Siltumizolācijas materiāli, kas tiek izmantoti mūsdienu ēku būvniecībā, palīdz izvairīties no siltuma zudumiem, samazināt apkures, kā arī gaisa kondicionēšanas izdevumus. Tas savukārt var uzlabot ēkas ilgtspējības – enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda izdales apkārtējā vidē – raksturlielumus. Dažiem no šiem materiāliem piemīt arī skaņas izolācijas īpašības.

VĒRTĒTI TIEK DAUDZI TEHNISKIE RAKSTURLIELUMI

Bet kurš ir vislabākais? Katrs no daudzajiem dažādu siltumizolācijas materiālu ražotājiem slavē savu produkciju, un daļēji viņiem ir taisnība – katram materiālam piemīt gan savas priekšrocības, gan savi trūkumi.
Daudzi speciālisti uz jautājumu, pēc kura raksturlieluma vajadzētu izvēlēties siltumizolāciju, atbild – pēc tā, kurš ir visbūtiskākais. Tam vajadzētu labi pildīt savu pamatuzdevumu – izolēt siltumu. Tas nozīmē, ka tā siltuma caurlaidības koeficientam λ vajadzētu būt pēc iespējas mazākam: šis lielums norāda, cik ātri siltums izlaužas cauri siltinājuma slānim. Tas vairs nav nekāds jaunums, ka ir siltināšanas materiāli, kuru λ ir vienāds ar 0,022–0,043 W/m•K. Bet nesen tika izveidots materiāls no silīcija aerogela – ļoti blīvi pavedieni, kas sapresēti paklājiņā, kura deklarētā siltuma caurlaidība ir 0,019 W/m•K!
Bez siltuma caurlaidības speciālisti izdala vēl dažus svarīgus katra siltumizolācijas materiāla raksturlielumus. Tā ietekme uz ekoloģiju (tam nevajadzētu izdalīt apkārtējā vidē kaitīgas vielas), noturība pret mitrumu (nevajadzētu to uzsūkt, vismaz ne lielos daudzumos), tvaika necaurlaidība, noturība pret sēnīšu infekcijām un pelējumiem, montāžas vienkāršums un ilgmūžība.
Lai nekļūdītos ar ēkas siltināšanu, painteresējieties, kādi ir tirgū piedāvāto materiālu iepriekš nosauktie raksturlielumi. Svarīgi ir arī tas, lai siltinājuma slānis kaut mazliet saglabātu plastiskumu (lai izvairītos no ieplīsumiem un citiem defektiem), turklāt svarīga ir arī tā ķīmiskā izturība un ugunsizturība. Un, protams, pēc visiem šiem svarīgajiem raksturlielumiem vajadzētu novērtēt arī tā cenu.

EKSTRUDĒTAIS PUTUPLASTS (XPS) IR VIENS NO POPULĀRĀKAJIEM

Visā pasaulē zināms, bet pēc izolācijas īpašībām mazliet atpaliek no modernākajiem materiāliem – polistirola putuplasts (EPS) arvien vairāk atdod savas pozīcijas ekstrudētajam putuplastam. Izmantojot unikālas tehnoloģijas, kļuva iespējams ražot materiālu ar slēgtām šūnām. Starp galvenajām jaunā materiāla īpašībām jāizceļ zemā siltumcaurlaidība, lielā spiedes izturība un minimālā ūdens uzsūkšana.



Izmantojot šo materiālu, kļuva iespējams samazināt sienu biezumu, saglabājot vai pat palielinot konstrukcijas kopējo siltuma izolētspēju. Proti, izmantojot siltumu izolējošās plāksnes, kas izgatavotas no ekstrudētā putuplasta, siltuma zudumus iespējams samazināt par 70–80%. Ar tām visbiežāk no ārpuses tiek siltinātas ēku fasādes – tādējādi nama sienas vienmēr būs sausas, uz tām neveidosies pelējums un puvums, tādēļ ēka ilgu laiku saglabās savu komfortablo un ekoloģisko mikroklimatu. Ekstrudētā putuplasta plāksnes malās ir grope, kas ļauj cieši savienot plāksnes, minimizējot šuves biezumu. Reizēm – gadījumos, kad siltināmā ēka ir atzīta par arhitektūras vai vēstures pieminekli un tās fasādi nedrīkst mainīt, vai arī ārējās siltināšanas darbi nav iespējami – siltinājuma slānis ir jāstiprina sienu iekšpusē.

