Ekonomisti: Ar atbalstu infrastruktūras būvniecībai valdība izvēlas ērtāko ekonomikas "sildīšanas" risinājumu

Valdība, plānojot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 219 miljonus eiro infrastruktūras objektu būvniecībai, izvēlas vienkāršāko un ērtāko ekonomikas "sildīšanas" risinājumu, atzina aģentūras LETA aptaujātie banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pauda, ka Covid-19 pandēmijas kontrolēšanai ieviestie ierobežojumi nomoka ekonomiku un tā ir šis krīzes īpatnība, kuras dēļ stimulu iespējām ir savi limiti un primārajam fokusam jābūt iedzīvotāju un nozaru atbalstam šo periodu pārziemot.

"Būvniecību vīruss ir skāris, bet salīdzinoši maz, tomēr izaugsme ir pierimusi. Pat, ja šī nauda tiek novirzīta gataviem projektiem, neizbēgami paies laiks līdz tos sāks un tos pabeigs. Nozare to novērtēs, jo nenāksies pievērsties mazāk ienesīgiem projektiem, kaut arī piešķirtais apjoms uz kopējiem apjomiem nav milzīgs," teica Gašpuitis.

Ekonomists piebilda, ka ekonomikai atveroties, ienākot Eiropas fondiem, attīstoties "Rail Baltica", pieprasījums atgūsies un strauji izsmels būvniecības nozares jaudas.

"Šāds plānotais valdības lēmums ir ērts īstermiņa risinājums un, ņemot vērā daudzu nozares pārstāvju politisko tuvību ar politiķiem, loģisks. Sarežģītāk, bet noderīgāk ilgtermiņā, būtu pastiprināt investīcijas produktivitātes, eksportspējas, izpētes un inovāciju un citu jautājumu straujākai progresēšanai, bet no tā politiskās dividendes iegūt ir grūtāk," pavēstīja Gašpuitis.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka ekonomikas mugurkaulu - uzņēmējus, kā arī iedzīvotājus - pandēmijas krīzes laikā atbalstīt ir ļoti svarīgi, nepieciešams krīzes atbalsts, lai palīdzētu ekonomikai pārziemot.

"Bet valdībai jādomā arī par pasākumiem, kas ekonomiku sildītu - dotu darbu uzņēmējiem un darba vietas iedzīvotājiem. Visvienkāršāk to darīt, ieguldot dažādos būvniecības projektos. Redzam, ka tas arī šobrīd notiek. Tomēr atšķirībā no klasiskām krīzēm, būvniecība nav starp pandēmijas ietekmē smagāk cietušajām nozarēm, tādēļ, novirzot lielus līdzekļus infrastruktūras projektu īstenošanai īsā laika sprīdī, būvniecības cenu lēciena risks ir visai reāls. Tāpat arī ir bažas par projektu kvalitāti, ja termiņi tiek saspiesti," skaidroja Buceniece.

Viņa prognozēja, ka liela daļa šo atbalstīto projektu, visdrīzāk, tiktu realizēti šī gada otrajā pusē vai nākamajā gadā - tas ir laiks, kad jau gaidāma straujāka ekonomikas atkopšanās. Buceniece piebilda, ka turklāt ekonomikā sāks aktīvāk ieplūst arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kā arī "Rail Baltica" nauda, kas arī sildīs būvniecību, tāpēc, plānojot projektus un to ieviešanas termiņus, jādomā par to, lai nepārkarsētu nozari un visu ekonomiku.

"Šobrīd ir jāiegulda gudri un jādomā ne tikai par to, kā palīdzēt ekonomikai ātrāk atgūties no pandēmijas, bet arī par nākotnes izaugsmi. Pēdējo 20 gadu laikā esam veikuši lielu progresu, lai pietuvotos ES vidējam ienākumu līmenim, tomēr pēdējos gados progress ir bijis ļoti lēns un mūsu baltiešu kaimiņi ir aizsteigušies mums vēl vairāk priekšā. Šī ir mūsu iespēja to mainīt. Ieguldījumi jācenšas sasaistīt ar citiem strukturāliem uzlabojumiem ekonomikā un uzņēmējdarbības veicināšanu, kas turpmākajos gados nestu papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā," pauda Buceniece.

Ekonomiste norādīja, ka tā noteikti var būt arī infrastruktūra, piemēram, reģionālo autoceļu sakārtošana administratīvās reformas kontekstā ir atbalstāma un, ja tiks veikta kvalitatīvi, sekmēs reģionālo uzņēmējdarbību. Virzieni, kuros būtu jāskatās, noteikti ir jau zināmie, piemēram, izglītības un veselības aprūpes kvalitātes celšana, kā arī šobrīd arvien vairāk jāskatās zaļā kursa, digitalizācijas un inovāciju virzienā, uzskata Buceniece.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka ideāli būtu ja valsts sniegtu mērķētu atbalstu tiem strādājošajiem, uzņēmumiem un nozarēm, kuru darbība ir daļēji vai pilnībā apturēta, tomēr tas līdz šim ir izdevies tikai daļēji, un ir skaidrs, ka ekonomikai papildus atbalsts bija nepieciešams, un riski no pārāk maza atbalsta ekonomikai ir lielāki, nekā riski no tā, ja atbalsts ir nedaudz par lielu.

