Lasītava: Laiks ar daudziem nezināmajiem

Reti kurš Jaunais gads sagaidīts ar tik daudz nezināmajiem kā šis, 2022. gads. Vīrusa pandēmijas neparedzamā gaita un vakcinācijas peripetijas, sarežģītā energoresursu cenu politika, par kuru skaidrs tikai viens – viss kļūs dārgāks, preču, tostarp ražošanai nepieciešamo izejvielu, piegāžu problēmas visā pasaulē, arī darbaspēka trūkums un citi jautājumi. Būvniecība un ar to saistītās nozares nav izņēmums. Tā teikt, visi esam vienā laivā.

 

Runājot par Latvijas būvniecības nozari, tajā valdošo noskaņojumu varētu raksturot kā “piesardzīgi optimistisku”. Aizvadītais gads, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām, nozarē nebūt nebija tas sliktākais. Tiesa, iezīmējās vairākas problēmas, kas neapšaubāmi turpināsies arī šajā gadā. Piemēram, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, novembrī būvniekus visvairāk satrauca trīs problēmas: darbaspēka trūkums, nepietiekams būvdarbu pieprasījums un Covid-19 negatīvā ietekme.

 

Šobrīd var droši teikt, ka iepriekšminētās problēmas papildina straujais cenu kāpums, kas, lai arī prognozēts, nepatīkami pārsteidzis jau gada pirmajā mēnesī. Energoresursu cenu paaugstināšanās jo īpaši ietekmē ražotājus, tostarp būvmateriālu ražotājus, kas loģiskā secībā noved pie arvien lielākām preču un pakalpojumu izmaksām.

 

Gada nogales dati ieskicē nākotni

 

Gada nogales statistikas dati zināmā mērā ieskicē potenciālās tendences tuvākai nākotnei. Konfidences rādītājs, kas raksturo vispārējo situāciju nozarē, būvniecībā pērnā gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija ar mīnus zīmi -12.6. To ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos, kā arī negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos. Savukārt būvniecības izmaksas 2021. gada novembrī salīdzinot ar oktobri jau palielinājās par 0.5%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 0.7 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0.6 %, savukārt strādnieku darba samaksa samazinājās par 0.1 %. Salīdzinot ar 2020. gada šo pašu periodu būvniecības izmaksas palielinājās par 11.9 %, būvmateriālu cenas palielinājušās par 18.0 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 6.9 %, bet strādnieku darba samaksa pieaugusi par 4.3 %.

 

Ekspertu viedokļi

 

Santa Bērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste

 

Globālā pieprasījuma atkopšanās un nepietiekama ražošanas kapacitāte, ražošanas un piegāžu traucējumi atspoguļojas ierobežotā izejmateriālu piedāvājumā un cenu kāpumā. Arī Latvijā tas kavē būvmateriālu piegādes un ir palielinājis to izmaksas. Pēdējos mēnešos piedzīvotais enerģijas cenu uzliesmojums var palielināt cenu spiedienu plašākam būvmateriālu klāstam – ne tikai izejvielām, bet arī vairāk apstrādātiem materiāliem (piemēram, cementam, betonam) augstās enerģijas komponentes ražošanā dēļ. Enerģijas cenas palielina arī izmaksas būvniecības mehānismu ekspluatācijai. Covid-19 vīruss strādājošo saslimstības dēļ var periodiski ierobežot uzņēmumu darbību. Līdz ar to ārējo faktoru izraisītais cenu spiediena riski nav mazinājušies.

 

Valstij pieejamā finansējuma investīcijām, t.sk. ar būvniecību saistītām, straujais kāpums gan 2022. gada valsts budžetā apstiprināto valsts finansējumu, gan pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Saglabājas nepieciešamība plānot iespējami mērenākas ar būvniecību saistītās valsts finansējuma ieplūdes ekonomikā un laicīgi izziņot valsts investīciju projektus. Tas palīdzētu būvniecības sektoram sagatavoties un pielāgot kapacitāti (t.sk. darbaspēka resursus) pieaugošam ciklam. Tāpat tas ļautu izvairīties no pārmēru strauja algu pieauguma būvniecībā, kas, īpaši darbaspēka trūkuma apstākļos, spiež piedāvāt augstākas algas arī citu nozaru uzņēmumos. Ja algu pieaugums ir augstāks, nekā spēja celt darba ražīgumu (īpaši, ja akūts ir kvalificētā darbaspēka trūkums), tas palielina uzņēmuma izmaksas un ceļ cenas. Cenu pieaugums raisa konkurētspējas vājināšanos.

