Kāda ir mūsdienīga un energoefektīva darba vide?

Mūsdienās aptuveni 90 % laika pavadām iekštelpās. Tādēļ būtiski parūpēties par vidi, kurā uzturamies lielāko laika daļu. Nepiemērots apgaismojuma līmenis un pasliktināta gaisa kvalitāte bieži vien ir būtiskākie iemesli, kādēļ samazinās darbinieku produktivitāte un labsajūta. Šā gada 24. novembra Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā vebinārā “Mūsdienīga un energoefektīva darba vide” varēja uzzināt, kādi iekštelpu vides parametri ietekmē darbinieku produktivitāti un kā tos uzlabot, nodrošinot piemērotu apgaismojumu un gaisa kvalitāti, kā modernās inženiersistēmas palīdz risināt ar iekštelpu klimatu saistītās problēmas.

Kas ietekmē darba vidi?
 
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Aneka Kļaviņa skaidro, ka mūsu izjūtas jebkurā telpā nosaka temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa plūsmas ātrums un virsmu temperatūra. Piemēram, ziemā pie ārējām sienām un grīdas gaiss ir daudz aukstāks nekā pārējā telpā. Pie griestiem un siltuma avotiem – siltāks nekā telpas vidū. Lai neizjauktu siltuma līdzsvaru un novērstu ķermeņa vienpusīgu atdzišanu vai pārkaršanu, jānodrošina, ka gaisa temperatūras starpība no ārējās sienas pa horizontāli līdz jebkuram telpas punktam nepārsniegtu 2 °C. Šādu temperatūras starpību istabas apstākļos cilvēks parasti neizjūt. 

Higiēniski svarīgākas un veselībai bīstamākas ir gaisa temperatūras vertikālās svārstības starp grīdu un pusotru metru virs tās. Zema temperatūra pie grīdas veicina kāju un arī visa ķermeņa ādas temperatūras pazemināšanos, kas var izraisīt saaukstēšanos. Temperatūras pazemināšanās par 4 °C veicina pēdu ādas atdzišanu par 7 līdz 10 °C un rada diskomfortu. Ja grīdām ir laba siltumizolācija, tad gaisa vertikālās temperatūras svārstības nepārsniedz 3 °C.

Pārāk liels gaisa kustības ātrums vēdinot telpas radīs caurvēja sajūtu un diskomfortu, pārāk mazs – pārkaršanu, jo no organisma netiks aizvadīts iztvaikojošais mitrums. 
 
Temperatūras iedarbību cilvēks izjūt atkarībā no gaisa mitruma telpā. Ja relatīvais gaisa mitrums ir pārāk zems – darbinieki sūdzas par acu kairinājumu, sausu sejas ādu, statiskās elektrības iedarbību. Arī pārāk augsts relatīvais gaisa mitrums traucē normālu mitruma apmaiņu ar apkārtējo vidi. 

Par nelabvēlīgu uzskata temperatūru virs 25 °C un zem 15 °C , jo tās izjauc organisma siltumapmaiņu. Savukārt par optimālu uzskata gaisa temperatūru diapazonā no 18 līdz 22 °C, tajā pašā laikā relatīvais gaisa mitrums robežās no 40 līdz 60 % un gaisa kustības ātrums 0,1 m/s. Tomēr jāņem vērā, ka to, cik komfortabli cilvēks jūtas, nosaka viņa veicamais darbs. Katrā situācijā apstākļi jāpielāgo strādājošo izjūtām, jo ne vienmēr likumdošanā noteiktie maksimāli un minimāli pieļaujamie parametri nodrošina komfortablu darba vidi.

Apgaismojumam jāseko diennakts ritmam
 
Vēl viens svarīgs apstāklis, kas ietekmē darba vidi, ir apgaismojums. SIA Baltic Research Center laboratorijas vadītājs Ingmārs Felcis atklāj, ka uz cilvēku vērsts apgaismojums, kas atdarina dabisko dienasgaismu, uzlabo cilvēka veiktspēju, komfortu, veselību un labklājību. Tas līdzsvaro cilvēku vizuālās, emocionālās un bioloģiskās vajadzības apgaismojuma lietošanā. 

Pirmie soļi, lai to panāktu – apgaismojuma dimmēšana un gaismas krāsas maiņa, kas ļauj sekot diennakts ritmam. Dienas pirmajā daļā, lai veicinātu darbaspējas, dominē baltāki gaismas toņi ar lielāku zilās gaismas īpatsvaru un lielāku intensitāti. Savukārt darba dienas noslēgumā, ļaujot sākt organismam atpūsties, dominē mazāk intensīva gaisma, kurā ir vairāk dzelteno un daudz mazāk zilo toņu. Tieši dzeltenīgie gaismas toņi lielākoties ir mūsdienīgā apgaismojumā. Reaģējot uz gaismas spektra zilo daļu, mūsu organisms ir nomodā. Taču, ja zilās gaismas ir pārāk daudz, rodas trauksme, citas nepatīkamas izjūtas.

