Saeima turpinās galīgajā lasījumā skatīt Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus

Šodien Saeima turpinās galīgajā lasījumā skatīt Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Grozījumus galīgajā lasījumā laika trūkuma dēļ nav izdevies pieņemt jau divas Saeimas sēdes pēc kārtas. Ņemot vērā, ka neizdiskutēti palikuši vairs tikai daži priekšlikumi, visticamāk, Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus varētu pieņemt šodien.

Pirmajā sēdē, skatot šos grozījumus, deputāts Viktors Valainis (ZZS) teica, ka Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumi izskatās pēc liela namīpašnieku lobija likumprojekta.

Politiķis pieļāva, ka daudzas šī likuma normas apstrīdēs Satversmes tiesā, kā vienu no neizprotamajām normām minot to, ka īrnieka nāves gadījumā īrnieka ģimenes loceklim, kurš iemitināts dzīvojamā telpā, trīs mēnešu laikā ir tiesības prasīt īres līguma noslēgšanu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, izņemot īres līguma termiņu, kuru nosaka ne ilgāku par desmit gadiem.

Valainis nepiekrīt šādam termiņam, uzskatot, ka tas ir pārāk īss. "Viss šis likums kopumā izskatās pēc liela namīpašnieku lobija likumprojekta," teica deputāts.

Savukārt deputāte Regīna Ločmele (S) akcentēja, ka problēma likumā ir tajā noteiktais ģimenes tvērums, paredzot, ka ģimenes locekļi ir tikai īrnieka laulātais un īrnieka un laulātā nepilngadīgie bērni. Bērni šai likumā skaitās līdz 18 gadu vecumam, tomēr Ločmele rosināja to noteikt līdz 24 gadu vecumam, ja viņi mācās kādā izglītības iestādē, tā vismaz nedaudz paplašinot ģimenes loku.

Tomēr deputāts Uldis Budriķis (JKP) minēja, ka likumā ir aptverti visi iespējamie radinieki un citas personas, ja par tām kā iemitinātajām personām noslēgta rakstveida vienošanās ar izīrētāju.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Budriķis, šobrīd dzīvojamo telpu īri regulē teju pirms 30 gadiem pieņemtais likums "Par dzīvojamo telpu īri", kas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai un ir novecojis pēc būtības.

Politiķis uzsvēra, ka izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, bet visi strīdi jārisina caur tiesu, kas ir sarežģīts, dārgs un ilgs process, kas var vilkties pat gadiem ilgi. Tāpat atsevišķas personas to izmanto ļaunprātīgi un kropļo īres tirgu, piebilda Budriķis.

"Tādēļ šobrīd valstī netiek veiktas mērķtiecīgas un sistēmiskas investīcijas tā sauktajos īres namos, jo šādu ar nepamatotiem strīdiem saistītu risku iecenošana radītu nesamērīgi augstas īres maksas un telpu nepieejamību," pauda deputāts.

Viņš skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais likums, ir atbildības un tiesību līdzsvars starp izīrētāju un īrnieku, ievērojami ātrāka un vienkāršāka strīdu risināšana starp īrniekiem un izīrētājiem, ierobežoti līguma termiņi un skaidri nosacījumi par iespējām grozīt īres maksu, kā arī vienkāršāka īrnieku izlikšana no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma nosacījumus.

Atvieglotā kārtībā, lai gūtu publisko ticamību, būs tiesība ierakstīt īres līgumus zemesgrāmatā, kas attiecīgi dos drošības spilvenu abām pusēm. Īrniekam drošību īres līguma spēkā esamībai dzīvojamo telpu īpašnieka maiņas gadījumā, savukārt izīrētājam dots garants īsākai strīdu risināšanai, ja īrnieks būtiski pārkāpj īres līguma nosacījumus, atklāja Saeimas deputāts.

Vienlaikus politiķis minēja, ka, pēc Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aplēsēm, piecos gados pēc jaunā īres likuma stāšanās spēkā investīciju apjoms jaunu īres namu būvniecībā var sasniegt pat 150 miljonus eiro gadā jeb vairāk nekā 750 miljonus eiro piecu gadu laikā. Savukārt jaunā īres likuma virzība ir bijis katalizators, lai attīstītāji izveidotu pirmo īres namu investīciju fondu Baltijā, kotējot to "Nasdaq" biržā.

Likumprojektā ir iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Atbalstīts arī regulējums citā jautājumā - brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājs brīdinājumā obligāti norāda saistību, tās kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes sekas.

Likumprojektā ietverta arī norma, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

Tāpat jaunajā regulējumā noteikts, ka īrnieka pienākums būs atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izņemot gadījumu, ja īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu būs noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa būs apmierinājusi īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu.

Izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.