Sabiedrība „Technonicol“ ekstrudētā putuplasta cienītājiem piedāvā savu visaugstākās kvalitātes produktu – XPS ТЕCHNONICOL CARBON, kas izceļas ar daudzām svarīgām īpašībām, tādām kā zema siltuma caurlaidība, salizturība un ilgmūžība. Savas iekšējās struktūras dēļ tas izceļas ar lielu izturību pret deformāciju, neabsorbē ūdeni, nesaraujas un neuzbriest, nepūst un ir ķīmiski izturīgs. Uzlaboto fizisko un ķīmisko īpašību dēļ TECHNONICOL CARBON izceļas ar lielisku siltuma izolētspēju. Tā kā tas ir izturīgs pret spiedi, tas veido vienmērīgu un cietu pamatu, bet tas būtiski paildzina visas termoizolācijas sistēmas ekspluatācijas laiku. Iekšējās struktūras dēļ uzlabojas materiāla siltumizolācijas īpašības, palielinās izturība pret deformāciju un tiek nodrošināta īpaši maza ūdens absorbcija.

ARVIEN POPULĀRĀKAS KĻŪST ARĪ POLIIZOCIANURĀTA PUTAS (PIR)

Poliuretāna PIR plāksnes ir veidotas no cietām, pilnībā noslēgtām porām, kuras veido vairāk nekā 95% no struktūras. Šīs plāksnes neuzsūc ūdeni, kā arī saglabā nemainīgas īpašības visu ekspluatācijas laiku. Katrs noslēgtais, ar gaisu pildītais burbulītis darbojas kā maziņš termoss, tādējādi rezultātā tiek iegūts pavisam mazs siltuma caurlaidības koeficients λ – tikai 0,022 W/m•K. Salīdzināšanai: PIR siltuma izolācijas biezums, kas nepieciešams tās pašas R vērtības sasniegšanai, ir tikai 66 mm, kamēr tā tuvākajiem konkurentiem – ekstrudētajam putuplastam XPS – vajadzēs 90 mm, standarta polistirola putuplastam EPS – pat 111 mm, bet minerālvatei – visus 114 mm. Varētu domāt, ka tā nav īpaši liela atšķirība, bet, jo plānāks ir siltuma izolācijas slānis, jo vienkāršāka ir tā stiprināšana, nepieciešams mazāk stiprināšanas punktu, uz būvkonstrukcijām gulstas mazāka slodze, bet tas viss savukārt nozīmē raitāku darbu un mazāku konstrukcijas kopējo cenu.



Vēl viena poliuretāna plāksnes, kā siltināmā materiāla, priekšrocība ir tā, ka visus fasādes apdares stiprinājuma elementus iespējams montēt tieši caur to, nezaudējot siltumizolācijas īpašības. Karkasa metāls nevienā punktā nesaskaras ar mūri, tādējādi tiek novērsta pat mazākā iespēja rasties gareniskajiem siltuma tiltiem. Metāls pie mūra neskaras, jo skrūves pietiekami izolē plastmasas tapas. Tādējādi siltuma caurlaidīgā skrūvju metāla ietekme uz konstrukcijas siltumvadīšanas raksturlielumiem kļūst ārkārtīgi maza. No siltuma tiltiņiem palīdz izvairīties arī plāksnes sānu profils – tas ir izgrebts L burta veidā, garantējot siltu un hermētisku plākšņu savstarpējo savienojumu.

„Technonicol“ arsenālā ar šo moderno siltināšanas materiālu ir iespējams atrast arī tādu risinājumu, kas der ne tikai ēku fasāžu, bet arī to jumtu siltināšanai. Poliuretāna plāksnes LOGICPIR jau ražošanas laikā tiek pielāgotas dažādiem no plāksnēm veidotiem jumtu hidroizolācijas segumiem, pārklājot poliuretāna putu pildījumu ne tikai ar daudzslāņu foliju, bet, ja nepieciešams, ar stiklšķiedras audumu vai bitumenu, tādējādi uzlabojot siltumizolācijas slāņa saķeri ar jumta segumu. Tās iespējams stiprināt pie pamata mehāniski, vai arī līmēt ar izsmidzināmajām montāžas putām, kuras arī tiek izgatavotas uz poliuretāna bāzes. Šādā veidā pielīmējot LOGICPIR plāksnes, veidojas pilnībā hermētisks līmētais stiprinājums, bet atlikušajās gaisa spraugās mitrums neuzkrājas, kā arī neveidojas rasas punkts.