Iespēju pielāgoties diennakts ciklam ar ekrāna gaismas toņiem piedāvā arī viedtālruņu, datoru un monitoru ražotāji. Galu galā arī šīs ierīces ir gaismas avoti, kas mūs ietekmē ikdienā. Turklāt ir arī speciālas lietotnes, kas ļauj šo procesu vadīt.     

Tāpat jāievēro prasības, kas nosaka pieļaujamo gaismas avota mirgošanu un līdz ar to nevienmērīgu objektu apgaismojumu. Ļoti svarīgs ir arī krāsas atveides indekss.

Svarīgi ir arī zināt, vai izmantotajiem gaismas avotiem ir kāda bīstamība, kas, tajos ieskatoties, var radīt redzes bojājumus. Parasti LED gaismekļiem ir 0. vai 1. riska grupa. Ja tā ir augstāka, jānorāda drošais attālums līdz gaismas avotam.  

Jauns marķējums
 
No 2021. gada 1. septembra Eiropas Savienībā stājušās spēkā izmaiņas gaismekļu un spuldžu energomarķējuma regulējumā. Esošo skalu no A+++ līdz E aizstāj ar skalu no A līdz G bez pievienotajām pluss zīmēm. Piemēram, A++ klases spuldze ar 120 lm/W efektivitāti pēc jaunā energomarķējuma atbilst D klasei. Visa veida spuldzes ar kvēldiegiem, t. sk. halogēnspuldzes ietilpst G klasē. Tāpat marķējumā ir QR kods, kuru noskenējot var pārliecināties par ierīcei veiktajām pārbaudēm un citiem parametriem.

Kam pievērst uzmanību, iegādājoties spuldzes un gaismekļus? Ingmārs Felcis uzsver, ka jāpārliecinās, vai norādīta pilna gaismekļa efektivitāte, nevis tikai izmantotās LED diodes efektivitāte. Piemēram, diodei, kuras efektivitāte ir 124 lm/W, izmantojot difuzoru, efektivitāte var samazināties līdz 75 lm/W, un tas ir 40 % gaismas zudums. Tāpat jāizvērtē gaismas avota izturība pret triecieniem, spožums un kontroles iespējas.

Mazliet svarīgu ciparu
 
SIA ADDO Energy pārstāvis Reinis Ernestsons atgādina, ka ergonomiska apgaismojuma kritēriji ir izmērāmi un biroja telpā tie ir: 

• Optiāla intensitāte. E_vid ≥ 500 lx (luksi);
• Atbilstošs vienmērīgums – apgaismojuma intensitātes attiecība dažādos telpas punktos. E_min/E_vid ≥ 0,6;
• Patiesa krāsu atveide. Koeficients CRI jeb Ra ≥ 80;
• Acu komforts – apgaismojums nežilbina. Koeficients UGR ≤ 19;
• Nav mirgošanas. Koeficients flicker vai ripple current <5 %;
• Piemērota gaismas krāsas temperatūra. 2700–6500 K (kelvini).

Savukārt gaismekļa energoefektivitāti raksturo paša gaismekļa efektivitāte – lm/W un apgaismes sistēmas īpatnējā jauda telpā – W/m²/100 lx, kas ir patērētie vati uz kvadrātmetru, lai sasniegu 100 luksu apgaismojumu. Pēdējais parametrs ir objektīvākais veids, kā salīdzināt topošos apgaismojuma risinājumus. Tā mainīsies atkarībā no gaismekļa optikas un gaismas izkliedes, kā arī izvietojuma telpā. 

Gaismas avota mirgošanu var konstatēt ar elementāru paņēmienu – vēršot pret to viedtālruņa kameru. Ja attēlam skrien pāri līnijas – gaismas avots mirgo pārāk daudz.  Savukārt to, vai gaismas avots nežilbina, izmērīt ir grūtāk, taču aprēķināt šo parametru var apgaismojuma sistēmas projektēšanas laikā, izmantojot 3D modelēšanas sistēmas.

Secinājums – tas, kas būs maksimāli ergonomisks, nebūs maksimāli efektīvs un lēts. Ir jāatrod vidusceļš vai prioritārais virziens. Pietuvināties zelta vidusceļam, kas būtu gan ergonomiska, gan efektīva un lēta apgaismes sistēma, ļauj viedās apgaismes sistēmas izveidošana ar daudziem gaismekļiem un sensoru vadību, individuālai gaismekļu dimmēšanai.

Ne par sausu, ne par mitru!
 