 

Uzņēmumu skaits, kas izjūt darbaspēka trūkumu, ir atgriezies pirmskrīzes līmenī, kad darba tirgus jau bija saspringts. Šobrīd situācija nav salīdzināma ar pārkaršanu pirms globālās finanšu krīzes, taču, pandēmijas krīzei vēl neesot norimušai, esam jau atpakaļ saspringtā darbaspēka trūkuma tīklos. Šādos apstākļos strauja valsts investīciju projektu realizēšana būvniecībā var izraisīt spiedienu uz darba algām, turklāt izsaucot ķēdes reakciju citās nozarēs. Uz darba ražīguma pieaugumu nebalstīta algu palielināšana uzņēmumos izraisa konkurētspējas vājināšanos.

 

Būvniecības nozares aktivitāti 2022. gadā veicinās gan nozīmīgais valstij pieejamais finansējums, gan privātā sektora ieguldījumi. Dzīvojamā fonda būvniecību, neskatoties uz izmaksu pieaugumu, noteiks gan ienākumu un uzkrājumu palielināšanās un investīciju iespēju meklējumi, joprojām salīdzinoši lētu kreditēšanas resursu pieejamība, gan vēlme un vajadzība pielāgot dzīves apstākļus izplatītajam attālinātajam darbam un uzlabot dzīvesvietas energoefektivitāti.

 

Investīcijām, kas ir viens no pīlāriem, lai ekonomika, izejot no krīzes, būtu spēcīgāka, ir zaļā gaisma. Tikai jāraugās, lai būvniecībā spējam pārvarēt izaicinājumus saistībā gan ar pārejošo būvmateriālu trūkumu, gan ar strukturālo darbaspēka trūkumu.

 

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

 

Patlaban ir ļoti liela nenoteiktība, un jebkurā nozarē grūti prognozēt kaut ko tālu uz priekšu. Pirmkārt, tas ir izejvielu un materiālu cenu pieaugums, kas būtiski ietekmē visu ražošanu. Katra valsts meklē risinājumus, kā pēc iespējas ātrāk iziet no šīs krīzes, bet materiālu un izejvielu ražotāji nespēj tik ātri pielāgoties. Esmu aprēķinājis, ka šobrīd valstī pieprasījums vidēji ir par 15% lielāks nekā piedāvājums. Līdz ar to jārēķinās, ka par jebkuru materiālu, lai to saņemtu, būs jāmaksā krietni dārgāk. Otrkārt, tie ir pavisam citi piegāžu ātrumi un termiņi. Šodien atsevišķas materiālu piegādes jāgaida pat no pusgada un ilgāk. Piegāžu cenas, piemēram, no Ķīnas atsevišķos gadījumos pieaugušas pat desmitkārtīgi.

 

Otrs jautājums – ja tiek izmantoti kuģi, ir problēmas ar konteineru trūkumu. Arī paši materiāli ir deficīts. Visa šī rezultātā izaugušas cenas būvniecības pamatmateriāliem metālam, kokam. Būvmateriālu ražotājiem nepieciešamas ķīmiskās vielas, bez kurām būvmateriālus ražot ir sarežģīti. Arī tās pasūtīt un saņemt ir sarežģīti.

 

Protams, jāņem vērā arī citi faktori, kas šobrīd ietekmē visus procesus – Covid situācija, dažādas politiskās sankcijas saistībā ar Baltkrieviju, Krieviju, Ķīnu utt. Tas arī būtiski ietekmē materiālu piegādes un traucē attīstību.

 

Attiecībā uz Latviju šobrīd aktuālākais jautājums saistīts tieši ar energoresursu cenām. Mūs mierināja, ka cenas pieaugs, bet cenas pieaugušas katastrofāli. Elektroenerģija pieaugusi četras reizes, tas pats attiecas uz gāzi. Lai sāktu ražot, jāizrēķina, kāda būs produkcijas pašizmaksa, vai par šādu cenu produktu varēs realizēt.

 

Protams, visa vakcinācijas epopeja, kas saistīta ar strādājošajiem. Būvnieki vairāk vai mazāk ar šo jautājumu tikuši galā. Daļu, kas izvairījās un nevēlējās vakcinēties, bija spiesti atlaist, tas bija neizbēgams process. Tiesa, strādājošo nozarē trūkst. Daudzi uzņēmumi piesaista darbiniekus no trešajām valstīm – Ukrainas, Baltkrievijas, Vidusāzijas.

 

Uz eksporta rēķina būvniecība attīstās un izaugsme turpinās. Par laimi Latvijā ir derīgie izrakteņi, kas vajadzīgi būvniecībai un būvmateriālu ražošanai – smiltis, šķembas, kaļķi, māli utt. Tā ir tā bāze, kas dod mums iespēju tālāk attīstīties, bet energoresursu cenas rada ļoti lielu mīnusu. Kas būs tālāk, kā spēsim pārvarēt šo situāciju, tas ir liels jautājums.