Energoefektivitātes ceļvedis biznesam

Nestabilās ģeopolitiskās situācijas un augsto energoresursu dēļ šobrīd ir īpaši svarīgi izvērtēt enerģētiskos risinājumus un ieguldīt uzņēmuma ilgtspējā. Investējot energoefektivitātes paaugstināšanā, enerģijas patēriņu var samazināt pat uz pusi.  Atrast "liekos" enerģijas patērētājus un investējot izdevīgos risinājumus, ir iespējams gan atpelnīt investīcijas, gan arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju. Par to, kā analizēt uzņēmuma elektroenerģijas patēriņu, izmantojot vienkāršus un ērtus rīkus elektrum.lv, monitorēt citus enerģijas veidus un pārējos resursus, modernizēt apgaismojumu un pareizi plānot ventilāciju, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centrs rīkotajā vebinārā "Energoefektivitātes ceļvedis biznesam" 2023. gada 1. martā. Tajā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās arī vairāki uzņēmēji.
 
Elektroenerģijas analīzes rīks uzņēmumiem

Tas ir tieši tik vienkārši – jāielogojas sava uzņēmuma profilā portālā www.elektrum.lv un var ķerties pie analīzes, izmantojot rīkus portāla Energo analītikas sadaļā. "Ar Energo analītikas rīku var pārskatīt un salīdzināt savā pārvaldībā esošo uzņēmumu enerģijas  patēriņu visiem objektiem vienuviet, veidot individualizētas atskaites, kas palīdzēs saprast kur un kā tiek izlietota enerģija, saskatīt tendences, prognozēt nākotnes patēriņu un izmaksas," skaidroja "Latvenergo" Korporatīvo klientu attiecību daļas Klientu piedāvājumu attīstības vadītājs Lauris Džeriņš. 
 
"Šī analītika ir pieejama absolūti bez maksas un jebkuram uzņēmumam Elektrum klientam. Un tas ir pirmais solis, lai nonāktu jau līdz konkrētiem monitoringa risinājumiem. Analītikas rīks palīdz saprast, vai problēmas ar elektroenerģijas patēriņu vispār pastāv un vai to var novērst bez citiem speciāliem risinājumiem, iegūstot momentānu līdzekļu ekonomiju.
 
Energo analītikas sadaļā ir pieci šķirkļi, ar kuriem var filtrēt informāciju un analizēt to pa stundām, dienām, mēnešiem, objektiem, arī dažādos griezumos un salīdzinājumos. Svarīga ir iespēja analizēt patēriņu un tā brīža vidējo svērto elektroenerģijas biržas cenu. Tieši šis moments ļauj saprast, kā visvairāk iespējams ietaupīt. 
 
Energo analītikas rīkā pieejams arī dabasgāzes pārskats. Tas ir aktuāls tiem Elektrum klientiem, kas pie mums iegādājās arī dabasgāzi. Šī sadaļa vēl ir pilnveidošanas stadijā, taču jau ir pieejama. Par dabasgāzi pieejami dati gan nav tik detalizēti kā par elektroenerģiju. Energo analītikas rīks ļauj veidot arī savas specifiskas atskaites, ja ar piedāvātajiem risinājumiem nav pietiekami."
 
Enerģijas un resursu monitorings un analīze
 
Raivis Ekšteins no "InPass" savukārt atklāja, ka svarīgi mērīt ne tikai elektroenerģijas patēriņu, bet arī citu resursu izlietojumu, kas ir uzņēmuma rīcībā. Tajā skaitā darbaspēka resursu. 
 
""InPass" ir digitalizācijas risinājumu uzņēmums, kas tepat Latvijā izstrādā ierīces un programmatūru, kas ļauj paaugstināt uzņēmumu produktivitāti. Mūsu piedāvātos risinājumus izmanto, piemēram, "Latvijas finieris". Tas ir gan iekārtu noslodzes monitorings, izmantojot automatizētus kontrolierus, gan arī dīkstāvju uzskaite un algu aprēķins, izmantojot modernas tehnoloģijas. Tāpat "InPass" risinājumus, lai būvlaukumos veiktu precīzu laika uzskaiti, kas atbilst VID prasībām, un lai digitalizētu dažādus procesus, izmanto viens no lielākajiem nekustamo īpašu attīstītājiem Latvijā – uzņēmums "Bonava Latvija". Arī uzņēmums "Liepājas RAS" izmanto "InPass" risinājumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu koģenerācijas stacijas monitoringu, glabātu mākonī datus un saņemtu brīdinājumus par novirzēm sistēmas darbībā. Tas viss ir svarīgi, lai efektivizētu laika un arī cilvēku un dabas resursus, ļaujot būtiski ietaupīt," atklāja Raivis Ekšteins.
 