SIA Menerga Baltic projektu vadītājs Uldis Strauts skaidroja par relatīvā mitruma nodrošināšanu un tā ietekmi uz telpas mikroklimatu. “Relatīvais gaisa mitrums, ko izsaka procentos, ir ūdens tvaika masas daļa gaisā attiecībā pret maksimālo iespējamo ūdens tvaika masas daļu šajā temperatūrā. Pieaugot temperatūrai, relatīvais mitrums samazinās, bet mitruma saturs nemainās. Tāpat, pieaugot temperatūrai, mitruma saturs, ko piesātināts gaiss var saturēt, pieaug,” skaidroja Uldis Strauts.

Relatīvajam gaisa mitrumam pārsniedzot komforta zonas robežas, gaiss vai nu jāsausina, ja tas ir pārāk mitrs, vai jāmitrina, ja tas ir pārāk sauss. Optimāla mitruma līmeņa nodrošināšana nepieciešama birojos, lai rūpētos par darbinieku komfortu, specifiskās publiskās ēkas, piemēram, peldbaseinos, ledus hallēs, muzejos, kur tas vairāk vajadzīgs konstrukciju un materiālu saglabāšanai. Tāpat tas ir svarīgi ražošanas objektos, īpaši farmācijā, kokapstrādē un citviet.

Ar sausa gaisa problēmu biežāk nākas saskarties ziemā. Gaisa mitrināšanu var veikt izometriski (mitrinot gaisa temperatūra nemainās), izsmidzinot gaisa plūsmā ūdens tvaiku. Šajā gadījumā izmanto mitrinātājus ar tenu vai elektrodiem, kas patērē elektroenerģiju. Gaisu var mitrināt arī adiabātiskā procesā, kad temperatūra samazinās. Šajā gadījumā tiek lietoti sprauslu vai virsmas mitrinātāji, kā arī “air-washeri”, kas darbības laikā patērē siltumenerģiju. Gaisu var mitrināt arī izmantojot rekuperatorus. Ziemā šāda sistēma paaugstina kopējo efektivitāti, jo atkārtoti izmanto rekuperatorā atgūto siltumu, lai uzsildītu auksto, svaigo gaisu. Iespējams nodrošināt efektīvu mitrināšanu, kas īpaši nepieciešama birojos. Savukārt vasarā rekuperators ļauj veikt netiešu adiabātisko dzesēšanu.

Savukārt vasarā lielākā problēma ir pārāk liels gaisa mitrums, kad nepieciešama gaisa sausināšana. Procesu iespējams paveikt, lietojot dzesēšanas sekcijas vai iztvaikotājus, tādējādi var nākties gaisu pēc procesa sasildīt. Tāpat gaisa sausināšana iespējama ar šķidriem vai cietiem absorbentiem. Procesa laikā temperatūra palielinās un nepieciešama gaisa dzesēšana.

Viedās vadības sistēmas ļauj ietaupīt 
 
Dzīvē mēdz būt dažādas situācijas un nepieciešamības. To, kā pielāgot darba vietu mainīgu vajadzību apstākļos, vebināra dalībniekiem skaidroja Schneider Electric Latvija produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs Gatis Arājums. Viņš atklāja, kādas priekšrocības sniedz viedā ēkas inženierkomunikāciju vadības sistēma KNX. Sistēma izmantojama, lai vienotā sistēmā kontrolētu un vadītu apgaismojumu, žalūzijas, ēkas apsildi un dzesēšanu, vizualizācijas un kontroles sistēmu darbību, kas ļauj spriest par ēkā notiekošajiem procesiem un veikt energomonitoringu.

KNX sistēma ļauj automātiskā režīmā vadīt āra un iekštelpu apgaismojumu atkarībā no izvēlētā režīma, ļaujot ne tikai radīt modernu vidi, bet arī ietaupot elektroenerģiju.

Savukārt žalūzijas tiek darbinātas atkarībā no lietotāja pieradumiem un lietojuma, tajā skaitā avārijas situācijās, aizsardzībai pret lietu un vēju. Šīs sistēmas gan vēl Latvijā nav ieguvušas tik lielu popularitāti kā citviet pasaulē.

Apkures un dzesēšanas ierīču vadības jomā KNX sistēma ļauj ne tikai īstenot automātisko klimata kontroli, bet arī, izmantojot informācijas plūsmu, prognozēt optimālo apkures darbību, piemēram, reaģēt uz logu atvēršanu. Svarīgi, ka sistēma rada iespēju saglabāt un analizēt datus, veicot enerģijas patēriņa automātisku uzraudzību un nevajadzīgo patērētāju kontroli. KNX sistēmu, izmantojot vārtejas, iespējams saistīt ar citu pakalpojumu sniedzēju sistēmām.

Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 23 gadus uzkrāto pieredzi un zinātību veido sabiedrības izpratni par energoresursu efektīvu izmantošanu, izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, rīkojot vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas. Visi šī vebināra materiāli, lektoru prezentācijas ikvienam bez maksas ir pieejamas elektrum.lv/seminari sadaļā "Semināru arhīvs", kā arī aicinām pieteikties bezmaksas konsultācijai energoefektivitātē.