Kādas tendences šogad redzēsim Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Vairumam cilvēku nekustamais īpašums ir ne vien lielākais pirkums dzīvē, bet arī vērtīgākais viņiem piederošais kapitāla aktīvs. Tāpat tas ir arī pievilcīgs, lielai daļai saprotams (taustāms!) un stabils ieguldījumu veids. Kopš deviņdesmito gadu vidus, strādājot ar nekustamā īpašuma projektu attīstību Baltijas valstīs, esam uzkrājuši vajadzīgo pieredzi un zināšanas, lai prognozētu, kādiem faktoriem būs lielākā ietekme uz Latvijas mājokļu tirgu šogad.

Atskats uz aizvadīto gadu

Aizvadītais gads, it īpaši gada nogale, nekustamo īpašumu tirgū Latvijā bijusi darījumiem bagāta, kaut arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm gada sākumā tas demonstrēja lēzenāku dinamiku. Tas skaidrojams ar to, ka neziņa par nākotni un straujais būvmateriālu cenu pieaugums lika tirgus dalībniekiem - nekustamā īpašuma pārdevējiem, attīstītājiem, pircējiem un arī bankām - saglabāt zināmu piesardzību. Daudzi ieņēma īslaicīgu nogaidīšanas taktiku, cerot uz būvmateriālu cenu stabilizēšanos. Tomēr jau gada otrajā pusē situācija stabilizējās un redzējām strauju darījumu pieaugumu.

Mājokļu pirkumi koncentrēsies Rīgā

Pēdējos divus gadus nekustamā īpašuma tirgus analizēts caur pandēmijas prizmu. Mājsēdes pieredze mudināja rīkoties tās ģimenes, kuras līdz pandēmijai tikai domāja par pārcelšanos ārpus pilsētas. Šis pieprasījums izraisīja konkurenci un paaugstināja mājokļu cenas ārpus Rīgas, īpaši Pierīgā un Vidzemes lielākajās pilsētās. Tradicionālā piepilsētas zona paplašinājās līdz tādiem reģionālajiem centriem kā Valmiera, Cēsis un Sigulda.

Tomēr vērojot citu valstu pieredzi un atgriešanos pie dzīves vecajās sliedēs, redzam, ka darījumu aktivitāte galvaspilsētā arvien turpina uzņemt apgriezienus. Patiesībā tas redzams jau šobrīd. Pēc Latvijas atvērto datu portāla apskates datiem decembrī veikto darījumu skaits bijis neierasti augsts. Visticamāk, pamazām atjaunojoties tūristu plūsmai, palēnām pieaugs pieprasījums arī pēc īstermiņa īres dzīvokļiem AirBnb un booking.com platformās, kuri pandēmijas rezultātā pārprofilējās par ilgtermiņa īres dzīvokļiem, tādā veidā uz brīdi pazeminot vidējās īres cenas.

Rīgā arvien ir zemākās nekustamā īpašuma cenas Baltijas valstu galvaspilsētu vidū

Tallinā un Viļņā cenas 2021.gadā ir augušas daudz straujāk nekā Rīgā. Mūsu kaimiņi pat joko, ka gudram igaunim šobrīd vajadzētu ieguldīt nekustamā īpašuma tirgū Latvijā. Pamatrādītājs cenu pieauguma prognozēm ir otrreizējā mājokļa tirgus cenu indekss jeb dzīvokļu vidējās cenas sērijveida namos, kas 2021.gadā ir sasniedzis tikai pusi no pirms globālās ekonomikas krīzes rādītajiem. 2007.gadā šis indekss bija 1700 Eiro/m2, bet 2021.gadā 890 Eiro/m2. Turklāt rīdzinieki paredz, ka to ienākumi turpinās pieaugt un nākotnē iepriekš izsniegto hipotekāro kredītu slogs veidos arvien mazāku daļu no to izdevumiem.

Daugava kā katalizators turpmākai attīstībai

Rīgā vēsturiski izveidojusies situācija, kādas nav gandrīz nevienā Eiropas galvaspilsētā, - Daugavas krasti ir salīdzinoši maz apbūvēti. Kādreizējās industriālās teritorijas ir zaudējušas savu ekonomisko nozīmi un šobrīd ir pieejamas mājokļu apbūvei. Lielisks piemērs ir mūsu attīstītais Klīversalas kvartāla projekts, kur uzbūvētas divas ēkas un tuvākajā laikā pievienosies arī trešā. Par Daugavas krastu attīstīšanu interesi sākuši izrādīt arī citi nekustamo īpašumu attīstītāji, tāpēc tuvākajos gados varēsim redzēt augstas pievienotās vērtības piekrastes apbūvi.

Pircēji kļūst prasīgāki

Augot gūtajai pieredzei un dzīves līmenim, cilvēki aizvien biežāk pieprasa plašākas "apdzīvojamās" telpas. Un runa nav tikai par dzīvokļa platību, bet gan koplietošanas telpām un piemājas teritoriju. Šis faktors kļūs tikai nozīmīgāks un arvien vairāk ietekmēs nekustāmā īpašuma izvēli. Jau šobrīd redzam, ka pircējiem interesē koplietojamas sporta zāles, atpūtas zonas, saunas, kā arī kopienas dārzi, mantu un riteņu novietnes. Vārdu sakot - arvien lielāka nozīme būs kvalitatīvam papildus funkciju un iespēju piedāvājumam ārpus dzīvokļa sienām.

Pieredze rāda, ka, jo vairāk nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzē ārēji faktori, jo straujāka pēc tam ir tā izaugsme. Ņemot vērā, ka šajā gadā redzēsim arī straujāku jauno projektu būvniecību un pieprasījums pēc jaunu mājokļu iegādes saglabāsies pēdējās desmitgades augstākajā līmenī, sagaidīsim arī cenu pieaugumu. Tāpēc tiem, kas ir pārdomās par sava mājokļa iegādi, gaidot īsto brīdi, pamatotas vajadzības un iespēju gadījumā varam ieteikt rīkoties tagad.