sistēmu izmantošana, pavēstīja Būvniecības padomes pārstāvji. 

Sistēmas izveide jāskata kopā ar ES publisko investīciju programmām līdz 2027.gadam, to skaitā zaļajiem publisko iepirkumu kritērijiem. Būvniecības padomes ieskatā šajā sistēmā jāiekļauj arī ēku energoefektivitātes un aprites ekonomikas dimensija, ietverot būvgružu pārstrādes, siltumnīcefekta gāzu emisiju jautājumus būvniecībā, videi draudzīgo būvmateriālu izmantošanas veicināšanu un plašāku atbalstu sabiedrisko daudzstāvu koka un viedo ēku būvniecībai.

Būvniecības padomes pārstāvji arī norādīja, ka risināmo jautājumu skaits būvniecības nozarē nemazinās gadu no gada, iekavējas definēto uzdevumu un mērķu izpilde, kas neveicina nozares izaugsmi, tāpēc nepieciešams stiprināt nozares pārstāvību un sadarbības formātu ar nozari pārraugošo Ekonomikas ministriju un citām ministrijām. 

Latvijas Būvniecības padomes pārstāvji ir apņēmušies līdz šī gada septembrim pārskatīt Ministru kabineta noteikumus "Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība" un tur definēto sastāvu, pienākumus un tiesības, kas sekmētu nozares dialogu ar valsts pārvaldi un uz konkrētiem rezultātiem vērstu darbību.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz EM un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī ES starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padomes sastāvā ir 15 būvniecības nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji, kuri pārstāv aptuveni 6000 būvkomersantus un aptuveni 30 000 darba ņēmēju.