Latvijā nekustamā īpašuma darījumu skaits pērn pieaudzis par 7% - būtiski mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā

Nekustamā īpašuma tirgus pagājušajā gadā pēc pirmā pandēmijas šoka uzrādījis pozitīvas tendences daudzās Eiropas valstīs. Ievērojams nekustamā īpašuma darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar situāciju 2020.gadā, pagājušajā gadā reģistrēts arī Baltijas valstīs. Latvijā aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū pērn pieauga par 7%, taču tas atpaliek no rekordaugstajiem rādītājiem Igaunijā un Lietuvā - attiecīgi 21% un 24%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Latvijā, saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, 2021.gadā veikti vairāk nekā 59 tūkstoši darījumu. Tas ir par 7% vairāk nekā 2020.gadā, kad tika reģistrēti 55 000 darījumu. Lielāko daļu no kopējā pirkšanas un pārdošanas apjoma veidoja dzīvokļi (vairāk nekā 22 tūkstoši), kuru kopējā realizācijas cena veido vairāk nekā vienu miljardu eiro.

"Mājokļu cenas Latvijā pērn pieauga par 10 līdz 20%, atkarībā no sektora, tomēr šis kāpums, nebija tik liels kā, piemēram, Igaunijā. Kopumā var prognozēt, ka potenciāls cenu kāpumam joprojām pastāv, un mājokļu sadārdzinājumu gaidāms arī turpmāk. Cenu kāpuma prognozes īpaši attiecas uz jaunajiem projektiem un dzīvokļiem, kas ir vecāki par 20-30 gadiem," saka Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" pārstāvis Artjoms Umanets.

Igaunijā, saskaņā ar Igaunijas Zemes departamenta apkopotajiem datiem, 2021.gadā nekustamā īpašuma tirgū reģistrēts 71 718 nekustamā īpašuma darījumi, no kuriem 60 725 bija pirkšanas un pārdošanas darījumi. Salīdzinot ar 2020.gadu, pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits pieauga par 21%. Vienlaikus Igaunijā pērn uzstādīts arī darījumu apjoma rekords, to kopējai summai sasniedzot teju 6 miljardus eiro. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 15 gadu laikā - vēl lielāks nekustamā īpašuma darījumu kopējās summas kāpums Igaunijā pēdējo reizi reģistrēts vien 2006.gadā. Igaunijā, saglabājoties augstam pieprasījumam, nekustamā īpašuma cenas pērn pieauga par vairāk nekā 20%, un aptuveni puse nekustamā īpašuma darījumu pērn notika ar dzīvokļiem.

Savukārt Lietuvā 2021.gadā reģistrēti vairāk nekā 160 000 darījumi 3,2 miljardu eiro vērtībā. Tas ir milzīgs kāpums 24% apmērā, salīdzinot ar 2020.gadu (129 000 darījumi). Jāpiebilst, ka Lietuvā nekustamo īpašumu tirgus aktivizācija nav skaidrojama tikai ar pandēmijas izraisīto situāciju - piemēram, 2019.gadā Lietuvā tika realizēti 130 000 nekustamā īpašuma darījumi, kas tik un tā ir krietni mazāk nekā pērn.

"Lietuva pērn uzrādīja ļoti labu izaugsmi nekustamo īpašumu darījumu ziņā. To veicināja gan tirgus stabilizācija, gan zemās hipotekāro aizdevumu procentu likmes. Lietuvā arī vērojama tendence, ka dzīvokļu jaunajos projektos pandēmijas dēļ ir salīdzinoši maz, un tā no pircēju puses tiek uzskatīta par labu investīciju. Vienlaikus, šobrīd parādījies kāds faktors, kas šogad būvniecību un tirgu varētu ietekmē negatīvi. Tā ir hipotēkas nosacījumu pastiprināšana 2022.gadā un pirmās iemaksas palielināšana līdz 30%. Šo izmaiņu rezultātā nekustamā īpašumu tirgus varētu nedaudz tikt bremzēts," uzskata "RIA.com Marketplaces" eksperts.