Moderns apgaismojums – tā ir kvalitatīva darba vide un ekonomija
 
Artūrs Zavjalovs, kas pārstāv kompāniju "Sylvania", savukārt iepazīstināja ar kompānijas piedāvātajiem apgaismojuma risinājumiem gan birojiem, gan noliktavām, gan arī ražošanas telpām. Tās ir gan spuldzes, gan arī lampas, kas ļauj būtiski ietaupīt un rūpēties par drošu un mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi. Tie ir gaismekļi, kas nebaidās no putekļiem un mitruma, kā arī kalpo kā vienkāršas automatizētas sistēmas, lai nodrošinātu gaismu tad, kad tā patiešām nepieciešama. Gaismeklis vairs nav tikai lampa ar vai bez slēdža. Tā ir sistēma ar sensoriem, kas ļauj to pēc iespējas labāk pielāgot lietotāja vajadzībām, vienlaikus domājot par ekonomiju. Modernie risinājumi ļauj izmantot bezvadu sistēmas, lai gaismekļus vadītu, un ierīkot tikai to instalāciju, kas nepieciešama tiešai enerģijas padevei uz gaismekli. Tāpat virkne "Sylvania" ražojumu izveidoti tā, lai tos varētu izmantot jau esošajās apgaismes sistēmas bez to pārbūves. Investīcijas modernā apgaismojumā ir tās, kas atmaksājas salīdzinoši ātri, turklāt, uzlabojot darba vidi, palielinās arī darbinieku darba ražīgums un komforts. 
 
Ventilācijai ir ļoti liela nozīme 
 
Artūrs Lešinskis no uzņēmuma "Lafivents" uzsvēra, ka visiem cilvēkiem, neatkarīgi no stāvokļa sabiedrībā, ir tiesības elpot svaigu gaisu gan darba, gan arī atpūtas telpās. Un gaisa kvalitātei ir jāstimulē darbs, mācību process un arī atpūta. Tāpēc ventilācijas sistēmām jābūt projektētām, izbūvētām un apkalpotām tā, lai telpās esošie būtu pēc iespējas labāk pasargāti no putekļu un kaitīgu gāzu ietekmes, neatkarīgi no tā, vai šīs gāzes un putekļi rodas pašās telpās vai ārpus tām. Ir jāsaprot kvalitatīva gaisa nozīme, tāpēc projektējot, izbūvējot un apkalpojot ventilācijas sistēmas nevar vadīties tikai pēc tā, lai maksimāli samazinātu izdevumus. Iekārtas, protams, jāapkalpo tā, lai pēc iespējas samazinātu izdevumus, taču atkal – tas nedrīkst notikt uz gaisa kvalitātes un temperatūras komforta nodrošināšanas rēķina. 
 
"Domājot par ventilācijas sistēmām, ir jāizvērtē, kādas ir telpas, kurās ventilācijai jādarbojas un kāds ir to pielietojums. Kaut vai publiskās telpas – tās ir gan ārstniecības iestādes, gan skolas, gan kultūras un sporta būves, gan veikali un biroji. Katrā no gadījumiem ir jāņem vērā specifiskie apstākļi šajās telpās, tāpat nedrīkst aizmirst par ēkas noslodzi ar darbiniekiem vai apmeklētājiem, skolēniem vai pacientiem. Svarīgs ir arī telpu izmantošanas režīms laikā. Būvnormatīvā ir teikts, ja vienīgais gaisa piesārņojuma avots ir cilvēks, tad minimālais gaisa apjoms, kas jāapmaina telpā, ir 15 m³/h uz cilvēku. Taču tā nekad nav, ka cilvēks ir vienīgais piesārņojuma avots. To rada arī mēbeles, virsmu pārklājumi, dažādas iekārtas un milzums citu faktoru. Pēc Eiropas ekspertu domām nedzīvojamajās telpās zema gaisa kvalitāte ir tad, ja telpa tiek apmainīti 15 m³/h uz cilvēku. Ja tie ir 30 m³/h uz cilvēku, gaisa kvalitāte ir mērena, ja 45 m³/h uz cilvēku – vidēja, ja virs 60 m³/h uz cilvēku augsta", skaidroja Artūrs Lešinskis. Ventilācijas galvenais uzdevums ir izvadīt no telpām pieelpoto un piesārņoto gaisu un piegādāt svaigu un filtrētu gaisu, savukārt siltajā laikā – atdzesētu, bet aukstajā – sasildītu gaisu. Vēl labāk, ja aukstajā gada laikā piegādāto gaisu var mitrināt. 
 
Atbalsts uzņēmumu energoefektivitātei
 
Līga Mellēna no finanšu institūcijas "Altum" stāstīja par iespējām uzņēmumiem saņemt atbalstu no Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma. Energoefektivitātei paredzētais atbalsts ir 25,7 miljoni eiro, atjaunojamai enerģijai – 45 miljoni eiro, savukārt elektroauto iegādei – 5 miljoni eiro.   
 
