Atjaunotas mājas uzturēšana

Ikvienai mājai pēc renovācijas vajadzīgas rūpes un uzturēšana, lai tā kalpotu ilgi un efektīvi.

 

Gatavošanās atjaunošanai un pati renovācija prasa laiku. Tomēr ieguldītais darbs un resursi var nenest gaidītos augļus, jo ēka ilgtermiņā būs energoefektīva tikai tad, ja to pienācīgi uzturēs. Lai to sekmīgi darītu, ēkas apsaimniekotājam, mājas vecākajam vai būvinženierim jāizskaidro iedzīvotājiem, kā pareizi lietot atjaunoto ēku.

 

Apsaimniekotāja loma

Komercobjektos pasūtītāji nereti prasa būvniekiem iesniegt ēkas lietošanas instrukciju, kas ietver daudz svarīgu aspektu, kuriem
ikdienā nepievēršam pietiekami daudz uzmanības, taču tie ir svarīgi, lai māju veiksmīgi ekspluatētu. Piemēram – kā mazgāt sienu, lai iespējami ilgāk saglabātu krāsojumu? Kā pareizi lietot durvis, lai nenolietotu mehānismus? Cik ilgi var turēt vaļā logus, lai nebūtu ievērojamu siltuma zudumu? Energoefektīvas ēkas lietošanas instrukcija noderētu arī dzīvojamām mājām, tomēr skaidrošana visbiežāk paliek apsaimniekotāja ziņā.

Tā kā renovēta māja paredz saimniekošanu pēc jauniem kritērijiem, apsaimniekotāja pienākums būtu visiem ēkas iedzīvotājiem sarīkot ekskursiju, kas izvestu cauri visiem nosacījumiem par mājas jēgpilnu apdzīvošanu. Tas palīdzēs saprast, ar kādu nosacījumu izpildi ēka sasniegs plānotos energoefektivitātes rezultātus, kā arī, iespējams, radīs mājas iedzīvotājiem kopīgu vēlmi rezultātu sasniegt. Ja mājas atjaunošanas procesā izbūvē jaunas, efektīvas vēdināšanas sistēmas, kas ventilāciju darbina automātiski, iemītniekiem nav regulāri jāvēdina personiskās telpas.

 

Nelielu bojājumu ietekme

Visiem mājas iemītniekiem būtu jāspēj noteikt, ja kaut kas ir saplīsis – vai tas būtu siltummezgls, vai bojāti siltumizolācijas slāņi, un nekavējoties par to jāziņo mājas apsaimniekotājam. Iedomāsimies situāciju, ka nav izolēti siltummezgla cauruļvadi un par to laikus nav informēts atbildīgais. Šādos gadījumos siltuma zudumi veidojas jau pie siltummezgla. Rezultātā tas kvalitatīvi nenonāk dzīvokļos vai, ja automātiskā siltummezgla vadības sistēma nav noregulēta un nedarbojas efektīvi, telpās, iespējams, nonāk pārmērīgs siltuma daudzums, kam nereti seko pastiprināta telpu vēdināšana. Tas var radīt 10–30% siltuma enerģijas zaudējumus ēkai kopumā.

Pat nelieli bojājumi var radīt fundamentālas pārmaiņas, kas atspoguļosies iedzīvotāju komunālajos rēķinos. Jāpiemin elementāras lietas – logi un durvis. Ja ir nosacījums durvis un koplietošanas logus ziemā turēt ciet, bet tie nav cieši noslēgti, ar lielu pārliecību var apgalvot, ka nauda būs izpūsta vējā.

 

Budžeta plānošana

Ja māja nesasniedz resursu ietaupījuma rezultātus, vispirms jājautā pašiem sev – kāpēc? Tādos gadījumos vērts vēlreiz kopā ar mājas apsaimniekotāju izskatīt visus punktus, atrast nepilnīgos apstākļus un turpmāk darīt pareizi. Ja gaidāmais siltuma vai elektroenerģijas ietaupījums nepiepildās, agri vai vēlu radīsies jautājums: kāda jēga bija ieguldīt pūles ēkas renovācijā?

Lai no tā izvairītos, pirmais solis ilgtspējīgas ekspluatācijas virzienā mājas iedzīvotājiem ir jautāt, bet apsaimniekotājiem – parādīt un pastāstīt, kur ir kļūdas un kā rīkoties pareizi. Ir svarīgi saprast, ka pēc darbu pabeigšanas viss tikai sākas, jo no ēkas iemītnieku rīcības būs atkarīgs, vai māja izpildīs energoefektivitātes prasības pēc būvniecības pabeigšanas.

Māju renovācijas procesā ir svarīga nianse, kas jāņem vērā apsaimniekotājiem. Ja nolemjam namu siltināt, jārīko energoaudits. Tā varēs prognozēt, kāda būs resursu ekonomija, un par ietaupījumu jāinformē iedzīvotāji. Taču nav nodrošināta iemītnieku izglītošana par to, kā rīkoties, ja atjaunošanā ieguldītais tomēr neatmaksājas un nepiepildās arī solījums par mazākiem rēķiniem.

Otrs solis ir laikus plānot kopējo budžetu, kurā tiek ietverti mājas apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumi.

 

Precīzi parametri

Lai nodrošinātu inženiersistēmu jeb ēkas asinsrites raitu darbību, vēlams to apkalpošanu un uzraudzību nodot profesionālām kompānijām, iepriekš definējot svarīgos parametrus. Piemēram, apkures sistēma nozīmīgi ietekmē ēkas energoefektivitātes rādītājus. Tāpēc svarīga apkures automātikas iestatījumu precizitāte, sūkņu, siltummaiņu, vārstu un citu iekārtu un elektrosistēmu tehniskais stāvoklis.

Jāņem vērā arī laikapstākļu un gadalaiku maiņa, kas nosaka telpu lietošanas iespējas. Savukārt vēdināšanas sistēmu un iekārtu uzturēšana kārtībā nodrošina ne tikai svaiga gaisa pieplūdi, bet arī koriģē telpu mikroklimatu, kas tieši ietekmē apkures sistēmas darbību un nodrošina higiēniski tīrāku dzīves vidi.

Kopš 2016. gada, kad Latvijā rit daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanas programma, ir iesniegti 988 māju renovācijas projekti, kuros kopumā plānots ieguldīt 420 miljonus eiro. Pusi jeb 50% izmaksu sedz ALTUM administrētie granti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Pašlaik renovācija ir pabeigta 258 mājās, un visiem to iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem, vecākajiem un būvinženieriem ir jāzina pareizas uzturēšanas paņēmieni.

 

Ieva Vērzemniece,
ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja

 

Didzis Skrodelis,
ALTUM Energoefektivitātes kompetences daļas vadītājs