"Protams būvniecība tiešā veidā nepalīdzēs tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, taču kopējo ekonomiskas aktivitāti tas veicinās. Arī alternatīvu nemērķētai ekonomikas stimulēšanai nav ļoti daudz. Piemēram, stimulējot ekonomiku ar tiešiem maksājumiem iedzīvotājiem vai kādiem nodokļu samazinājumiem daļa stimula var palikt uzkrājumos, un vēl daļa aizies importā. Būvniecībā ir liels vietējā patēriņa īpatsvars, un publiskās infrastruktūras kvalitāte ir arī nepieciešama ilgtermiņa izaugsmei, tādēļ investīcijas publiskajā infrastruktūra noteikti nav sliktākais instruments šādai nemērķētai ekonomikas stimulēšanai," skaidroja Āboliņš.

Viņš nenoliedza, ka ar papildus atbalstu ir risks "karsēt" būvniecības nozari un veicināt cenu kāpumu, bet šogad šis risks šķiet mērens. Āboliņš piebilda, ka privātais sektors ar savām investīcijām šobrīd vēl ir diezgan piesardzīgs un valsts kopbudžetā šogad bija plānots investīciju kritums.

"Gada sākumā vairāki apsteidzošie rādītāji lika domāt, ka būvniecībā Latvijā šogad ir gaidāms neliels kritums. Ar šo finansējuma "piešprici" šobrīd varam rēķināties ar mērenu pieaugumu būvniecībā, taču ar tālāku izdevumu kāpināšanu būtu jābūt piesardzīgiem. Kopējais ekonomikas atbalsta apmērs jau sāk pārsniegt sagaidāmo ekonomisko zaudējumu apmēru un vajadzētu izvairīties no nevajadzīga valsts parāda pieauguma," pauda Āboliņš.

Vienlaikus, atgādināja Āboliņš, ir svarīgi atcerēties, ka 2022.gadā ekonomikā sāks plūst ES ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļi, "Rail Baltica" būvniecība uzņems apgriezienus un arī privātais sektors varētu kļūt aktīvāks, ja šogad veiksmīgi izdosies pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Tādēļ papildus stimuli būvniecībā nākošajos gados var radīt daudz būtiskākus pārkaršanas riskus, prognozēja Āboliņš.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets lēmumu par 219 miljonu eiro sadalījumu ministriju augstas gatavības projektiem pieņems nākamnedēļ, 16.martā.

Minētais jautājums bija iesniegts izskatīšanai ceturtdienas valdības sēdē, tomēr lemšana tika atlikta, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija iesniegusi pilnu sarakstu ar tās plānotajiem investīciju projektiem.

Kopumā IZM pieprasījusi līdzekļus līdz 40,95 miljonu eiro apmērā, tomēr par daļu no projektiem 9,1 miljona eiro apmērā vēl ir jāprecizē atsevišķi juridiskie un tehniskie īstenošanas aspekti. Minēto summu IZM plāno ieguldīt Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūrā.

LETA jau vēstīja, ka kopumā plānots atbalstīt astoņu ministriju iesniegtos finanšu līdzekļu pieprasījumus, kas tiks segti no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Ārlietu ministrija pieprasījusi līdzekļus līdz 1,1 miljona eiro apmērā, pārbūves veikšanai Latvijas valsts īpašumā Parīzē, kurā ir izvietota Latvijas vēstniecība Francijā un Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība OECD.

Iekšlietu ministrija pieprasījusi līdz 27,3 miljoniem eiro pasākumam "Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana iekšlietu nozarē", tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku būvniecībai, kā arī ēkas iegādei un pārbūvei Valsts policijas vajadzībām.

IZM pieprasījusi līdzekļus līdz 40,95 miljonu eiro apmērā būvdarbiem augstas gatavības IZM resora izglītības attīstības projektiem, tostarp līdz 5,17 miljoniem eiro pieprasīti Kultūras ministrijas (KM) profesionālās izglītības iestādēm. Sadalījumu pa projektiem IZM iesniegs tuvāko nedēļu laikā.

Satiksmes ministrija pieprasījusi līdzekļus līdz 55 miljonu eiro apmērā autoceļu projektu īstenošanai, atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma "Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu" minētajam. VSIA "Latvijas valsts ceļi" nodrošinās iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem, kuru īstenošanas termiņš ir 2021.gads.

Tieslietu ministrija pieprasījusi līdzekļus līdz 5,46 miljonu eiro apmērā vienota valsts tiesu ekspertīžu centra izveidei.

VARAM pieprasījusi līdzekļus līdz 54,3 miljonu eiro apmērā pašvaldību augstas gatavības pakāpes investīciju projektiem, kas īstenojami atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par nosacījumiem augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanai valsts līdzfinansējuma saņemšanai, par investīciju projektu izskatīšanu un finansējuma piešķiršanu, kuru izstrādās VARAM, ņemot vērā tās sagatavoto grozījumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kā arī nepieciešamo finansējumu Rīgas Austrumu maģistrāles posma otrās kārtai.

KM pieprasījusi līdzekļus līdz 17,29 miljonu eiro apmērā kultūrizglītības iestādēm, profesionālās mākslas iestādēm un mantojuma iestādēm, kā arī jau iepriekš norādīto IZM pieprasījumu par 5,17 miljoniem eiro KM profesionālās izglītības iestādēm.

Savukārt Veselības ministrija pieprasījusi līdzekļus līdz 18,2 miljonu eiro apmērā ārstniecības iestāžu vēsturisko korpusu atjaunošanai, energoefektivitātes paaugstināšanai, renovācijai, infrastruktūras uzlabošanai, kā arī informācijas tehnoloģiju sistēmu risinājumiem.

Līgumiem par projektu īstenošanu jābūt noslēgtiem līdz 2021.gada 1.augustam.