Swedbank: Mājokļu pieejamība pērn uzlabojusies gan Rīgā, gan vairumā lielākajās reģionu pilsētās

Pagājušajā gadā gan algas, gan dzīvokļu cenas augušas, algu kāpumam saglabājoties straujākam par cenu pieaugumu, līdz ar to uzlabojusies mājokļu pieejamība gan Rīgā, gan vairumā reģionu pilsētās, otrdien jaunākā "Swedbank" mājokļu indeksa prezentācijā sacīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Viņa pastāstīja, ka, Covid-19 pandēmijai sākoties, daudzi gaidīja strauju nekustamā īpašuma cenu kritumu, bet realitāte izrādījās cita - mājokļu cenas Rīgā kopumā augušas, un arī teju visās reģionu pilsētās vērots kāpums.

Tā Rīgā kopumā mājokļu cenas pērn augušas par 3,3%, tostarp jauno projektu cenas augušas par 4,4%, bet sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās par 1,9%. Arī reģionu pilsētās mājokļu cenas pārsvarā augušas - Valmierā par 10,8%, Jelgavā par 4,3%, Daugavpilī par 2,8%, Liepājā par 0,5%, un tikai Cēsīs novērots mājokļu cenu samazinājums par 5,2%.

Vienlaikus novērots arī vidējās algas pieaugums, kas veicināja mājokļu pieejamības pieaugumu. Rīgā vidējā alga pērn augusi par 4,2%, sasniedzot 971 eiro mēnesī. Daugavpilī novērots algas pieaugums par 10%, sasniedzot 651 eiro mēnesī, Liepājā par 8,3% (839 eiro mēnesī), Cēsīs par 8,2% (792 eiro mēnesī), Valmierā par 7,7% (833 eiro mēnesī), bet Jelgavā par 4,3% (794 eiro mēnesī).

Zorgenfreija skaidroja, ka mājokļu pieejamība pērn uzlabojusies Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Cēsīs. Mājokļu pieejamība pērn nav mainījusies Jelgavā, bet Valmierā tā pērn ir pasliktinājusies, jo bijis straujš mājokļu cenu kāpums. No apskatītajām reģionu pilsētām tieši Valmierā dzīvokļu pieejamība vidējai mājsaimniecībai ir viszemākā, kamēr visaugstākā tā ir Daugavpilī.

"Pērn otrajā ceturksnī Covid-19 radītās piesardzības dēļ darījumu skaits strauji kritās visā Latvijā, taču gada otrajā pusē aktivitāte atjaunojās, darījumu skaitam ceturtajā ceturksnī Liepājā un Rīgā pat sasniedzot augstāko līmeni vairāk nekā 10 gadu laikā. Jāatzīmē, ka pandēmijas upuris bija otrreizējais tirgus, kamēr darījumu skaits jaunajos projektos pat būtiski audzis," sacīja Zorgenfreija.

Pēc "Swedbank" datiem visvairāk darījumu pērn noticis ar sērijveida dzīvokļiem - 58%. Ar jauno projektu mājokļiem ārpus Rīgas centra notikuši 22% darījumu, ar mājokļiem centra ēkās - 10% darījumu, ar mājokļiem jaunajos projektos centrā - 10% darījumu.

Zorgenfreija pastāstīja, ka darījumu aktivitāti pērn visaugstākā bijusi Liepājā un Rīgā. Liepājā uz 10 000 iedzīvotājiem pērn veikts 11,1 mājokļu iegādes darījums, bet Rīgā - 9,9 darījumi. Daugavpilī uz 10 000 iedzīvotājiem pērn veikti 7,2 darījumi, Jelgavā - septiņi darījumi, Cēsīs - 6,6 darījumi, bet Valmierā - 5,8 darījumi. 

Vidējā dzīvokļa cena, par kādu veikti darījumi, pērn Rīgā bijusi 50 000 eiro, Valmierā - 39 000 eiro, Jelgavā - 35 000 eiro, Cēsīs - 30 000 eiro, Liepājā - 27 000 eiro, bet Daugavpilī - 20 000 eiro. 

Saskaņā ar "Swedbank" veiktajiem aprēķiniem ilgākais laiks pirmās iemaksas sakrāšanai pērn bija Rīgā - 17 mēneši. Saņemot vidējo algu, pirmās iemaksas sakrāšanai Valmierā nepieciešami 16 mēneši, Jelgavā - 15 mēneši, Cēsīs - 13 mēneši, Liepājā - 11 mēneši, bet Daugavpilī - 10 mēneši. 

"Swedbank" mājokļu pieejamības indekss mēra mājsaimniecības iespējas iegādāties mājokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Indekss mēra, vai mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai, var atļauties iegādāties 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli, hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzot ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.