Pasniegs Latvijas Arhitektūras gada balvu

Arhitektūras gada balvas 2021 finālam izvirzīti 11 nominanti. 

Atlases žūrija izlēmusi konkursa finālam virzīt Dziesmu svētku estrādes pārbūvi Mežaparkā, dzīvojamā kvartāla "Lindenholma" pirmo kārtu, Rūmenes muižas kūts pārbūvi par izstāžu telpu un apartamentiem, Stūķu kūts pārbūvi par dzīvojamo ēku Cēsu novada Kārļos, "Roche" biroja ēkas pārbūvi Miera ielā, MAD arhitektūras kultūrtelpu Elizabetes ielā 2.

Tāpat finālam izvirzīta individuālā dzīvojamā ēka "Trīs plātņu māja" Mārupē, individuālā dzīvojamā ēka "House 61" Jūrmalā, individuālā dzīvojamā ēka "Villa Dālija" Rīgā, Ogres centrālā bibliotēka un ekspozīcija "Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai" Venēcijas arhitektūras biennālē.

Ozola sacīja, ka nominantu sarakstā atbalsojas šī gada tēma "Kopā būt" - starp izvirzītajiem darbiem ir gan viena no lielākajām būvēm Latvijas vēsturē - Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, kurā vienkopus var pulcēties vairāk nekā 40 000 cilvēku, gan četras individuālās dzīvojamās mājas, kurās kopā sanākt ģimenēm, radiem un draugiem. Tāpat arhitektu biroja NRJA veidotā "MAD arhitektūras telpa" saliedēja arhitektu kopienu, savukārt "Lindenholmas" dzīvojamais kvartāls piedāvā zaļus, no auto transporta brīvus pagalmus, kur satikties kaimiņiem.

Savukārt atlases žūrijas pārstāvis arhitekts Andris Kronbergs piebilda, ka vārdkopas "Kopā būt" interpretācija arhitektūras un vides veidošanas praksē, globālās pārkaršanas, pandēmijas un pēcpandēmijas apstākļos, žūrijas prāt, ir svarīgs un vērtējams apstāklis, izvērtējot arhitektūras gada balvai iesniegtos darbus.

"Vērtējām, vai un kā darbs veicina vai neievērtē kopā būšanas svarīgo apstākli, piemēram, kā sabiedrisko ēku plānojumi, funkcionalitāte un radītā atmosfēra veicina vai neatbalsta ēkas lietotāju savstarpējas satikšanās, sadarbības un visu veidu radošās izpausmes. Vai arī, kāda ietekme objektiem, kas īstenoti par publiskajiem līdzekļiem ir uz sabiedrību kopumā - vai tas ir radījis pamanāmu "kopējo sabiedrisko labumu", vispārizglītojošā, ētiskajā un citos līdzīgos parametros," pauda Kronbergs.

Visi Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie darbi ir vērtēti pēc vienādiem un vienlīdz svarīgiem kritērijiem - ideja un koncepcija, projekta vienotība jeb vai darbu iespējams uzskatīt par vienotu veselumu, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība.

Pēc Arhitektu savienībā minētā, "Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021" pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Konkursā tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021" atlases žūrijā ir arhitekts Andris Kronbergs ("Arhis arhitekti", "Latvijas Arhitektūras gada balva 2020" "Grand Prix" saņēmējs), 2020.gadā godalgoto objektu autori - Ilze Liepiņa ("Sudraba arhitektūra") un Oskars Vāvere ("RUUME arhitekti"), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, kā arī rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Gada balva ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Kultūras ministriju.