Kur mājoklī pazūd siltums?

Siltums pazūd ikviena mājās. Tieši tā! Problēma rodas, kad tas notiek pārāk ātri. Jo lielāki mājokļa siltuma zudumi, jo vairāk enerģijas nepieciešams apsildes temperatūras uzturēšanai. Tas ne tikai palielina rēķinus par enerģiju, bet arī var radīt lielu slodzi uz apkures sistēmu. Kā rīkoties, ja mājoklī ir auksti? Kā atrast siltuma zagļus? Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste Undīne Gabranova atklāj vairākus paņēmienus, lai noteiktu, kur mājoklis zaudē siltumu un kā to apturēt.


Vizuālā pārbaude

Viena no metodēm, lai atrastu potenciālās siltuma zuduma vietas, ir vizuālā pārbaude – gan no iekšpuses, gan arī ārpuses. Plaisas un spraugas parasti atrodamas vietās, kur saskaras divi dažādi būvmateriāli, piemēram, apšuvumi, skursteņi, ārējie stūri, saskares vietas. Īpaši jāpievērš uzmanība mājas ārsienām, durvīm, logiem un citām atvērtām spraugām. Ja ir redzami bojājumi, tie pēc iespējas ātrāk ir jānovērš.

Siltumizolācija

Latvijas ziemu dēļ mājoklis nav iedomājams bez siltumizolācijas. Rodas arī situācijas, kad nav iespējams iztikt tikai ar paradumu maiņu, bet ir nepieciešami lielāki ieguldījumi. Sienas, griesti, grīda ir svarīgās vietas, jo no tām pazūd vislielākais daudzums siltuma. Neizolētas sienas ne tikai viegli ievada, bet arī izvada siltumu mājoklī, un to ir vienkārši konstatēt. 

Ja vasarā telpa ātri uzkarst un rodas grūtības naktī gulēt, savukārt ziemā, pieliekot roku pie sienas, jūtams aukstums, tas liecina par sliktu siltumizolāciju. Ja grīdai ir slikta siltumizolācija, palīgi var būt paklāji un siltās zeķes. Tomēr šis risinājums neveidos pilnvērtīgu siltuma izolācijas slāni, un to var izmantot kā pagaidu variantu. Kā viens no vizuāliem brīdinājumiem ir lāstekas, liecinot, ka nepieciešams uzlabot jumta un bēniņu siltumizolāciju, jo parasti lielākās gaisa noplūdes rodas tieši mājās bēniņos. Bēniņu siltināšana ir viens no efektīvākajiem siltuma taupības pasākumiem.

Logi un durvis

Nākamā populārākā vieta siltuma noplūdēm ir logi un durvis. Ziemas mēnešos, kā arī vējainā laikā visvienkāršāk var pārliecināties par nevēlamām gaisa noplūdēm. Siltuma noplūdes ir iespējams pārbaudīt divos veidos. Pirmkārt, pieliekot klāt roku. Ja jūtams aukstums, tas liecina par sliktu siltumcaurlaidību. Otrkārt, ieliekot starp rāmi un logu/durvīm papīra lapu. Ja to var viegli izvilkt, tikpat viegli siltums plūst ārā, bet aukstums – iekšā. Kāds ir risinājum? Nomainīt blīvgumijas, plastikāta logiem veikt furnitūras regulēšanu. 

Ja ir ieplaisājusi kāda loga rūts, to nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet nomainīt. Durvīm ieteicams lejasdaļā pielīmēt pašlīmējošu blīvējumu. Tā kā šīs zonas ir viegli pieejamas un risinājumi mēdz būt vienkārši, tas dod iespēju pašam veikt uzlabojumus.

Der atcerēties, ka arī ikdienas paradumi spēlē lielu lomu, piemēram, dodoties ārā, svarīgi ir aizvērt durvis, īpaši tajos mājokļos, kur visas telpas netiek izmantotas.

Domājot par siltuma noturēšanu mājoklī, bieži vien aizmirsts, ka cilvēka labsajūtai ir nepieciešams arī svaigs gaiss. Ja mājoklī nav pieejama ventilācija, visbiežāk svaigu gaisu nodrošina ar vēdināšanas palīdzību.

Kā efektīvi vēdināt telpas? Pirmkārt, ja ir iespējams, jāizslēdz sildierīces, otrkārt, plaši jāatver logi, tādējādi gaisa apmaiņa notiek ātrāk un mazinās telpas pārmērīga atdzišana. Ziemas mēnešos pietiek ar pāris minūtēm, lai nodrošinātu vajadzīgo svaigā gaisa daudzumu.

Apsildes iekārtas

Atbilstoša apkures iekārta ir viens no svarīgiem stūrakmeņiem, lai nosargātu siltumu. Ja apsildei izmanto kamīnu vai krāsni, jāatceras aizvērt skursteņa aizbīdnis, kā arī durvju rāmim jābūt cieši noslēgtam. Kāpēc tas ir svarīgi brīžos, kad netiek kurināts? Tāpat kā logi un durvis arī dūmvads ir ceļš, kur aukstajam gaisam iekļūt telpā.

Pastāv arī citi veidi, kā efektīvi apsildīt mājokli. Izmantojot sildierīces, jāņem vērā to novietojums, piemēram, tās nedrīkst būt aizsegtas un novietotas aiz mēbelēm. Aizkaru pārlikšana pāri radiatoriem ir viena no izplatītākajām kļūdām, jo aizkari ir labi siltumizolatori. Šī iemesla dēļ ieteicams dienas laikā aizkarus atvērt, lai saules siltums spētu iekļūt mājoklī, bet vakarā – aizvērt. 

Jāatceras, ka radiatori regulāri ir jātīra un jānoslauka. Uzkrājoties  putekļiem, neveidojas gaisa apmaiņa.

Ja apsildes ierīce joprojām nestrādā pilnvērtīgi, ņemot vērā iepriekš minētos ieteikumus, nākamais solis ir vērsties pie speciālista.

Speciālists ir labākais draugs

Praktiskais latvietis centīsies visu izdarīt pats, tomēr dažās situācijās ir vēlams uzticēties profesionālim, it īpaši attiecībā par apjomīgākiem remontdarbiem. Ne vienmēr pašrocīga loga nomaiņa vai sienu siltināšana rezultēsies ar panākumiem, it sevišķi, ja to dara pirmo reizi. Pieaicinot speciālistu, var arī noteikt konkrētas siltuma zudumu vietas, kā arī rīcības plānu bojājumu novēršanai.

Vienmēr ir svarīgi veltīt laiku, lai atrastu siltuma noplūdes savā mājā un tās novērstu, jo tas atmaksājas. Labā ziņa – ja nav iespējams veikt lielus ieguldījumus, piemēram, jauna apkures katla iegāde vai izolācijas uzlabošana, ir daudz lietu, ko varat darīt ar nelielām izmaksām, piemēram, logu blīvgumiju nomaiņa, atbilstošu aizkaru izmantošana un mēbeļu pārvietošana tālāk no sildierīcēm.

Elektrum Energoefektivitātes centra 25 gadu pieredze

Papildu noderīgus padomus efektīvai saimniekošanai Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste Undīne Gabranova aicina skatīt vietnē EsmuEfektivs.lv! Turklāt ikviens interesents aicināts izmantot iespēju pieteikties bezmaksas energokonsultācijai.

Zinoši Elektrum Energoefektivitātes centra speciālisti sniegs daudzveidīgus ieteikumus – sākot ar LED spuldžu, sadzīves elektroierīču izvēli līdz pat apsildes un ventilācijas risinājumiem.