Uz Latvijas autoceļiem sākušies remontdarbi

Valsts ceļu tīklā ir uzsākusies būvdarbu sezonā un vairākos posmos autobraucējiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Patlaban lielākie satiksmes ierobežojumi ir Latgalē, Rēzeknes apvedceļa posmā no Greivuļiem līdz Greiškāniem un Kurzemē uz reģionālā autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) pie Grenčiem.

Remontdarbi notiek vairākos objektos Latgalē. Tāpat uz Vidzemes šosejas Augšlīgatnē turpinās lielizmēra caurtekas remonts un autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Remontdarbi un satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām starp rotācijas apļiem satiksmi vienā posmā regulē luksofori un ātruma ierobežojums ir 50 un 70 km/h;
• uz Vidzemes šosejas Augšlīgatnē turpinās Līgatnes caurtekas remontdarbi. Ieviesti ātruma ierobežojumi 30, 50 un 70 km/h un platuma ierobežojums 3,25 m. Satiksme var būt palēnināta;
• Rēzeknes apvedceļa posmā no Greivuļiem līdz Greiškāniem ātrums ierobežots līdz 70 km/h un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 min.;
• uz Daugavpils šosejas uz ceļa pārvada pār dzelzceļu netālu no Lūbastes satiksme tiek organizēta pa vienu joslu  ar luksoforiem, vadstatņiem un ceļazīmēm. Noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Remontdarbi un satiksmes ierobežojumi uz valsts reģionālajiem autoceļiem:

• uz autoceļa Pļaviņas–Madona–Gulbene (P37) posmā no Pļaviņām līdz Aiviekstei trijos posmos satiksme tiek regulēta ar luksoforiem. Remontposma šķērsošana var prasīt 25 minūtes;
• uz autoceļa Iecava–Stelpe (P92) no Nīzeres līdz autoceļam Ķekava–Skaistkalne (P89) ātrums ierobežots līdz 70 un 50 km/h un paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks ir 7 minūtes;
• autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Līduma līdz Grenčiem, kur tiek veikti ceļa pārbūves darbi, noteikti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, kā arī piecos posmos satiksme tiek regulēta ar priekšrocības ceļa zīmēm. Posma šķērsošana var prasīt līdz 17 minūtēm;
• autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Kūlu kapiem līdz Kuldīgas novada robežai ieviesti ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h un satiksmi regulē ar ceļa zīmēm.

Remontdarbi un satiksmes ierobežojumi uz tiltiem:

• Upesgrīvā uz autoceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) notiek tilta pār Grīvas upi remonts. Tiek veikta pagaidu tilta izbūve. Objektā nav būtisku satiksmes ierobežojumu;
• pie Litenes autoceļa Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) 18,6.km notiek Pededzes tilta remontdarbi un noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h;
• uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Daudzevas autoceļa Sērene–Kalnieši (P86) 7,56.kilometrā satiksme tiek regulēta pa vienu joslu ar luksoforu un noteikts ātruma ierobežojums 30 km/h;
• uz autoceļa Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (P95) notiek Svētes tilta pārbūve un satiksme tiek organizēta ar luksoforiem;
• autoceļa Nīgrande–Dzidras–Lietuvas robeža (V1167) 12,1.kilometrā slēgta satiksme uz tilta pār Losi. Satiksme tiek nodrošināta pa apbraucamo ceļu.

Pavasara šķīdoņa dēļ noteiktie autotransporta masas ierobežojumi saglabājas 402 valsts autoceļu posmos ar grants segumu. Visvairāk ierobežojumu ir Madonas apkārtnē – 59 posmos, Alūksnes apkārtne – 51 posmā, Ludzas apkārtnē – 44 posmos un Dagdas apkārtnē 42 posmos. Savukārt visi ierobežojumi atcelti Cēsu, Dobeles, Jēkabpils, Liepājas un Talsu apkārtnē.

Ierobežojumi tiek ieviesti, izvērtējot katra ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju, tāpēc posmu skaits, kur tie ir aktuāli, var mainīties katru dienu. Karte ar masas ierobežojumiem pieejama šeit.

Autotransporta masas ierobežojumi tiek ieviesti, lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti. Ierobežojumu laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.

Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, jo uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.