Energoefektivitātes sadaļā nedzīvojamajās ēkās, noliktavās, ražošanas teritorijās paredzēts atbalstīt būvdarbus norobežojošajās konstrukcijās energoefektivitātes paaugstināšanai, inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, tajā skaitā pieslēguma izveidošanai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveidei, iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumapgādes sistēmu pārbūvei, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanai, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskiem procesiem. Tāpat paredzēts atbalstīt energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādi un uzstādīšanu, ja tiek aizstātas esošās iekārtas. Nosacījums – jāsasniedz vismaz 30% liels primārās enerģijas ietaupījums. 
 
Atbalstāmie energoresursu pasākumi ir arī saules vai vēja enerģiju izmantojošo elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai, arī sistēmas pieslēguma ierīkošanai vai pārbūvei. Tāpat arī siltumsūkņu un cietās biomasas siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, arī gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegādei un biomasas siltumenerģijas iekārtu uzstādīšanai. Biogāzes tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai, kas nodrošina biogāzes iegūšanu no izejvielām, kas ir noteiktas Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" 10. pielikumā, ja minēto izejvielu īpatsvars kopējā izejvielu apjomā ir vismaz 60%. Tāpat tiks atbalstīta citu atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, arī ar iekārtu uzstādīšanu saistītās būvniecības izmaksas. Šajā gadījumā ir nosacījums, ka vismaz 80% saražotais ir jāizmanto pašpatēriņam gada griezumā attiecīgajā sistēmas pieslēgumā. 
 
Energoefektivitātei un atjaunojamajai enerģijai ir paredzēti aizdevumi arī ar kapitāla atlaidi. Aizdevumi līdz 5 miljoniem eiro ar atmaksas termiņu līdz 15 gadiem. Kapitāla atlaide līdz 1,5 miljoniem eiro un līdz 30% no projekta kopējām izmaksām. Kapitāla atlaidi piemēro pēc projekta mērķu sasniegšanas, dzēšot no tās aizdevuma pamatsummu. 
 
Jauna elektroauto, kura vienīgais dzinējspēks ir paša auto uzkrātā enerģija, iegādes atbalstam var pieteikties sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, vai lielais komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā. Komersanta pamatdarbības nozarei ir jābūt apstrādes rūpniecībai, izņemot tabakas izstrādājumu ražošanu. Komersants, kas pēdējā noslēgtajā finanšu gadā eksportējis vismaz 51% no saražotā vai vismaz 1 milj. EUR vērtībā un kura nodokļu parādi nepārsniedz 150 EUR (vai ir vienošanās par atmaksas kārtību), kā arī komersants, kuram nav grūtībās nonākuša komersanta pazīmju. 
 
"Schwenk Latvija" uzņēmuma pieredzes stāsts
 
Uzņēmuma "Schwenk Latvija" pieredzes stāstu vebināra dalībniekiem izstāstīja tā valdes loceklis, Materiālu biznesa vienības direktors Jegors Golubevs. "Schwenk Latvija" ir vienīgais cementa ražotājs Latvijā un arī lielākais elektroenerģijas patērētājs valstī. 95% no šis enerģijas tiek izmantota tieši cementa ražošanā, bet pārējais – citu procesu nodrošināšanai.   
 
Jegors Golubevs uzsvēra, ka energoefektivitāte ir komplekss pasākums. Vispirms jāveic sākotnējais energoaudits un datu analīze. Protams, atsevišķās situācijās būs nepieciešams ārējais audits un konsultācijas. Tehnoloģisko un ražošanas ķēžu energoefektivitātes noskaidrošanai vajadzēs padziļinātus patēriņa datus no ražošanas cikliem. Jo sarežģītāki procesi, jo būtiskāka ekspertu loma. Savukārt pēc datu analīzes ir jāizstrādā rīcības plāns, prioritizējot projektus ar augstāku ROI vai paradumu maiņu, vai mazbudžeta pasākumus. Tas viss ļaus būtiski ietaupīt.
 
"Mēs dzīvojam jaunā realitātē un nav pazīmju, ka situācija ar energoresursu cenu un pieejamību radikāli uzlabosies. Tāpat neaizmirstam par Zaļo kursu. Energoefektivitātes uzlabošana mūsdienās ir izdzīvošanas jautājums, kura risināšana sākas ar datu vākšanu un analīzi. Protams, energoaudits un/vai konsultants ir labs sākums, bet ir jāievēro zināmi ierobežojumi. Tāpat būtiska ir iespējami plaša darbinieku iesaiste," tā Jegors Golubevs. 
 
Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā
 
Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 25 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas. 

Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā "Semināru arhīvs", kā arī aicinām pieteikties nākamajiem bezmaksas vebināriem  – 19. aprīlī "Videi draudzīga šodiena – zaļāka Latvija nākotnē", 21. aprīlī "Elektroauto uzlādes risinājumi mazajam biznesam", 26. aprīlī "Daudzdzīvokļu nami arī var būt energoefektīvi" un 24. maijā "Vai ir pienācis elektroauto bums Latvijā?".